Aigars Fadejevs (1975-2024), sagaidot viņu Rīgas Lidostā, atgriežoties no XXVII Olimpiādes spēlēm Sidnejā, ar sudraba medaļu. Z.Mežavilka foto, Latvijas Sporta muzeja krājums.
2024.gada nogale atnesa skumju vēsti – 17. decembrī aizsaulē aizsaukts viens no izcilākajiem savas paaudzes sportistiem, Jāņa Daliņa novadnieks un iedibināto sporta tradīciju turpinātājs, olimpiskais vicečempions XXVII Olimpiādes spēlēs Sidnejā 50 kilometru soļojumā Aigars Fadejevs.
Aigars Fadejevs bija izcilība, apveltīts ar lielu personīgo harizmu. Ne tikai savu augsto sportisko sasniegumu dēļ – Olimpiskais sudrabs, Eiropas čempionāta sudrabs 20 kilometru soļojumā 1998.gadā un daudz citu starptautisku sacensību balvas. Daudziem sporta entuziastiem un līdzjutējiem atmiņā palicis Aigara rīkotais soļošanas festivāls, kas norisinājās ik gadu 8 reizes (līdz 2005.gadam) un pulcēja lielu interesentu pulku. 2000.gadā viņš ieguva Latvijas “Gada labākā sportista” titulu.
Pēc sportista karjeras noslēguma Aigars Fadejevs savas izcīnītās balvas un citus sporta gaitu lieciniekus, akreditācijas un identifikācijas kartes, plakātus, tērpus un citus priekšmetus uzticēja Latvijas Sporta muzejam, padarot tos pieejamus visai Latvijas sabiedrībai. Šobrīd daļa no Aigara Fadejeva izcīnītajām balvām – kausiem aplūkojami Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā “Zelts. Sudrabs.Bronza.”
Latvijas Sporta muzeja kolektīvs piemin Aigaru Fadejevu un glabā viņa piemiņu sporta relikvijās.
Latvijas Sporta muzejs vēl Priecīgus Ziemassvētkus!
Muzejs slēgts no 21.12. līdz 27.12.2024.
Darba laiks gada nogalē:
27.12.2024. 10-17
28.12.2024. 10-16
2024. gada 12. decembrī Latvijas Sporta muzejs savās viesmīlīgajās telpās uzņēma visu laiku Latvijas olimpiešus. Tika svinēta gada nogale un Ziemassvētki. Pasākumu kuplināja priekšnesumi no Rīgas Doma kora skolas zēnu kora, par labu mūziku rūpējās divkārtējais paralimpisko spēļu čempions DJ Rihards Snikus un par labu garastāvokli un sirsnīgu atmosfēru rūpējās paši olimpieši. Pasākumu apmeklēja arī lūgtie viesi, tostarp arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš un pirmais atjaumnotās LOK prezidents Vilnis Baltiņš.
Divkārtējais paralimpisko spēļu čempions DJ Rihards Snikus un Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne. Foto Artūrs Stiebriņš (LOK)
Latvijas Sporta muzeja kolektīvs sveic visus sporta entuziastus, Latvijas iedzīvotājus un draugus Latvijas Republikas Proklamēšanas 106.gadadienā un pateicas par apsveikumiem Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.
2024.gada 8.novembrī Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” laiž klajā pastmarku bloku un aploksni, veltītu dambretistam Andrim Andreiko (1942-1976). A. Andreiko zināms ka trīskārtējs pasaules čempions starptautiskajā dambretē, Eiropas čempions, astoņkārtējs PSRS čempions, Latvijas čempions. Viens no visu laiku labākajiem dambretistiem pasaulē. Pirmās dienas zīmogošana norisināsies Latvijas Sporta muzejā.
