Cīkstoņa Jāņa Leskinoviča dzimtas pārstāvji Latvijas Sporta muzejā

116431602 3164797476922425 3682817389988201715 o

Jūlija viducī Latvijas Sportu muzeju apciemoja trīs cilvēku pulciņš no Valmieras: divi jauni cilvēki pavadīja savu vecomāti – Laimu Jēkabsoni. Apmeklējuma reizē – 17. jūlijā viņai apritēja 80. dzimšanas diena. Laimas Jēkabsones tēvs bija Alberts Otto Leskinovičs, dzimis 1912. gada 8. jūlijā Rīgā. Laimai bija 4 gadiņi, kad tēvs pašās kara beigās 1944. gadā Rīgā mira. Brauciena mērķis bija kaut ko vairāk uzzināt par viņu dzimtas attālāko radinieku – slaveno cīkstoni Jāni Leskinoviču, kas dzimis 1892. gada 8. novembrī Rīgā un bērnība pavadījis Āgenskalna priežu rajonā. Dzīve noslēdzās 1959. gada 15. jūlijā.

 116428899 3164799076922265 9044908527538479374 o  116647067 3164798020255704 7210728618970913958 o

Pasaules stiprākais cīkstonis – latvietis Jānis Leskinovičs ar Hamburgas Zelta jostu, 1928. gadā (foto pa kreisi) un J. Leskinovičs Buenosairesā 1926. gada 14. septembrī.

J. Leskinovičs bija pats leģendārākais un titulētākais cīkstonis sava laika profesionāļu vidū. Cara armijas štāba virsnieka karjera pēc 1917. gada revolūcijas tika nomainīta pret cīkstoņa paklāju daudzās zemēs un valstīs Eiropā un Amerikā. Par profesionālās cīņas karali viņu kronēja 1923. gadā Riodežaneiro, saņemot zelta medaļu. Trīskārtējais Hamburgas Zelta jostas īpašnieks (1928, 1930, 1931), Eiropas meistars Prāgā (1929, 1930) un Rīgā (1931) Lielais Jānis, kā viņu dēvēja Rīgas publika, tomēr vislabprātāk uzstājās vecajā labajā Salamonska cirkā. Vēl trīsdesmito gadu beigās J. Leskinovičs piedalījās cirka priekšnesumos kopā ar aktieriem Ernestu Feldmani, Ellu Jekabsoni, Voldemāru Švarcu un Augustu Mitrēvicu...

LSM 11 991 Medium   116687306 3164799790255527 6725954890061064973 o

116292702 3164798286922344 7176374893029652832 o

Cīkstoņu grupa, ap 1915. - 1918. gadu. No kreisās: 2. rindā – 1. Jānis Leskinovičs.

116431602 3164797476922425 3682817389988201715 o

 18.07.2020.