Latvijas Sporta muzeja komanda ir sagatavojusi jaunu izstādi, kas veltīta Tokijas 2020. gada olimpiādes spēlēm. Spēles gaidījām piecus gadus, ierasto četru vietā. Šī bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles tika atliktas un pārceltas, nevis atceltas, saglabājot nosaukumā skaitli „2020.” Spēles bez skatītājiem, spēles Covid-19 ēnā. Tomēr Tokijas 40 sporta laukumos pulcējās 11 989 sportistu, lai cīnītos par medaļām. Viņu vidū bija arī 33 Latvijas olimpiešu, kas startēja 14 sporta veidos.
Latvijas Sporta muzejā apskatāma izcilākajam Latvijas šķēpmetējam, olimpiskajam čempionam un divkārtējam pasaules rekordistam Jānim Lūsim veltīta izstāde “Visa mana dzīve ir sports”. Tajā apskatāmi bagātīgi fotomateriāli un iegūstama informācija, kas atspoguļo Jāņa Lūša dzīvi no bērnības līdz vēlīniem brieduma gadiem. Izstādes materiālos iepazīstam J. Lūsi dažādos viņa personības aspektos: kā studentu, sportistu, kā treneri, kā ģimenes cilvēku un vienkārši - cilvēku ar dzīvi kustībā.
2019. gada 19. jūlijā Latvijas Sporta muzejā atklāja kādreizējā šķēpmetēja un trenera, ventspilnieka Māra Grīvas fotoizstādi “NOSLĒPUMAINĀ KURZEME”.
Māris Grīva pats atzīst, ka aizraušanās ar fotogrāfiju, tāpat kā ar sportu, nākusi līdzi no skolas gadiem ar tolaik melnbaltajām bildēm. Līdz ar gadiem un pieredzi viņa fotogrāfijās ienāca krāsa, gaisma un daba.
Aicinām uz Ilmāra Znotiņa Phjončhanas Ziemas Olimpisko spēļu fotogrāfiju izstādi.
Latvijas Sporta muzejs par godu mūsu laika izcilākajam šaušanas sporta pārstāvim ir atklājis izstādi „Olimpiskais čempions ātršaušanā AFANASIJS KUZMINS”.
Izstādes galvenais varonis – olimpiskās zelta un sudraba medaļas ieguvējs, pasaules čempions un rekordists ātršaušanā Afanasijs Kuzmins.
Deviņi olimpiskie cikli, deviņi olimpiskie starti! Olimpisko spēļu zelta medaļa Seulā 1988. gadā un sudraba Barselonā 1992. gadā, ieraksti Ginesa rekordu grāmatā. Tā ir A. Kuzmina bilance šaušanas sportā 50 gadu garumā.
Viņa sportiskā biogrāfija ikvienā uzziņu krājumā aizņem daudzas garas rindiņas, to rotā ne tikai unikālā olimpiskā hronika, Eiropas un pasaules čempiona tituli, rekordi, bet arī daudzie apbalvojumi — Darba Sarkanā karoga ordenis, Viestura ordenis, LOK Goda zīme, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta Tomasa Baha balva un vēl un vēl..., kas liecina par šī cilvēka gara spēku un bezgalīgu uzticību šaušanas sportam. To spēj sasniegt tikai Liels Meistars.
Izstāde „Olimpiskais čempions ātršaušanā AFANASIJS KUZMINS” tika atklāta 2018.gada 24. janvārī, plkst. 17.00, Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9. Izstāde būs aplūkojama līdz 2018.gada 31.jūlijam
2017.gada 22.augustā Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, atklāja izstādi „ES MĪLU ŠO SPĒLI”.
Latvijas Sporta muzejs aicina atskatīties uz pasaules lielāko sporta forumu – XXXI Olimpiādes spēlēm izstādē “Rio2016”, atsaukt atmiņā 32 Latvijas olimpiešu startus trīspadsmit sporta veidos – vieglatlētikā, pludmales volejbolā, BMX un šosejas riteņbraukšanā, peldēšanā, svarcelšanā, džudo, brīvajā cīņā, burāšanā, tenisā, šaušanā, airēšanā un modernajā pieccīņā. Ielūkosimies krāšņajā spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijā, Olimpiskajā ciematā un sporta būvēs.
Latvijas Sporta muzejs pirmo reizi pievēršas paralimpiskā sporta attainošanai, piedāvājot izstādi „Optimists. Paralimpiskais čempions – Aigars Apinis”.
Latvijas Sporta muzejs piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar izstādi Pasaules skeletona karaļi – Martins un Tomass Dukuri.
