2023. gada 19. septembrī Latvijas Sporta muzejā viesojās orientierists Edgars Bertuks, pirmais Pasaules čempions vidējā distancē un bronzas medaļas ieguvējs garajā distancē (Šveice, 2012) Latvijas un Baltijas orientēšanās sporta vēsturē.
Atzīmējot spilgtākos Latvijas basketbola vēstures mirkļus un lepojoties ar Latvijas vīriešu valstsvienības panākumiem 2023. gada Pasaules kausa izcīņā, Latvijas Pasts izdevis pastmarku bloku "Latvijas sporta leģendas – Basketbols".
2023. gada 31. augustā Latvijas Sporta muzeja ekspozīciju “Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” apmeklēja vieglatlēte, Latvijas rekordiste Jeļena Prokopčuka. Izcilā sportiste ir divkārtēja prestižā Ņujorkas maratona uzvarētāja (2005, 2006) un Osakas maratona uzvarētāja (2005). J. Prokopčuka piedalījusies četrās Olimpiādes spēlēs: Atlantā, 1996., Sidnejā, 2000., Atēnās 2004. un Riodežaneiro, 2016. gadā, kad maratona distance izcīnīja augsto 12. vietu.
Latvijas Sporta muzejs viesojās pie bijušās volejbolistes, 1964. gada Tokijas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējas volejbolā Astras Biltaueres-Rubenes un viņas vīra, bijušā volejbola trenera Jāņa Rubeņa, kurš savulaik trenējis arī sieviešu volejbola meistarkomandu "Aurora".
2023. gada 24. augustā Latvijas Sporta muzejs viesojās Kuldīgā pie bijušā profesionālā riteņbraucēja Romāna Vainšteina. 2000. gada 15. oktobrī Francijas pilsētā Pluī Romāns Vainšteins izcīnīja pasaules čempiona titulu riteņbraukšanā 268,9 km grupas braucienā šosejā elites klasē. Sportists karjeras laikā pārstāvējis profesionālās komandas Polti, Kross – Selle Italia, Domo Farm Frites, Lampre, Vini Caldirola komandā kļuva par vienu no tās līderiem.
2023. gada 24. augustā, Ukrainas neatkarības 32 gadadienā, Latvijas Sporta muzejā atklāta fotoizstāde “Zem mierīgām debesīm”. Šajā izstādē stāsts vijas ap dzīvi Latvijā, Ukrainas kara laikā, un tas šajā reizē ir saistīts ar basketbolu – Ukrainas valsts vienības mājas spēlēm, kas aizvadītas Latvijā, un basketbola klubu Slobožanskas “Promitey”, kurš pagaidu mājvietu radis Rīgā.
1988. gada XV Ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Guntis Osis izcīnīja bronzas medaļu bobslejā četrinieku ekipāžām (kopā ar pilotu Jāni Ķipuru un stūmējiem Juri Toni un Vladimiru Kozlovu). Šajā pašā gadā sportists kļuva par 3. vietas ieguvēju Pasaules čempionātā, bet 1987./1988. gadā izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā bobslejā četriniekiem.
Vita Matīse ir divu Olimpiādes spēļu dalībniece vingsērfingā Mistral klasē (Sidneja, 2000 un Atēnas, 2004), vairākkārtēja Pasaules čempione Formula Windsurfing un Raceboard klasē, Eiropas čempionātā izcīnījusi 3. vietu vējdēļu Raceboard klasē (2018).
2023. gada 20. augustā mūžībā aizgājis airētājs, 1976. gada Monreālas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējs pārrairu četriniekā Aivars Lazdenieks (dzimis 26.02.1954.). Latvijas Sporta muzejs izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un airētāju saimei viņu mūžībā aizvadot.
Ingrīda Verbele-Barkāne ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi sprinta un barjersprinta disciplīnās. Piedalījusies 1968. gada Olimpiādes spēlēs Mehiko, iegūstot 15. vietu 400 m distancē. Ar panākumiem startējusi Eiropas čempionātos, 1974. gadā Romā izcīnījusi bronzas medaļu 4x400 stafetē, 1975. gada Eiropas čempionātā telpās Katovicē izcīnīja zeltu PSRS izlases sastāvā 4x2 apļu stafetē.
Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic direktori Agru Brūni ar trīs izcīnītajām medaļām Baltijas čempionātā vecmeistariem. Sacensības risinājās Kadriorg stadionā Tallinā, š. g. 12.-13. augustā. A. Brūne ieguva zelta medaļu vesera mešanā, sudraba medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā. Novēlam sportiskus sasniegumus arī turpmākajās sacensībās! Lepojamies!
14. augustā Latvijas Sporta muzejā viesojās bijušais ātrslidotājs, šorttrekists Haralds Silovs, dāvinot muzejam arī savas sporta relikvijas. H. Silovs ir vairāku ziemas olimpisko spēļu dalībnieks ātrslidošanā (Vankūvera, 2010; Soči, 2014; Phjončhana, 2018) un šorttrekā (Vankūvera, 2010), kā arī bijis Latvijas delegācijas karognesējs noslēguma ceremonijās Vankūverā un Phjončhanā.
1976. gadā V. Zozuļa kļuva par Eiropas čempioni, bet 1978. un 1980. gadā ieguva Pasaules čempiones titulu. Lielākais panākums tika gūts XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā (1980), kad sportiste izcīnīja olimpiskās čempiones nosaukumu kamaniņu sportā.
