JĀŅA ĶIPURA IZCĪNĪTĀ ZELTA MEDAĻA BOBSLEJĀ DIVNIEKIEM XV ZIEMAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS, KALGARI (KANĀDA), 1988

Latvija Ziemas olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 4 zelta, 4 sudraba un 10 bronzas medaļas un katra no tām mums ir īpaša. Tāpēc paldies sportistiem, kuri ir dāvinājuši vai arī uz izstādes laiku nodevuši Latvijas Sporta muzejam savas olimpiskās medaļas, lai tās būtu apskatāmas ikvienam muzeja apmeklētājam.

Ekspozīcijā ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA” ir apskatāmas 10 no 18 ziemas sporta veidos izcīnītajām olimpiskajām medaļām.

Pirmā Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā medaļa pieder kamaniņu braucējai Verai Zozuļai – zelts, XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā (ASV), 1980. Šī medaļa izstādē nav aplūkojama, bet ir apskatāmas kamanas, ar kurām braucot, medaļa ir izcīnīta. Par tām pastāstīsim plašāk nākamajā rakstā.

Viena no ziemas Olimpiskajās spēlēs izcīnītajām medaļām, kas ir aplūkojama jaunajā Latvijas Sporta muzeja ekpozīcijā ir Jāņa Ķipura zelta medaļa bobslejā divniekiem (pārī ar Vladimiru Kozlovu), Kalgari, Kanāda, 1988.

Olimpiskās sacīkstes bobslejā divniekiem norisinājās 3 dienas, no 1988. gada 20. - 22. februārim. Kopumā startēja 41 ekipāža no 23 valstīm. Galvenie favorīti, kuri cīnījās par medaļām bija V. Hope (VDR), P. Kīnasts (Austrija), H. Hiltebrants (Šveice), B. Lēmanis (VDR), G. Vēders (Šveice) un J. Ķipurs (PSRS). Pēc diviem braucieniem Jāņa Ķipura ekipāža bija līderos ar 0,84 sekunžu pārsvaru, bet nākamajā starta dienā 21. februārī, kaut kas negāja kā vajag…Trasē bija sapūstas smiltis un PSRS Olimpiskās delegācijas vadītājs Daumants Znatnajs, vēršoties pie trases galvenā tiesneša, panāca, ka trešā brauciena rezultāti tika anulēti un brauciens pārcelts uz nākamo dienu. Trešajā braucienā Ķipurs nobrauca sliktāk kā Hope (VDR), tomēr saglabāja sacensību līdera pozīcijas ar 0,77 sekunžu pārsvaru. Laika starpība bija pietiekoši liela, lai arī pēc izšķirošā 4. brauciena, zaudējot par 0,06 sekundēm Hopem, Ķipurs nopelnītu vietu uz Olimpiskā goda pjedestāla augstākā pakāpiena – Zelts! (Sacensību aprakstam izmantota informācija no grāmatas "Latvija bobsleja olimpiādēs", 2016)

Kalgari olimpiskās zelta medaļas aversā attēlots sportista (antīko spēļu uzvarētāja) un indiāņa (Kalgari apkaimes pamatiedzīvotāja) profils, pa labi attēlots ziemas sporta veidu inventārs – slēpes, slēpju nūjas, kamanas, hokeja nūjas, ragavas. Reversā: Olimpiādes emblēma - stilizēta sniegpārsla. Aplī viens virs otra uzraksti franču un angļu valodā: «XV Jeux Olympiques D’Hiver; XV Olympic Winter Games» (XV Ziemas olimpiskās spēles). Zem sniegpārsliņas attēloti olimpiskie apļi, spēļu galvaspilsētas nosaukums: „Calgary” (Kalgarī) un Olimpiādes spēļu gads – 1988.

Medaļas dizaina autors ir Fridrihs Pīters (Friedrich Peter), izgatavotājs: Jostens, Inc. Medaļa ir izgatavota no sudraba un pārklāta ar 6 gramiem zelta. Tās diametrs ir 69 mm, biezums 5 mm, svars – 193 grami.

Foto: PSRS bobsleja divnieku ekipāža, pilots Jānis Ķipurs un stūmējs Vladimirs Kozlovs XV Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Kalgari (Kanāda), 1988. Autors nezināms.

 Jānis Ķipurs (1958) - Olimpiskais čempions bobslejā divniekos ar Vladimiru Kozlovu PSRS izlases sastāvā, kā arī Bronzas medaļa četriniekos ar Gunti Osi, Juri Toni un Vladimiru Kozlovu XV Ziemas Olimpiskajās spēlēs Kalgari, 1988. XIV Ziemas Olimpiskajās spēlēs – 4. vieta divniekos un 6. vieta četriniekos (Sarajeva, 1984). Bobsleja divniekos: Pasaules čempionāts – 3. vieta četriniekos (1988) un divniekos (1989). Eiropas čempions (1984) un 2. vieta (1987). Pasaules kausa ieguvējs (1988). PSRS čempions (1982, 1983, četriniekos – 1986). Latvijas PSR čempions divniekos (1984, 1985, 1987). Latvijas delegācijas karognesējs XVI Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanā (Albervilla, 1992). Bobsleja treneris Šveices, Kanādas, Francijas, ASV izlasēs. Latvijas populārākais sportists (1988). PSRS Tautu draudzības ordenis (1988). Viestura ordeņa kavalieris (2004).

 Jānis Ķipurs Kalgari Olimpiskajās spēlēs izcīnītās zelta un bronzas medaļas, kā arī citus sportista karjerā iegūtos apbalvojumus, sporta inventāru, fotogrāfijas, ir uzdāvinājis Latvijas Sporta muzejam 2004. gadā.