Izstādē ir aplūkojamas planšetes ar informāciju un fotogrāfijām par Latvijas skeletona vēsturi, Martina un Tomasa Dukuru sporta panākumiem, Latvijas skeletona komandu, Latvijas jaunajiem skeletonistiem, trasēm, kur notiek skeletona sacensības. Dažādi priekšmeti: Martina un Tomasa Dukuru izcīnītās medaļas un sporta balvas, aprīkojums: skeletona kamanas, ķiveres, tērpi, naglenes, sacensību starta numuri, un Ziemas olimpisko spēļu tērpi no spēlēm Soltleiksitijā, 2002; Turīnā, 2006; Vankūverā, 2010 un Sočos, 2014, kā arī ir skatāma Dāvida Erenštreita filma „Dukuru mezgls” un ieraksts no raidījuma „Personība. 100g kultūras. Skeletona aizsācējs Latvijā Dainis Dukurs”. Izstādes dizainere ir Silja Pogule.
Rīga pastāvēšanas turpat 815 gados kļūst ne tikai par izcilu Latvijas sporta dzīves centru, bet arī par vietu, kur aizsākas interese par dažādiem kustību veidiem (skriešanu, lēkšanu, šaušanu, cīkstēšanos, svaru celšanu, riteņbraukšanu, airēšanu, slidošanu, peldēšanu u.c. veidiem).
Latvijas Sporta muzejs sadarbībā ar Rīgas domi izveidojis izstādi Rīga dimd, Rīga sporto, lai iepriecinātu dažāda gada gājuma cilvēkus, neatkarīgi no valodas, sabiedriskā stāvokļa vai pasaules izjūtas.
Latvijas Sporta muzejs piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar izstādi Latvijas sporta zvaigznes, kur atspoguļotas 43 pašas spožākās zvaigznes pie mūsu sporta debesīm.
No pirmās olimpiskās medaļas līdz pēdējai zelta medaļai. Ar domu – lai izstāde kalpo kā ceļa zvaigzne tiem, kas sapņo nokļūt un startēt Olimpiskajās spēlēs. Soli pa solim, hronoloģiskā secībā trīs stāvos uzstādītās planšetes vēsta par leģendāru pagātnes un šodienas Latvijas sportistu panākumiem, sākot no izcilā smagatlēta Jāņa Krauzes (1893.-1919.) panākumiem, līdz pat latviešu Dzelzs vīram, hokejistam Kārlim Skrastiņam (1974.-2011.).
No 2014. gada 11. februāra līdz 1. aprīlim Latvijas Sporta muzejā skatāma izstāde Latvija Baltajās olimpiādēs - Soči 2014. Fotogrāfijas no izstādes atklāšanas: www.apollo.lv.
No 2014. gada 27. novembra Latvijas Sporta muzejā skatāma soļotāja Jāņa Daliņa 110. dzimšanas dienai veltīta izstāde Daliņa zelta solis.
Tas ir stāsts par izcilāko sportistu starpkaru Latvijā. Arī par vienu no laimīgākajiem atradumiem Latvijas sportā – 1993. gadā atgūtajām soļotāja balvām un sadzīves priekšmetiem, kas pirms 70 gadiem tika ierakti Daliņu māju zemē pirms aizbraukšanas no Valmieras 1944. gadā.
No 2013. gada 29. maija līdz 2014. gada 30. maijam Latvijas Sporta muzejā skatāma pirmās latvietes, Olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes piemiņai veltīta izstāde.
21. gadsimtā varam lepoties ar pasaules un Eiropas čempioniem, pasaules un Eiropas kausu ieguvējiem, ar olimpiešiem un paralimpiešiem, kas 100 gadu garumā pārstāvējuši Latvijas valsti vai mūsu tautu dažādos sporta sarīkojumos.
Mūsu sports ir kā dārzs, kas kopts un lolots kopš latviešu senajām rotaļām un spēlēm. No kaula slidām Daugmales pilskalna pakājē līdz latviešu pirmajiem centieniem apgūt dažādus kustību gabalus – vingrošanu, peldēšanu, skriešanu, cīkstēšanos un svaru celšanu.
Latvijas Sporta muzejā 1. stāva mazajā izstāžu zālē apmeklētājiem skatāma Latvijas Sporta muzeja idejas iedzīvinātāja un Latvijas Sporta kultūras mantojuma apzinātāja V. Šmidberga (1893.-1975.) 120 gadu jubilejai veltīta izstāde.
2012. gadā apritēja 100 gadi kopš 40 Baltijas sportisti pirmo reizi startēja V Stokholmas olimpiādes spēlēs 1912.gadā. Izstāde pavērs logu uz notikumiem, kas pirms 100 gadiem risinājās Stokholmas karaliskajā stadionā. Šeit pirmo reizi Latvijas sporta vēsturē Zviedrijas karaliskā galma pārstāvis pasniedza bronzas medaļu mūsu sportistam, stenda šāvējam Haraldam Blauam (1885.-1945.).