Jūlija mēneša izskaņā Latvijas Sporta muzeja krājumā saņēmām vērtīgu papildinājumu. Bijušā sporta darbinieka Jāņa Vilka (1940-2016) meita Liena dāvināja muzejam Brīvprātīgās Arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” piemiņas lietas. Savulaik J. Vilks bija augsta ranga amatpersona un dažādos laika posmos ieņēma tādus amatus, kā, piemēram, Sporta nama “Daugava” direktors. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.
2023. gada pavasarī uz muzeju atnāca kāda dāma un izteica vēlmi dāvināt muzejam senu piemiņas lietu. Šī lieta izrādījās lieliski saglabājies zīda krepdešīna auduma lakats, suvenīrs no 1936. gada XI Olimpiādes spēlēm Berlīnē. Lakata dizains atspoguļo olimpisko simboliku – pieckrāsu olimpiskos apļus – simbolu, kuru izdomāja pats modernās olimpiādes spēļu idejas autors barons Pjērs de Kubertēns, un dažādu olimpiādes dalībvalstu karogus, tajā skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simboliku.
2023. gada 13. jūlijā Likteņdārzā notika ikgadējais pasākums, kurā Latvijas Sporta muzejs (LSM), Latvijas Olimpiskā akadēmija (LOA) un Latvijas Sporta veterānu–senioru savienība (LSVS) godināja represijās cietušos Latvijas sportistus.
Lai pievērstu uzmanību 25. augustā startējošajam FIBA Pasaules kausa izcīņas finālturnīram, Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) organizē galvenās balvas – basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktās trofejas – turneju pa visām 32 dalībvalstīm. 29. un 30. jūnijā unikālā trofeja viesosies Latvijā.
Foto: Evija Trifanova /LETA/
2023. gada 20. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās hokejista Leonīda Vedēja meita Jana Āboliņa ar ģimeni. Sporta karjeras laikā L. Vedējs (1908-1995) pārstāvēja biedrības "Universitātes Sports" un "Dinamo". Valsts vienības sastāvā piedalījās četros Pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939) un 1936. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē, būdams arī Latvijas karognesējs atklāšanas parādē, kā arī aizvadīja 34 spēles valsts vienības tērpā. 2019. gadā muzejā jauno mājvietu atrada arī Janas Āboliņas dāvinātais tēva krūšutēls, ko gandrīz 70 gadus atpakaļ marmorā veidojis pazīstamais tēlnieks Miķelis Geistauts.
Agnis Čavars (no kreisās), Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis un Francis Lācis. Foto: fiba.basketball
2023. gada 1. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās dambretists, lielmeistars Guntis Valneris. 1994. gadā Hāgā izcīnījis pasaules čempiona titulu starptautiskajā dambretē. Vairākkārtējs Eiropas čempions (1992, 1993, 1994, 2008, ātrspēlē - 2015) un pasaules čempions ātrspēlē (1999, 2007). I Pasaules prāta sporta spēlēs Pekinā (2008) izcīnīja bronzas medaļu, bet 2014. gadā šajās sacensībās ieguva sudraba godalgu.
2023. gada 28. maijā Tamperē Latvijas hokeja valsts vienība izcīnīja vēsturisku panākumu, Pasaules čempionātā iegūstot bronzas medaļas, kas ir visu laiku labākais sasniegums Latvijai izlasei. Cīņā par bronzas medaļām Latvijas hokejisti cīnījās ar ASV izlasi, pārspējot to papildlaikā ar rezultātu 4:3. Latvijai vārtus guva Roberts Bukarts, Jānis Jaks, bet divus vārtus iesita Kristiāns Rubīns, panākot gan izlīdzinājumu spēlē, gan gūstot uzvaru nesošos vārtus. Turklāt mūsu komandas zvaigzne Artūrs Šilovs tika atzīts par 2023. gada Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu! No sirds sveicam visu Latvijas izlases komandu un Latviju ar vēsturisko sasniegumu!
Foto: Just Pictures/Sipa USA/ Vida Press
2023. gada 24. maijā Sporta muzejā notika Latvijas Regbija federācijas pasākums, veltīts Regbija Pasaules kausam 7, kas 1993. gadā notika Edinburgā. Latvijas regbija izlase kā pirmā sporta komanda atjaunotajā Latvijā aizstāvēja Latvijas godu Pasaules čempionātā. Pasākumu vadīja Latvijas Regbija federācijas prezidents Kārlis Vents. Viesu vidū bija pirmais Latvijas Regbija federācijas prezidents Andris Ozols, treneris Uldis Bautris un bijušie sportisti, kuri piedalījās šajās sacensībās.
2023. gada 13. maijā Latvijas Sporta muzejs uzņēma Starptautiskās Muzeju nakts apmeklētājus. Šī gada tēma bija "Spēks: Radīšana. Bobslejs". Muzeja apmeklētājiem bija iespēja uz lielā ekrāna noskatīties filmas par bobsleja pirmsākumiem Latvijā, iekāpt bobsleja kamanās, kā arī izmēģināt spēkus 7 m augstās alpīnisma sienas virsotnes sasniegšanā. Muzeju nakts īpašais viesis bija bijušais bobslejists, 1984. gada Sarajevas Ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Zintis Ekmanis.
Aicinām noklausīties Vamieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas stāstījumu par slaveno soļotāju Jāni Daliņu Vai zini, ka savās pirmajās sacīkstēs soļotājs Jānis Daliņš nokļuva pavisam nejauši?