Andra Andreiko krūšu tēls. Tēlnieks Viktors Suškēvičs. Foto - Baiba Purviņa (Latvijas Sporta muzejs)
Šajās dienās Latvijas sporta muzejs saņēmis arī vērtīgu dāvinājumu – tēlnieks Viktors Suškēvičs dāvina Latvijas Sporta muzejam savu darbu – Andra Andreiko krūšu tēlu. Krūšu tēlā Andris Andreiko attēlots veidolā, kad atradās savu sportisko panākumu virsotnē – 20.gs. 60.-70. gadu mijā.
Latvijas Sporta muzeja sagatavotā, izcilā latviešu šķēpmetēja Jāņa Lūša piemiņas izstāde apskatāma Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā. Ilustrēta ar bagātīgu fotomateriālu klāstu no Latvijas Sporta muzeja krājuma un privātiem arhīviem, izstāde atspoguļo Jāņa Lūša dzīvi un sporta gaitas, parādot dažādas personības šķautnes. Tajā atrodamas liecības par Jāņa Lūša ģimeni, sporta slavas mirkļiem, olimpisko triumfu un pat vaļasprieku – makšķerēšanu.
Izstādi papildina arī ceļojošās balvas šķēpmešanā “Jāņa Lūša kauss” oriģināls. Balvas pirmssākumi meklējami 1995. gadā, kad sacensības tika iedibinātas kā olimpisko čempionu Ineses Janzemes un Jāņa Lūša kausa izcīņa, bet kauss izgatavots 2020.gadā.
Ar šo izstādi Latvijas Sporta Muzejs turpina ceļojošo izstāžu piedāvājumu un uzsāk jaunu sadarbību ar Zemgales Olimpisko centru. Izstāde būs apskatāma līdz 2025.gada 1.septembrim.
04.10.2024.
2024.gada 9.augustā Latvijas Sporta muzejā notika pasākums, kas veltīts Latvijas Motosporta simtgadei un markas prezentācija, leģendārā motosportista Andra Kļaviņa(1938 -2019) piemiņai. A.Kļaviņš zināms kā četrkārtējs Latvijas čempions motokrosā (1963, 1965, 1968, 1970 gadā) un divkārtējs PSRS čempions 1965 gadā (500 cc klasē) un 1968 gadā (350 cc klasē). Startējis arī motošosejas sacensībās, tomēr galvenie panākumi gūti tieši motokrosā.
Foto: Baiba Purviņa / Latvijas Sporta muzejs
Pēc Francijas vēstniecības Latvijā un Francijas institūta Latvijā iniciatīvas Latvijas Sporta muzeja speciālisti, sadarbībā ar dizaina uzņēmumu “DUE”, sagatavojuši izstādi “No Parīzes līdz Parīzei 1924-2024. Latvijas sporta simtgade olimpiskajā saimē”. Izstāde apskatāma Rīgas pilsētvidē pie Francijas vēstniecības ēkas Raiņa bulvārī 9 no 2024.gada 27.jūnija līdz 8.septembrim. Izstādi atklāja Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna un Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne. Atklāšanā piedalījās Francijas vēstniecības un Francijas Institūta Latvijā darbinieki, Latvijas Sporta muzeja un dizaina uzņēmuma “DUE” pārstāviji, kā arī uzaicinātie viesi un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Izstāde veidota par godu Latvijas dalības olimpiskajā kustībā simtgadei un saistībā ar XXXIV Olimpiādes spēlēm Parīzē, kas norisināsies Francijā no 26.jūlija līdz 11.augustam. un Paralimpiskajām spēlēm, kas norisināsies no 28.augusta līdz 8.septembrim.
No 2024.gada 11.jūnija Latvijas Sporta muzeja 2.stāva izstāžu zālē apskatāma Luīzes Puciriusas gleznu izstāde “Airēšanas māksla”. Māksliniece strādā eļļas tehnikā un atkārtoti pievēršas sev tuvajai akadēmiskās airēšanas tēmai. Gleznas tapušas laika posmā no 2018. līdz 2024.gadam. Gleznās tverta mirkļa burvība, sports un Latvijas dabas skaistums. Izstādi papildina Latvijas sportistu airēšanas apbalvojumi un apmeklētājiem ir dota iespēja iejusties “airētāja ādā”- izmēģināt telpas vidū novietotu trenežieri. Izstāde būs pieejama apmeklētājiem līdz 2024.gada 24.augustam.
