Volejbolista Pāvela Seļivanova medaļas

Sava sportista mūža gandrīz divās dekādēs volejbolists Pāvels Seļivanovs ir sasniedzis izcilus rezultātus un bagātīgi godalgots pasaules un Eiropas mērogā. Viņš izcīnījis divas olimpiskās medaļas – sudraba medaļu 1976. gadā Monreālā un zelta medaļu 1980. gadā Maskavā (abas PSRS izlases sastāvā.). Lauri plūkti arī pasaules un Eiropas čempionātos, izcīnīti pasaules un Eiropas kausi, iegūti tituli PSRS Tautu vasaras spartakiādēs.

Pašlaik Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā aplūkojamas abas P. Seļivanova olimpiskās medaļas. Šo abu medaļu dizainā ir izmantots klasiskais Florences tēlnieka Džuzepes Kassioli veidotais un kopš 1928. gada Amsterdamas Olimpiādes spēlēm ilgus gadus izmantotais medaļas aversa atveidojums, kas attēlo sengrieķu uzvaras dievieti Nīki ar lauru vainagu rokā. Dievietei fonā redzama arī Senās Romas arēna – amfiteātris un zirgu skriešanās sacīkstes. Uz sudraba medaļas uzraksts: „XXIe Olympiade Montréal 1976”, bet uz zelta medaļas – uzraksts kirilicā: „Игры XXII Олимпиады Москва 1980”. Medaļas ir lielas: 6 cm diametrā un masīvas, izgatavotas valstu vadošajās monētu kaltuvēs. Medaļu reversi ir atšķirīgi: 1976. gada medaļai tas ir lauru vainags un tā ieskauta spēļu emblēma, 1980. gada medaļai olimpiskā lāpa, stilizēts stadions un spēļu emblēma. Sporta veids, kādā medaļa izcīnīta, norādīts uz medaļas apmales. Interesanti, ka Monreālas medaļai nav tradicionālā lentīte, kurā to pakarina laureātam kaklā, bet tās vietā- masīva sudraba krāsas ķēde. Maskavas medaļai- 4,1 cm plata krāsaina ripsa lentīte, kas sastāv no gaiši zaļas, tumši zaļas, gaiši zilas, sarkanas un dzeltenas joslas (dzeltenā josla ir divreiz platāka nekā pārējās).

 Šobrīd apskatāmas arī divas Eiropas čempionāta augstākās raudzes medaļas, no kurām senākā izcīnīta 1975. gadā Belgradā. Tā pēc formas ir četrkantīga, reversā attēlots stilizēts volejbolists ar bumbu, bet aversā- Belgradas ģerbonis ar cietoksni un burukuģi upē un uzraksts: „IX PRVENSTVO EVROPE U ODBOJCI 1975 beograd”. Medaļa izgatavota Bertoni, Milano (firmā, kas izgatavojusi tādas pasaules mēroga sporta apbalvojumus kā FIFA pasaules kausa trofeju pēc uzvaras 1971. gadā izsludinātajā konkursā). Medaļa iekārta zili – balti – sarkanā ripsa lentītē: serbu (tolaik dienvidslāvu) nacionālajās krāsās. Otra medaļa no 1979. gada Eiropas čempionāta Francijā, kurā attēloti trīs sportisti spēles brīdī pie volejbola tīkla un uzraksts franču valodā: „11e CHAMPIONNAT D’EUROPE DE VOLLEYBALL 1979 FRANCE” otrā pusē, šo medaļu papildina balti zila ripsa lentīte.

Un visbeidzot: ekspozīcijā apskatāmas arī trīs pasaules čempionāta medaļas: 1982. gada zelta medaļa no Argentīnas (izceļas ar īpaši smalku plastisku figūru atveidojumu), 1978. gada zelta medaļa no Itālijas (stilizēts, gandrīz abstrakts attēls) un 1986. gada sudraba medaļa no Francijas, kuras apdarē izmantoti sarkani un zili emaljas toņi.

Jāatzīmē, ka tik ilga un spoža volejbolista karjera ir atcerēšanās un apbrīnas vērta, vēl jo vairāk tādēļ, ka P. Seļivanovs savas prasmes un zināšanas nodod jaunākajām paaudzēm, strādājot kā treneris.