21. maijs ir Ineses Jaunzemes diena. Dzimusi 1932. gadā.
„Man nebija sapnis kļūt slavenai, toties ļoti patika sports. Tur bija mani draugi, tā bija mana vide!” – šie vārdi pieder mūsu pirmajai Olimpiskajai čempionei, šķēpmetējai Inesei Jaunzemei.
1956. gada 28. novembrī Melburnas olimpiskajā stadionā uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena – latviete. Inese pārspēja visas pasaules šķēpmetējas, laboja trīs olimpiskos rekordus, labākajā metienā sasniedzot 53,86 m.
Melburnas Olimpiādes spēļu uzvarētājas šķēpa mešanā. I. Jaunzeme ar pirmo olimpisko zelta medaļu Latvijas sporta vēsturē. Sudrabs – M. Ārensa (Čīle), bronza – N. Koņajeva (PSRS). Sveic SOK pārstāvis Lords Burglejs. Foto „The Age”.
PSRS MP FKSK priekšsēdētājs N. Romanovs apbalvo I. Jaunzemi pēc uzvaras Olimpiādes spēlēs ar PSRS Nopelniem bagātās sporta meistares nozīmi. Foto M. Valdmanis.
Ineses Jaunzemes izcīnītā Olimpiskā zelta medaļa, Melburna, 1956. (Latvijas Olimpiskās komitejas arhīvs, Ilmāra Znotiņa foto).
Ineses starta numurs XVI Olimpiādes spēlēs Melburnā, 1956.
Inese 20. gs. 50. gados kļuva arī par I PSRS Tautu vasaras spartakiādes bronzas medaļas ieguvēju (1956), Vispasaules jaunatnes un studentu sporta spēļu festivāla uzvarētāju (Maskava, 1957) un sudraba medaļas ieguvēju pasaules studentu meistarsacīkstēs (Parīze, 1957), kā arī četrkārtēju Latvijas PSR čempioni un pieckārtēju rekordisti.
I PSRS Tautu vasaras spartakiādes uzvarētājas V.I. Ļeņina vārdā nosauktajā Centrālajā stadionā Maskavā, 1956. No kreisās: 1. Nadežda Koņajeva (2. vieta, 50.90 m), 2. Aleksandra Čudina (1. vieta, 52.16 m), 3. Inese Jaunzeme (3. vieta, 50.84 m – jauns Latvijas PSR rekords). Autors nezināms.
Inese Jaunzeme ar III Starptautisko jaunatnes draudzības sporta spēļu zelta medaļu un diplomu, Lužņiku stadions Maskavā, 1957. Zigurda Mežavilka foto.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas PSR izlases komandu sacensībās vieglatlētikā Rīgā, „Daugavas” stadionā, 1957. Autors nezināms.
Ineses Jaunzemes izcīnītā balva par uzvaru šķēpa mešanā PSRS – Lielbritānijas vieglatlētu mačā (Londona, 1957) un starptautisko studentu sporta spēļu sudraba medaļa šķēpa mešanā (Parīze, 1957).
Izcila sportā – PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare! Izcila zinātnē – traumatoloģijā un plastiskajā ķirurģijā, saņemot medicīnas zinātņu doktores grādu un Latvijas PSR Valsts prēmiju medicīnā.
Medicīnas doktora zinātniskā grāda (Dr. Med.) diploms.
Izcila sabiedriskajā dzīvē. Aktīva olimpisko ideālu popularizētāja, ilggadēja Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Šķēpmetēju kluba dzīves veidotāja. Daudzu sporta filmu festivālu žūrijas locekle. Zaļās domāšanas un šīs zaļās pasaules izjūtas kopēja Latvijā ar vides aizsardzības projektu „Pēdas” starpniecību, kas arī pēc viņas aiziešanas 2011. gada 13. februārī, palika un kļuva par visaptverošu tautas kustību. Rūpēs par bērnu veselību savā laikā tapa arī projekts „Stipra un vesela mugura”.
Inese Jaunzeme kopā ar Pasaules Olimpiešu Associācijas ģenerālsekretāru Dr. Listonu Bošē (pirmais no kreisās) un bij. Lielbritānijas vieglatlētu, bronzas medaļas ieguvēju 3000 m šķēršļu skrējienā 1952. gada Helsinku Olimpiādē – Džonu Disleju (pirmais no labās) IV Starptautiskās Olimpiskās komitejas pasaules sporta un vides konferencē Nagano (Japāna), 2001.
Foto pa labi- Latvijas Olimpiešu kluba organizētās Šmerļa meža sakopšanas talkas dalībnieki, Rīgā, 2002. gadā. I. Jaunzeme (centrā) kopā ar skolēniem un Latvijas Olimpiešu kluba pārstāvjiem – ātrslidotāju Ilondu Lūsi un biatlonistu Jēkabu Nākumu. Vitas Jaunzemes foto.
2016. gadā televīzijas sporta žurnālista Dāvida Ernštreita radošā grupa izveidoja dokumentālu filmu „Inese – pirmā!”, veltīta vienam notikumam – kad pirms 60 gadiem Inese Jaunzeme kļuva par olimpisko čempioni.
Arī tagad – muzeja ekspozīcijā – „Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza.” goda vietā ir Ineses Olimpiskā zelta medaļa, arī viņas pirmais koka šķēps, kas kā magnēts pievelk mūs un kas ļauj kaut nedaudz apjaust, cik lielas ir šī cilvēka atstātās pēdas…
Foto un priekšmeti- Ineses Jaunzemes un viņas meitas Vitas Jaunzemes dāvinājums muzejam.