Attēlā : māksliniece Luīze Puciriusa pie savām gleznām Latvijas Sporta muzejā. Foto: Gatis Gierts
Latvijas Sporta muzejs izsaka pateicību SIA “Solis Augšup” un tā vadītājam Robertam Zdanovskim par dāvinājumu atjaunojot alpīnistu sienas kāpšanas un drošības ekipējumu. Muzejā esošā alpīnisma siena ir iecienīta sportiska aktivitāte bērnu un jauniešu vidū. Dāvinājuma vērtība ir aptuveni 600 eiro.
Atjaunotā alpīnisma siena "Muzeju nakts" 2024.gada 18.maijā. Foto: B. Purviņa
2024.gada 3. jūnijā Latvijas muzejnieku saime, tostarp Latvijas Sporta muzeja pārstāviji, sumināja Latvijas muzeju biedrības "Gada balvas 2024" laureātus. Galveno balvu ieguva Imanta Ziedoņa muzejs ar individuālā apmeklējuma programu “Muzeja ceļa piezīmes”. Sanākšana norisinājās Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” Cēsu novada Liepas pagastā. Sveicam Gada balvas nominantus un laureātu!
Eduarda Veidenbauma muzejs "Kalāči" 2024.gada 3,jūnijā. Foto: I.Sniedze.
Izstāde –”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA”, kas veltīta mūsu valsts un sporta simtgadei.
No 2024.gada 10.maija līdz 26.maijam, Pasaules Hokeja čempionāta laikā Latvijas Sporta muzejs, sadarbībā ar biedrību “Hokeja atbalstam” un privātkolekcionāriem no Latvijas un ārzemēm piedāvā ekspress izstādi.
Skats no izstādes. Foto: Ieva Leiniša (LETA)
Izstādē ir aplūkojamas dažādas hokeja sporta relikvijas, it īpaši Latvijas hokejistu sporta krekli gan no NHL klubiem, gan Latvijas izlasēm un ārzemju klubiem no Austrijas un Japānas. Starp eksponātiem ir Helmuta Baldera, Oskara Bārtuļa, Matīsa Kivlenieka, Sanda Ozoliņa, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva, Sergeja Žoltoka un citu izcilu Latvijas hokejistu spilgto karjeru liecinieki.
Eksponātu vidū ir arī hokeja ekipējums, īpašas slidas, kas datējamas ar 1910.gadu, hokeja bruņas no 20.gs. 40.-50. gadiem, cimdi, hokeja nūjas, ķiveres un ripas ar autogrāfiem, kā arī piemiņas medaļas no dažādām “Rīgas Dinamo” starptautiskajām spēlēm.
Šīs izstādes mērķis ir vākt ziedojumus Latvijas Hokeja sporta veterāniem, viņu veselības uzlabošanai.
Latvijas Sporta muzejs pateicas izstādes iniciatoram Guntim Bāliņam, kā arī privātkolekcionāriem par sadarbību izstādes tapšanā.
Izstādi atbalsta ar priekšmetiem no savām privātkolekcijām:
Deniss Ņekrasovs (Apvienotā Karaliste, Anglija)
Dmitrijs Pisarevs (Apvienotā Karaliste, Gērnsija)
Mereks Dzerkalis (Latvija)
Imants Ziediņš (Latvija)
Jānis Neikšāns (Latvija)
Astrīda Kivleniece (Latvija)
Kristiāns Rubīns (Latvija)
Izstāde pieejama apmeklētājiem no 2024.gada 10. maija līdz 26. maijam muzeja darba laikā.
No 2024. gada 15 februāra Latvijas Sporta muzejs piedāvā izstādi - nodarbību skolēniem "POP-UP KLASE MUZEJĀ" "No Parīzes (1924) līdz Parīzei (2024)". Programmā paredzēta tematiskā ekskursija muzejā, īsa Olimpisko spēļu vēsture - par saknēm Senajā Grieķijā un tradīcijas atjaunošanu barona Pjēra de Kubertēna vadībā, ziemas un vasaras spēles. Par nozīmīgākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem (pirmās godalgas un pirmā dalība).
