Volejbolistes Mudītes Stūrmanes – Talces sacensību tērps

IMG 7199 2 Large

Mudīte Stūrmane – Talce spēlēja leģendārajā Latvijas PSR sieviešu meistarkomandā „Aurora” vairāk nekā desmit gadus, no 1969. gada, kad viņai bija vēl tikai 17 gadu[1], līdz 1981. gadam. Lai arī PSRS čempionātā „Auroras” labākais rezultāts bija divreiz iegūtā 5. vieta, M. Stūrmanes – Talces augstākie sasniegumi saistās ar PSRS izlases sniegumu. Šajā izlasē viņa spēlēja trīs rezultatīvus gadus (1977-1979), izcīnot Eiropas čempiones titulu Somijā, 1977. gadā un 3. vietu Pasaules meistarsacīkstēs Ļeņingradā, 1978. gadā.

Latvijas Sporta muzejā ir eksponēts M. Stūrmanes – Talces PSRS izlases dalībnieces tērps, kas sastāv no spilgti sarkana garpiedurkņu krekla ar spēlētājas numuru „15”, zilām īsajām sporta biksītēm ar baltām svītrām sānos, baltiem ceļu sargiem ar tumši zilu apdari un baltām pusgarām zeķēm. Sporta tērps izgatavots vienā no senākajiem Japānas apģērba ražošanas uzņēmumiem „Onitsuka” (mūsdienās tas saucas „Onitsuka Tiger”) un marķēts ar šīs firmas zīmēm. Šis tērps atspoguļo savu laikmetu gan dizaina, gan izmantoto materiālu ziņā – tur ir gan sintētika, gan vienkāršākais no gaisa caurlaidīgajiem un vienlaikus higroskopiskajiem materiāliem – kokvilna, ko mūsdienās aizvien retāk izmanto augsta līmeņa sporta tērpu izgatavošanā.

IMG 7249 IMG 7254 Large

Īpaša vieta ekipējumā bija ceļu sargiem, kas, kā redzams muzeja ekspozīcijā, ir ne tik vien pamatīgi novalkāti, bet pat čaklu roku rūpīgi salāpīti, nojaušams, ka tie bijuši tā laika „dārgums”, jeb deficīts. Treneris Andris Kļaviņš stāsta, ka tolaik (20. gs. 70. gados) „padomijā” ceļu sargus neražoja un tas vistiešākā veidā ietekmēja spēles manieri: no japānietēm noskatīto spēles paņēmienu drošai izpildei vienkārši pietrūka tehnisko līdzekļu. Meitenes (komandas vidējais vecums bija tikai 16,3 gadi)[2] iesākumā pašas gatavojušas ceļu sargus no porolona un elastīgiem materiāliem. Tas ļāva attīstīt citādu, no pārējām PSRS komandām atšķirīgu spēles stilu ar kūleņu virpuļiem un „bizītēm”[3], ko atļāva gan spēlētāju jaunība, gan pašrocīgi gatavotie palīglīdzekļi. Vēlāk, izmantojot personīgos sakarus, esot izdevies pierunāt rūpnīcā, kuras nosaukumu komanda nesa, proti, „Aurorā”, sarunāt ražošanu uz Itāļu mašīnām, kas bijuši gandrīz analogi importa modeļiem.”[4] Ekspozīcijā apskatāmie ceļu sargi gan ir oriģināli, importa ražojums, tomēr skaidri saprotams, ka spēlētājai tie bijuši īpaši saudzējams un kopjams aksesuārs.

IMG 7199 2 Large

 
[1]  Keisels G., „Volejbols Latvijā: no saknēm līdz mūsdienām, „Jumava”, Rīga, 2018, 64.lpp.
[2] Turpat, 65. lpp.
[3] Turpat.
[4] Turpat.