2023. gada pavasarī uz muzeju atnāca kāda dāma un izteica vēlmi dāvināt muzejam senu piemiņas lietu. Šī lieta izrādījās lieliski saglabājies zīda krepdešīna auduma lakats, suvenīrs no 1936. gada XI Olimpiādes spēlēm Berlīnē. Lakata dizains atspoguļo olimpisko simboliku – pieckrāsu olimpiskos apļus – simbolu, kuru izdomāja pats modernās olimpiādes spēļu idejas autors barons Pjērs de Kubertēns, un dažādu olimpiādes dalībvalstu karogus, tajā skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simboliku.
2023. gada 13. jūlijā Likteņdārzā notika ikgadējais pasākums, kurā Latvijas Sporta muzejs (LSM), Latvijas Olimpiskā akadēmija (LOA) un Latvijas Sporta veterānu–senioru savienība (LSVS) godināja represijās cietušos Latvijas sportistus.
Lai pievērstu uzmanību 25. augustā startējošajam FIBA Pasaules kausa izcīņas finālturnīram, Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) organizē galvenās balvas – basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktās trofejas – turneju pa visām 32 dalībvalstīm. 29. un 30. jūnijā unikālā trofeja viesosies Latvijā.
Foto: Evija Trifanova /LETA/
2023. gada 20. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās hokejista Leonīda Vedēja meita Jana Āboliņa ar ģimeni. Sporta karjeras laikā L. Vedējs (1908-1995) pārstāvēja biedrības "Universitātes Sports" un "Dinamo". Valsts vienības sastāvā piedalījās četros Pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939) un 1936. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē, būdams arī Latvijas karognesējs atklāšanas parādē, kā arī aizvadīja 34 spēles valsts vienības tērpā. 2019. gadā muzejā jauno mājvietu atrada arī Janas Āboliņas dāvinātais tēva krūšutēls, ko gandrīz 70 gadus atpakaļ marmorā veidojis pazīstamais tēlnieks Miķelis Geistauts.
Agnis Čavars (no kreisās), Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis un Francis Lācis. Foto: fiba.basketball
2023. gada 1. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās dambretists, lielmeistars Guntis Valneris. 1994. gadā Hāgā izcīnījis pasaules čempiona titulu starptautiskajā dambretē. Vairākkārtējs Eiropas čempions (1992, 1993, 1994, 2008, ātrspēlē - 2015) un pasaules čempions ātrspēlē (1999, 2007). I Pasaules prāta sporta spēlēs Pekinā (2008) izcīnīja bronzas medaļu, bet 2014. gadā šajās sacensībās ieguva sudraba godalgu.
2023. gada 28. maijā Tamperē Latvijas hokeja valsts vienība izcīnīja vēsturisku panākumu, Pasaules čempionātā iegūstot bronzas medaļas, kas ir visu laiku labākais sasniegums Latvijai izlasei. Cīņā par bronzas medaļām Latvijas hokejisti cīnījās ar ASV izlasi, pārspējot to papildlaikā ar rezultātu 4:3. Latvijai vārtus guva Roberts Bukarts, Jānis Jaks, bet divus vārtus iesita Kristiāns Rubīns, panākot gan izlīdzinājumu spēlē, gan gūstot uzvaru nesošos vārtus. Turklāt mūsu komandas zvaigzne Artūrs Šilovs tika atzīts par 2023. gada Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu! No sirds sveicam visu Latvijas izlases komandu un Latviju ar vēsturisko sasniegumu!
Foto: Just Pictures/Sipa USA/ Vida Press
2023. gada 24. maijā Sporta muzejā notika Latvijas Regbija federācijas pasākums, veltīts Regbija Pasaules kausam 7, kas 1993. gadā notika Edinburgā. Latvijas regbija izlase kā pirmā sporta komanda atjaunotajā Latvijā aizstāvēja Latvijas godu Pasaules čempionātā. Pasākumu vadīja Latvijas Regbija federācijas prezidents Kārlis Vents. Viesu vidū bija pirmais Latvijas Regbija federācijas prezidents Andris Ozols, treneris Uldis Bautris un bijušie sportisti, kuri piedalījās šajās sacensībās.
2023. gada 13. maijā Latvijas Sporta muzejs uzņēma Starptautiskās Muzeju nakts apmeklētājus. Šī gada tēma bija "Spēks: Radīšana. Bobslejs". Muzeja apmeklētājiem bija iespēja uz lielā ekrāna noskatīties filmas par bobsleja pirmsākumiem Latvijā, iekāpt bobsleja kamanās, kā arī izmēģināt spēkus 7 m augstās alpīnisma sienas virsotnes sasniegšanā. Muzeju nakts īpašais viesis bija bijušais bobslejists, 1984. gada Sarajevas Ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Zintis Ekmanis.
Aicinām noklausīties Vamieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas stāstījumu par slaveno soļotāju Jāni Daliņu Vai zini, ka savās pirmajās sacīkstēs soļotājs Jānis Daliņš nokļuva pavisam nejauši?
Foto: Zigurds Mežavilks / LSM krājums
Foto: Ilmārs Znotiņš/LOK / LSM krājums
2023. gada 20. aprīlī Latvijas Sporta muzejā notika "NordPlus" projekta "Sportpreneurship: ilgspējīgs un gudrs sporta bizness" pasākums, kurā piedalījās sporta augstskolu studenti un docētāji no Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas. Plašāka informācija par projektu lasāma LSPA mājaslapā.
Foto: Zigurds Mežavilks / LSM krājums
Plašāku rakstu par sportisti iespējams lasīt muzeja mājaslapā šeit.