Programmas turpinājumā iespēja izmēģināt vienu no jaunākajām olimpiskajām sporta disciplīnām - kāpšanas sienu (alpīnismu) profesionāla instruktora vadībā un darbošanās tematiskās izstādes telpā ar akcentu uz VIII olimpiādes spēlēm Parīzē (1924.gads) un uzdevumu lapām, kā arī iepazīties ar XXXIII Olimpiādes spēļu talismaniem- Frīģietēm.
Piesaki savu klasi vai uzzini vairāk pa tālruni 67 225 127 !
Šodien atvadāmies no basketbolistes, TTT meistarkomandas kapteines Dzintras Grundmanes. Viņas mūžs noslēdzās 2024. gada 16. janvāra agrā rītā.
1989. gadā, kādā vasaras dienā Rīgā, topošā sporta muzeja pagaidu telpās bijušā privātmājas otrā stāvā Tālivalža ielā (pirmajā stāvā atradās Rīgas Sporta pils sporta atribūtikas darbnīca), iezvanījās telefons. Klausulē atskanēja simpātiska sievietes balss. Sieviete stāstīja par kāda Visvalža Bērziņa, Jelgavas onkulīša kolekciju. Tā bija Dzintra Grundmane. TTT meistarkomandas izcilniece.
Dzintra Grundmane (no ģimenes arhīva)
Nedaudz vēlāk – 1990. gadā Viņa atnāca strādāt uz muzeju. Mazais Tālivalža ielas “muzejs” ieguva valstiskas aprises – tika dibināts Latvijas valsts sporta muzejs ar vēlākajām kultūrvēsturiski un arhitektoniski elegantām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9.
Viņas atnākšana bija kā svaiga vēja brāzma. Lielisks intelekts un godīga cilvēka reputācija.
Kara laika bērns – dzimusi 1944. gada 11. augustā. Bērnība un skolas gadi aizritēja Pārdaugavā – Smiļģa ielā 2. Vispirms – “mazās” skolas – Rīgas 38. pamatskola un Rīgas 5. vidusskola. Arī 3. Bērnu un jaunatnes sporta skola ar lielu basketbola bumbu sestās klases meitēna rokās, nodota pirmā trenera Viktora Strupoviča gādībā. Mazām skolām sekoja “lielās” – ar labu “ārpus sporta” izglītību – studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē (gan ar pārtraukumiem līdz 3. kursam), tad Ģeogrāfijas fakultāte ar ģeogrāfa diplomu. Un beigu beigās Maskavas valsts kinematogrāfijas institūta Ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļa. Pēc mācīšanās sešiem gadiem – darbs Rīgas kinostudijā administratores un filmu direktores amatā.
Bet sportā? Milzu panākumi: Rīgas TTT meistarkomandas spēlētāja (1962 – 1975). Laukumā saspēles vadītāja, cīnītāja. Četrus gadus TTT meistarkomandas kapteine (1972 – 1975). 11 uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā kluba sastāvā.12 uzvaras PSRS čempionātos. Četras uzvaras PSRS Tautu spartakiādēs Latvijas PSR izlases sastāvā (1963, 1967, 1971, 1975). Divas uzvaras Latvijas PSR čempionātos (1965, 1974). Izlasē Dzintra aizvadīja 86 spēles. Beigu beigās spoži tituli un apbalvojumi: PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1975) un Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda zīmes saņēmēja (1998).
Kinostudijā pavadītie gadi vēlāk ļāva veidot dokumentālās sporta filmas. Kinostudijas draugu un pašas pieredzes rezultātā tapa Anatolija Pjatkina un Andreja Apsīša “mazdarbiņš” par olimpieti Alfrēdu Ruku – pirmo izcilāko soļotāju cariskajā Krievijā.
