2018. gada 14. novembrī Latvijas Sporta muzejā durvis vēra jauna ekspozīcija ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA”. Tā ir veltīta mūsu valsts un sporta simtgadei.

Esam lepni par 100 gados sasniegto – olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu uzvarām. Vairāk kā 600 olimpieši dažādos vēstures posmos vasaras un ziemas Olimpiskajās spēlēs, pārstāvot gan savu tautu, gan savu valsti, izcīnījuši 96 olimpiskās medaļas – zelta, sudraba un bronzas.

Ar šo ekspozīciju, kuras veidošanā piedalījusies visa mūsu sporta sabiedrība, arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja, godinām mūsu olimpiešus no tālās Stokholmas līdz mūsdienu spēlēm Riodežaneiro un Phjončhanai.

Šajā sadaļā mēs iepazīstināsim ar Goda zālē apskatāmajiem eksponātiem, un ekspozīcijā neiekļautajiem priekšmetiem, kā arī pastāstīsim plašāk par mūsu izcilākajiem sportistiem un viņu sasniegumiem.

Smedins spele - Foto-Ilmars Znotins 2049 Small

Šogad pludmales volejbola sezona, tāpat kā daudzos citos sporta veidos, līdz šim bijusi un vēl būs īsa un saraustīta COVID-19 sērgas dēļ, tādēļ mums Latvijas Sporta muzejā ir īstais laiks nedaudz atskatīties pagātnē un gatavoties jaunām uzvarām nākotnē. Šajās dienās (no 2020. gada 16. līdz 20. septembrim) Jūrmalā norisinās Eiropas čempionāts pludmales volejbolā, kurā cīnās arī Latvijas duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Šoreiz- par Jāni Šmēdiņu un viņa sasniegumiem.

Lasīt tālāk ...

94206966 2914318711970304 6450614968160092160 n

Latvijas volejboliste, starptautiskās klases sporta meistare Valentīna Varkēviča (21.04.1934.-22.02.2009.) PSRS izlases komandas sastāvā kļuva par divkārtēju Pasaules čempioni, Parīzē, 1956. gadā un Riodežaneiro, 1960. gadā. Kopā ar otru latviešu volejbolisti Skaidrīti Plismani 1958. gadā izcīnīja arī Eiropas čempiones titulu. V. Varkēvičas izcīnītās Eiropas un pasaules čempionāta godalgas apskatāmas Goda zāles ekspozīcijā Latvijas Sporta muzejā.

Lasīt tālāk ...

Porzinga apavi 4 Large

Labs kareivja ekipējums sākoties no labiem zābakiem. Tāpat var teikt par labu sportista ietērpu: svarīgi ir, kas kājās. Un, ja spēlē pasaules slavenākajā basketbola līgā, tas, iespējams, ir pat dubultsvarīgi. NBA spēlētāju sporta apavi, pirmkārt, jau pārsteidz ar savu izmēru, kas ir proporcionāls spēlētāju lielajiem augumiem. Otrkārt, tie ir sava laika labākie, ergonomiskākie apavi, piemēroti gan lielajai slodzei, gan spēlētāju individuālajiem parametriem: augumam un svaram.

Lasīt tālāk ...

FB  Large

Latvijas Olimpiešu goda zāles ekspozīciju papildinājis jauns eksponāts - Jāņa Daliņa stadiona Valmierā interaktīvs makets. Makets reālistiski ataino 1938. gadā celto stadionu un soļotāju sacīkstes, kurās uzvar Latvijas sporta leģenda Jānis Daliņš, sacenšoties ar sīvākajiem konkurentiem Arturu Tellu Švābu (Šveice), Alfrēdu Henriju Popu (Anglija) un Ugo Fridžerio (Itālija). Tas viss - Jāņa Āres fokstrota "Ai, kaut man Daliņa kājas būtu" pavadījumā. Makets izgatavots uzņēmumā „Maquettica.eu”.

Lasīt tālāk ...

Jaunzeme 1 Large

Latvijas valsts 101. dzimšanas dienas svētku laikā iepazīstinām ar Latvijas Republikas augstākajiem apbalvojumiem. Panākumiem bagātie sportisti, gluži kā militārpersonas, politiķi, zinātnieki, mākslinieki, kas apliecinājuši savu izcilību un nopelnus tēvzemes un līdzcilvēku labā, saņēmuši neatkarīgās Latvijas Republikas valsts apbalvojumus – ordeņus, medaļas, atzinības un goda zīmes.

Lasīt tālāk ...

Dz. Karamiseva - LSM 18.828

Goda zāles ekspozīcijā ir apskatāmas vairākas skaistas un vērtīgas balvas, kas izgatavotas no kristāla. Mūsu zemē plašāk pazīstamais un greznākais ir tā sauktais Bohēmijas kristāls, kas vēsturiski tiek ražots Čehijas teritorijā, Bohēmijas un Silēzijas apgabalos. Bohēmijas kristāls kā nozīmīgas trofejas materiāls apskatāms trīs dažādos eksemplāros, sākot no šķietami necilas, taču smalkas un graciozas piemiņas balvas gulbīša izskatā, ko saņēmusi basketboliste Dzidra Karamiševa Eiropas meistarsacīkstēs Prāgā, 1956. gadā.

Lasīt tālāk ...

IMG 8683 2

Nozīmīgākā balva „TTT Rīga” sieviešu basketbola meistarkomandas vēsturē ir bulgāru laikraksta „Naroden Sport” 1959. gadā iedibinātais Eiropas čempionvienības kauss, kuru „zelta meitenes” izcīnīja 18 reizes laika periodā no 1960.-1982. gadam.

Lasīt tālāk ...