14. aprīlī dzimšanas dienu svin bijušais kamaniņu braucējs, treneris un kamaniņu būvētājs Valdis Ķuzis, kurš 2018. gadā saņēma Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu kamaniņu sporta attīstībā. Sirsnīgi sveicam gaviļnieku!
2023. gada 12. aprīlī Latvijas Sporta muzejā notika grāmatas "Daumants Znatnajs. Disidentus sporta vidē neatceros" atklāšanas svētki. Grāmatas izdevējs - AS "Latvijas Mediji". Žurnālista Gunta Keisela literārais pieraksts, jautājumi, replikas un komentāri. Pasākuma vadītājs Gunārs Jākobsons.
Lieldienas ir gaismas atgriešanās un augšāmcelšanās svētki. Lai tie jums atnes prieku par dabas atmodu un dod spēku jauniem darbiem! Priecīgas un gaišas Lieldienas!
22. martā muzeja ekspozīciju "Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza" apmeklēja mūsu titulētākais bobslejists Oskars Melbārdis, 2014. gada Soču Ziemas olimpisko spēļu čempions bobslejā četriniekos un bronzas medaļas ieguvējs divniekos un 2018. gada Phjončhanas Ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs divniekos.
22. martā dzimšanas dienu svin deviņu olimpisko spēļu dalībnieks šaušanā Afanasijs Kuzmins. XXIV Olimpiādes spēlēs Seulā viņš kļuva par olimpisko čempionu 25 metru ātršaušanā ar pistoli (1988), bet XXV Olimpiādes spēlēs Barselonā izcīnīja sudraba medaļu (1992). A. Kuzmins ir arī vairākkārtējs pasaules un Eiropas čempions individuālās un komandu sacensībās (ātršaušanā ar standarta pistoli, šaušanā ar standarta pistoli un šaušanā ar revolveri). Sportists ir IV pakāpes Viestura ordeņa virsnieks (2007).
21. martā Latvijas Sporta muzejā viesojās Aleksandrs Avdejevs, četrkārtējais pasaules čempions smaiļošanā četriniekā 10 000 m distancē PSRS izlases sastāvā (1977, 1978, 1979, 1983), 1000 m distancē - 2. vieta (individuāli, 1977) un 3. vieta (1979). XXII Olimpiādes spēlēs Maskavā ierindojās 7. vietā smaiļošanā četriniekā 1000 m distancē (1980).
14. martā muzejā viesojās starptautiskā lielmeistare simtlauciņu dambretē Zoja Sadovska-Golubeva. Sportiste 16 reizes izcīnījusi Pasaules čempiones titulu starptautiskajā dambretē laika posmā no 1986. - 2017. gadam, kļuvusi arī par Eiropas čempioni (2010, 2012), Pasaules kausa izcīņas uzvarētāju (2011), Pasaules prāta sporta spēļu 1. vietas ieguvēju (2008, 2013) un 2. vietas ieguvēju (2012, 2016).
2023. gada 14. martā Latvijas Sporta muzejā viesojās un ekspozīciju "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA" apskatīja Saeimas deputāts, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (no labās) un viņa palīgs Andis Bāliņš (no kreisās). Pa vidu - muzeja direktore Agra Brūne.
10. martā dzimšanas dienu svin divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs. Izcīnījis arī divus Pasaules čempiona titulus (2008, 2010), kļuvis par pasaules vicečempionu (2011), Eiropas čempionu (2008) un vicečempionu (2007), Pasaules kausa ieguvēju (2010), Nacionālās riteņbraukšanas līgas (NBL) čempionu (2009, 2010), Amerikas Riteņbraukšanas asociācijas (ABA) vicečempionu (2009) un Amerikas labāko BMX riteņbraucēju (2010). Sirsnīgi sveicam!
Foto: Ilmārs Znotiņš / LOK
9. martā jubileju svin izcilākā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova. Karjeras laikā kļuvusi par divkārtējo olimpisko čempioni basketbolā. Pirmo reizi tas izdevās XXI Olimpiādes spēlēs Monreālā (1976), bet otro reizi XXII Olimpiādes spēlēs Maskavā (1980). Spēlētājas sasniegumu saraksts ir apbrīnas vērts! Trīskārtēja pasaules čempione (1971, 1975, 1983), desmitkārtēja Eiropas čempione (1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1985), Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja (1968 - 1975, 1977, 1981, 1982), Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja (1987).
2. martā jubileju svin mūsu izcilā basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska. Izcīnījusi trīs pasaules čempiones titulus (Maskava, 1959; Lima, 1964; Prāga 1967) un piecus Eiropas čempiones titulus (Sofija, 1960; Milūza, 1962; Budapešta, 1964; Kluža, 1966; Mesīna, 1968), kļuvusi par Eiropas kausa ieguvēju slavenās TTT sieviešu meistarkomandas sastāvā (1960 - 1962, 1964 - 1969, 1971, 1972). Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Sveicam!
2023. gada janvāra nogalē Latvijas Sporta muzejā viesojās radio raidījuma "Vietu lietas Latvijā" veidotāja Zane Lāce-Baltalksne, kura iepazinās ar muzeja krājuma dārgumiem. Raidījuma ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Sabiedrisko Mediju portālā: Latvijas Sporta muzeja dārgumi: Daliņa godalgas, dažādas kamanas un olimpiešu tērpi.
30. janvārī 90 gadu jubileju svin ilggadējais peldēšanas treneris, Latvijas Peldēšanas federācijas Goda prezidents Uldis Zemzars.
Pavisam balti ir ceļi piesniguši. Lai baltas domas mums šos ceļus staigājot.
Latvijas Sporta muzejs vēl laimīgu Jauno gadu visiem, gan tuvumā, gan tālumā!
2 lapa no 2
- Sākums
- Iepriekšējā
- 1
- 2
- Nākamā
- Beigas