1988. gadā sākās darbs pie kinožurnāla ”Sporta apskats”, kas bija veltīts Latvijas Sporta biedrības simtgadei. Pirmajai latviešu sporta biedrībai, kas dibināta 1891. gadā! Ar toreizējās sporta komitejas vadītājas un Latvijas Olimpiskās akadēmijas dibinātājas Dainas Šveicas svētību. Sasparojās topošā sporta muzeja cilvēki un Rīgas Dokumentālo filmu studijas profesionāļi. Dokumentālais sporta “gabals” „LSB – bildēs un atmiņās” publiski tika parādīts biedrības simtgades svinībās 1991. gada 27. novembrī Rīgas kino namā A. Čaka ielā 67.
Un kur vēl grāmatas, kurām Dzintra bija līdzautore. Par viņas iedibinātajiem tematiskajiem ceturtdienas vakariem un Zvaigznes dienas sarīkojumiem nemaz nerunājot.
Muzejā laikā no 1990. gada līdz šodienai darbojušies neskaitāmi cilvēki: gudri un griboši, mazāk gudri un mazāk griboši. Dzintra atnāca ar tādu apņēmību un enerģiju, kas pārsteidza jaunus un vecus. Nesavtīgums un godīgums pievilka visus. Arī pašu māju vecos “sportsmeņus”, kas laimīgi bija sagaidījuši Latvijas brīvības un neatkarības gaismu. Ar 1990. gadu uz Latviju plūda dokumenti, sporta balvas, fotogrāfijas, medaļas un citas vēstures liecības, par kurām atbildību uzņēmās arī Dzintra. Nāca simtiem vēstuļu, ziņu un notika tikšanās ar visu kontinentu trimdas latviešiem. Pilnīga uzticēšanās. Sadarbībā ar latviešu sporta darbiniekiem svešumā tapa kapitālais izdevums “Trimdas latviešu sporta vēsture” (1845 -1995) ar redaktori Dzintru Grundmani priekšgalā (2001). Neatkarīgi no tā, kādu amatu kādā posmā Dzintra ieņēma – muzeja krājuma vadītāja, muzeja direktore vai zinātniskā līdzstrādniece, docente Latvijas Universitātē vai pasniedzēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, vai lektore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Viņa vienmēr bija gatava uzklausīt un palīdzēt…
Tagad, kad Tevis nav, varam skaidri redzēt, ka deviņdesmitie un vēlākie gadi muzeja darbībā bija fantastiskākie gadi. Tev un muzejam. Milzīgas cerības un rosības pilni. Latvijas cilvēki gribēja palīdzēt aizpildīt to trako vēsturisko tukšumu sportā, ko radīja padomju okupācijas gadi. Nesa un dāvināja simtiem sporta priekšmetu, kaut arī kapacitātes to akadēmiskai apstrādei un iekļaušanai muzeja krājumā un Latvijas nacionālo vērtību krātuvē brīžiem ļoti pietrūka. Tu palīdzēji muzejam tapt, izdzīvot un augt. To visu Tu darīji mūsu dēļ. Ar patiesu misijas apziņu. Tavi pleci un gars nenodrebēja. Kā jau saspēles vadītājai laukumā pienākas.
Atvadoties, bezgalīgs paldies!
Rita Apine - Latvijas Sporta muzejs
2024.gada 5.janvārī Valmieras drāmas teātrī - pirmizrāde lugai, kas veltīta leģendārajam latviešu soļotājam, valmierietim Jānim Daliņam (1904-1978). Izrāde attēlo J. Daliņa dzīvi, kā soļotāja gājienu cauri Losandželosai olimpiskajā sudraba soļojumā 50 kilometru distancē 1932.gadā. Latvijas Sporta muzeja kolektīvs pateicas Valmieras drāmas teātra aktieriem un administrācijai par sadarbību un iespēju noskatīties šo izrādi.
Foto: Matīss Markovskis (Valmieras drāmas teātra reklāmas materiāli)
Latvijas Sporta muzeja kolektīvs vēl priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu jauno gadu!