IMG 7199 2 Large

Mudīte Stūrmane – Talce spēlēja leģendārajā Latvijas PSR sieviešu meistarkomandā „Aurora” vairāk nekā desmit gadus, no 1969. gada, kad viņai bija vēl tikai 17 gadu[1], līdz 1981. gadam. Lai arī PSRS čempionātā „Auroras” labākais rezultāts bija divreiz iegūtā 5. vieta, M. Stūrmanes – Talces augstākie sasniegumi saistās ar PSRS izlases sniegumu. Šajā izlasē viņa spēlēja trīs rezultatīvus gadus (1977-1979), izcīnot Eiropas čempiones titulu Somijā, 1977. gadā un 3. vietu Pasaules meistarsacīkstēs Ļeņingradā, 1978. gadā.

Lasīt tālāk ...

Ivancenko - LSM mat Medium

Smagatlēts Genādijs Ivančenko svarcelšanai kā savam sporta veidam pievērsās 1964.gadā. 1970. un 1971.gadā viņš kļūst par Eiropas čempionu, kā arī 1970.gadā, 24 gadu vecumā iegūst Pasaules čempiona nosaukumu. 1970.gadā G. Ivančenko kā pirmais svarcēlājs pasaulē uzstāda pasaules rekordu trīscīņā vidējā svara kategorijā, sasniedzot 500 kg robežu.

Lasīt tālāk ...

IMG 6887 4 

Sava sportista mūža gandrīz divās dekādēs volejbolists Pāvels Seļivanovs ir sasniedzis izcilus rezultātus un bagātīgi godalgots pasaules un Eiropas mērogā. Viņš izcīnījis divas olimpiskās medaļas – sudraba medaļu 1976. gadā Monreālā un zelta medaļu 1980. gadā Maskavā (abas PSRS izlases sastāvā.). Lauri plūkti arī pasaules un Eiropas čempionātos, izcīnīti pasaules un Eiropas kausi, iegūti tituli PSRS Tautu vasaras spartakiādēs.

Lasīt tālāk ...

A. Abolas balva 2

Alīda Ābola (dzimusi Zukule, 1954. gadā Aglonā) ir latviešu sportiste, kas nodarbojusies ar orientēšanās sportu. Lielāko starptautisko panākumu A. Ābola guvusi 1989. gadā Ševdē, Zviedrijā, kad Pasaules čempionātā orientēšanās sportā izcīnīja bronzas medaļu garajā distancē.

Lasīt tālāk ...

Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā ir apskatāma unikāla galvas rota - bastinga, dāvinājums dambretistei Zojai Golubevai Pasaules čempionātā Jakutijā par izcīnīto 1. vietu, 1999. Bastinga ir Jakutijas kultūrai raksturīga rota, kas tiek valkāta nacionālo svētku laikā un svinīgos gadījumos.

Lasīt tālāk ...

Šīs nedēļas nogalē tiks aizvadīts Holandes atklātā čempionāta “Dutch Masters” pirmais posms, kurā uz starta redzēsim arī latviešu motosportistu Kasparu Stupeli. Šosezon viņš turpinās startēt kopā ar Etjēnu Baksu.

Lasīt tālāk ...

XIII Ziemas Olimpiskās spēles norisinājās Leikplesidā (ASV), 1980. gada 13.-24.februārī. Uz olimpiskā goda pjedestāla kamaniņu braukšanā sievietēm kāpa divas Latvijas sportistes. Olimpisko zeltu izcīnīja Vera Zozuļa, bet bronzu – Ingrīda Amantova. Tās ir pirmās latviešu sportistu medaļas Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

Lasīt tālāk ...

Latvija Ziemas olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 4 zelta, 4 sudraba un 10 bronzas medaļas un katra no tām mums ir īpaša. Tāpēc paldies sportistiem, kuri ir dāvinājuši vai arī uz izstādes laiku nodevuši Latvijas Sporta muzejam savas olimpiskās medaļas, lai tās būtu apskatāmas ikvienam muzeja apmeklētājam.

Ekspozīcijā ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA” ir apskatāmas 10 no 18 ziemas sporta veidos izcīnītajām olimpiskajām medaļām.

Pirmā Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā medaļa pieder kamaniņu braucējai Verai Zozuļai – zelts, XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā (ASV), 1980. Šī medaļa izstādē nav aplūkojama, bet ir apskatāmas kamanas, ar kurām braucot, medaļa ir izcīnīta. Par tām pastāstīsim plašāk nākamajā rakstā.

Lasīt tālāk ...

2018. gada pavasarī, strādājot pie topošās ekspozīcijas ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA” veidošanas, saņēmām ziņu no soļotāja, olimpiskā vicečempiona Aigara Fadejeva mammas Maigas, ka ģimene vēlētos uzdāvināt Latvijas Sporta muzejam Aigara Fadejeva sporta materiālus – medaļas, nozīmes, sporta balvas, starta numurus, diplomus, Olimpisko spēļu un citu sacensību akreditācijas kartes, afišas, sporta apģērbus un apavus (tai skaitā sporta krekls un sporta apavi ar kuriem izcīnīta olimpisko spēļu sudraba medaļa, Sidnejā, 2000), Olimpisko spēļu parādes tērpus, kā arī Aigara Fadejeva aģentūras rīkoto sporta pasākumu materiālus.

Lasīt tālāk ...

Veidojot ekspozīciju ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA” Latvijas Sporta muzejs saņēmis unikālu dāvinājumu no tenisistes Zaigas Jansones - Ivanovas 20. gs. 60. – 70. gadu sporta apģērbus – tenisa kleitas, bikses, jakas un džemperus.

Lasīt tālāk ...