Latvijas Olimpiešu Sociālais fonds (LOSF) 2023. gada 14. novembrī Latvijas Sporta muzejā rīkoja svinības par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai un tikšanos ar jauno (LOSF) valdi - Valdes priekšsēdētāju Guntu Vlasenko un valdes locekļiem Agru Brūni un Ati Strengu. Pasākumu bagātināja muzikāli priekšnesumi un neiztrūkstošs tikšanās prieks. Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Raimonds Vējonis.
Foto: Edijs Pālens / LETA
2023.gada 5. novembrī Valmieras novadā notika leģendārā soļotāja Jāņa Daliņa piemiņas skrējiens par godu izcilā sportista dzimšanas dienas atcerei. Skrējienā piedalījās arī Latvijas Sporta muzeja pārstāvji
Attēlā: Latvijas Olimpiskās akadēmijas komanda pie Jāņa Daliņa piemiņas plāksnes Valmieras novada “Daliņos”
Šodien aprit 130 gadi kopš dzimis Voldemārs Šmidbergs (1893 – 1975; pēc 1922. gadā izdotās pases – Woldemārs Kārļa d. Schmidebergs). Viņa dzīves kvēlākais sapnis bija, lai latviešiem būtu savs sporta muzejs. Tāpēc arī apzināja, vāca, krāja un apkopoja sporta lietas. Tā mūža garumā tapa lielākā privātā sporta priekšmetu kolekcija starpkaru Latvijā – aptuveni 8000 vienību.
Muzejs kļuva par V. Šmidberga cerību un sapni, jo katrs jauns pavasaris Pārdaugavā – Augļu ielā 11 atnāca ar plūdu draudiem iznīcināt simtiem brīnišķīgu sporta lietu.
No 1974. gada, kad tapa V. Šmidberga testaments, novēlot kolekciju Latvijas sabiedrībai, pagājis gandrīz pusgadsimts. Mēs varam būt lepni un pateicīgi, ka Vecrīgas pašā sirdī – Alknāja ielā 9 atrodas lielā ideālista sapņa piepildījums – valsts veidotais Latvijas Sporta muzejs. Viņa mīlestība pret cilvēku, dabu, lietām un sportu palikusi nemainīga. Un tam kā apliecinājums ir V. Šmidberga kolekcija mūsu muzejā.
Atzīmējot spilgtākos Latvijas basketbola vēstures mirkļus un lepojoties ar Latvijas vīriešu valstsvienības panākumiem 2023. gada Pasaules kausa izcīņā, Latvijas Pasts izdevis pastmarku bloku "Latvijas sporta leģendas – Basketbols".
2023. gada 31. augustā Latvijas Sporta muzeja ekspozīciju “Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” apmeklēja vieglatlēte, Latvijas rekordiste Jeļena Prokopčuka. Izcilā sportiste ir divkārtēja prestižā Ņujorkas maratona uzvarētāja (2005, 2006) un Osakas maratona uzvarētāja (2005). J. Prokopčuka piedalījusies četrās Olimpiādes spēlēs: Atlantā, 1996., Sidnejā, 2000., Atēnās 2004. un Riodežaneiro, 2016. gadā, kad maratona distance izcīnīja augsto 12. vietu.
Latvijas Sporta muzejs viesojās pie bijušās volejbolistes, 1964. gada Tokijas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējas volejbolā Astras Biltaueres-Rubenes un viņas vīra, bijušā volejbola trenera Jāņa Rubeņa, kurš savulaik trenējis arī sieviešu volejbola meistarkomandu "Aurora".
2023. gada 24. augustā Latvijas Sporta muzejs viesojās Kuldīgā pie bijušā profesionālā riteņbraucēja Romāna Vainšteina. 2000. gada 15. oktobrī Francijas pilsētā Pluī Romāns Vainšteins izcīnīja pasaules čempiona titulu riteņbraukšanā 268,9 km grupas braucienā šosejā elites klasē. Sportists karjeras laikā pārstāvējis profesionālās komandas Polti, Kross – Selle Italia, Domo Farm Frites, Lampre, Vini Caldirola komandā kļuva par vienu no tās līderiem.
2023. gada 24. augustā, Ukrainas neatkarības 32 gadadienā, Latvijas Sporta muzejā atklāta fotoizstāde “Zem mierīgām debesīm”. Šajā izstādē stāsts vijas ap dzīvi Latvijā, Ukrainas kara laikā, un tas šajā reizē ir saistīts ar basketbolu – Ukrainas valsts vienības mājas spēlēm, kas aizvadītas Latvijā, un basketbola klubu Slobožanskas “Promitey”, kurš pagaidu mājvietu radis Rīgā.
1988. gada XV Ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Guntis Osis izcīnīja bronzas medaļu bobslejā četrinieku ekipāžām (kopā ar pilotu Jāni Ķipuru un stūmējiem Juri Toni un Vladimiru Kozlovu). Šajā pašā gadā sportists kļuva par 3. vietas ieguvēju Pasaules čempionātā, bet 1987./1988. gadā izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā bobslejā četriniekiem.
Vita Matīse ir divu Olimpiādes spēļu dalībniece vingsērfingā Mistral klasē (Sidneja, 2000 un Atēnas, 2004), vairākkārtēja Pasaules čempione Formula Windsurfing un Raceboard klasē, Eiropas čempionātā izcīnījusi 3. vietu vējdēļu Raceboard klasē (2018).
2023. gada 20. augustā mūžībā aizgājis airētājs, 1976. gada Monreālas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējs pārrairu četriniekā Aivars Lazdenieks (dzimis 26.02.1954.). Latvijas Sporta muzejs izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un airētāju saimei viņu mūžībā aizvadot.
Ingrīda Verbele-Barkāne ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi sprinta un barjersprinta disciplīnās. Piedalījusies 1968. gada Olimpiādes spēlēs Mehiko, iegūstot 15. vietu 400 m distancē. Ar panākumiem startējusi Eiropas čempionātos, 1974. gadā Romā izcīnījusi bronzas medaļu 4x400 stafetē, 1975. gada Eiropas čempionātā telpās Katovicē izcīnīja zeltu PSRS izlases sastāvā 4x2 apļu stafetē.
Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic direktori Agru Brūni ar trīs izcīnītajām medaļām Baltijas čempionātā vecmeistariem. Sacensības risinājās Kadriorg stadionā Tallinā, š. g. 12.-13. augustā. A. Brūne ieguva zelta medaļu vesera mešanā, sudraba medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā. Novēlam sportiskus sasniegumus arī turpmākajās sacensībās! Lepojamies!
14. augustā Latvijas Sporta muzejā viesojās bijušais ātrslidotājs, šorttrekists Haralds Silovs, dāvinot muzejam arī savas sporta relikvijas. H. Silovs ir vairāku ziemas olimpisko spēļu dalībnieks ātrslidošanā (Vankūvera, 2010; Soči, 2014; Phjončhana, 2018) un šorttrekā (Vankūvera, 2010), kā arī bijis Latvijas delegācijas karognesējs noslēguma ceremonijās Vankūverā un Phjončhanā.
1976. gadā V. Zozuļa kļuva par Eiropas čempioni, bet 1978. un 1980. gadā ieguva Pasaules čempiones titulu. Lielākais panākums tika gūts XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā (1980), kad sportiste izcīnīja olimpiskās čempiones nosaukumu kamaniņu sportā.
Jūlija mēneša izskaņā Latvijas Sporta muzeja krājumā saņēmām vērtīgu papildinājumu. Bijušā sporta darbinieka Jāņa Vilka (1940-2016) meita Liena dāvināja muzejam Brīvprātīgās Arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” piemiņas lietas. Savulaik J. Vilks bija augsta ranga amatpersona un dažādos laika posmos ieņēma tādus amatus, kā, piemēram, Sporta nama “Daugava” direktors. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.
