Grieķu romiešu cīņas meistars – Krišjānis Kundziņš

Kundzina mat. Large

1905. gada marta otrā pusē – 19. martā, Rīgā, Čiekurkalnā dzimis viens no Latvijas izcilākajiem grieķu – romiešu stila meistariem – Krišjānis Kundziņš. Titulu jau netrūka: Olimpietis, 5. vietas ieguvējs XI Berlīnes olimpiādes spēlēs, startējis Eiropas meistarsacīkstēs (Kopenhāgena, 1935; Parīze, 1937; Tallina, 1938; Oslo, 1939). Latvijas meistars spalvas svarā (1931, 1932, 1935, 1936, 1937) un vieglajā svarā (1940). Latvijas olimpiāžu uzvarētājs (1931, 1935, 1939), PSRS čempionātu dalībnieks – 7. vieta (Rostova pie Donas, 1946) un 4. vieta (Maskava, 1947).

Garās sarunas par sportu, dzīvi, palaidnībām un nopietnībām sākās atmodas sākumā - 1988. gadā un noslēdzās līdz ar K. Kundziņa aiziešanu 23. februārī 1993. gadā. Kundziņa Cīņas sporta skolas pirmā direktore Inga Freidenfelde teikusi: ”Kundziņš apbūra visus, anekdotiskie un jautrie nostāsti par viņu un ap viņu virmoja visapkārt. Viņam piemita fantastiska degtspēja.“ Arī stāstītāja talants. Mēs varam būt priecīgi, ka viņš sarunās nav bijis noraidošs. Šeit uzrakstītais tapis, pateicoties meistara atmiņām par dzīvi un sportu, saglabājot notikumus tādus, kādi tie tika stāstīti un pierakstīti.

Cik tas vareni skan “Grieķu romiešu stila meistars!” Meistars viņš tiešām bija. Nelielo svaru kategorijā – diapazonā no 58 kg līdz 65 kg. Vieni šīs svaru kategorijas vīrus pieskaitīja gaiļu svaram, citi – spalvas svaram. Taču viņi bija aktīvi, uzbrūkoši, kustīgi un … vīrišķīgi.

Kundzina mat. Large     K.Kundzina mat. Large  

Tēvs, Pēteris Kundziņš (dz. 1877.), ar māti, Annu Cīruli (dz. 1875.), satikās Zemgalē – Rundāles pusē. Muižas kalpone ar lauku puisi. Pēc kara dienesta pieciem gadiem, abi pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1904. gadā apprecējās un nogruntējās Čiekurkalnā. Dzīvoja Čiekurkalna 3. šķērslīnijā Nr. 17, “kortelī” Nr. 5. Pēteris Kundziņš bija lieltirgotājs. Viņam bieži nācās dzirdēt: “Kur tad tavs dēls ar tik prastu sportu noņemas.” Cīkstoņus toreiz saukāja par čīkstoņiem. Tēvs pavisam negribēja, ka puika laužas. Cīņas sportu zobgaļi sauca par fūrmaņu sportu. Pat tā laika sporta autoritāte Voldemārs Cekuls tā arī teica: ”Prastu puiku – strādnieku sports.” Smalkie sporti bija teniss, vieglatlētika un cita mazāk netīrie … Toties futbols vecajam Kundziņam dikti patika.

Skolas gadi

1913./1914. gadā Krišs mācījās pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētajā palīdzības biedrības “Gaisma” elementārskolā Pletenbergas ielā. Pirmajam pasaules karam sākoties, tēvu mobilizēja. Viņš nonāca Krievijā – Pleskavas apgabala pilsētiņā Neveļā. 1914. gadā uz Neveļu pārcēlās visa ģimene. Te arī skolā gāja, kas atradās pie klostera. Vēlāk apmeklēja ebreju skolu (līdz 1919. gadam).

Pēc kara ģimene atgriezās Rīgā, turpat Čiekurkalnā. Krišs iestājās Čiekurkalna pamatskolas 5. klasē. Tur nomācījās divus gadus. Lūk, atmiņu fragments: “Mēs, Čiekurkalna puikas, bijām slikti ģērbti. Solīdākie – ar smalkiem uzvalku krāgiem un šlipsēm. Skolā pirmā diena … Priekšā sēdēja Oskars Bārda. Aizmugurē Tačuks – liķiera fabrikanta Jēkaba Otlana atvase. Viņa lieltirgotava atradās pretī Alberta Salamonska cirkam – Pauluči ielā (tag. Merķeļa ielā). Tačuks matemātikas stundā pie klases audzinātājas Neiburgas knibinājās man ap kaklu un apsaukājās: “Ei, čiekurkalniet, ko sēdi muti pavēris!” Tad es stundas laikā strauji pielecu kājās, pagriezos un cirtu pliķi Tačuka vaigā. Pēc tās reizes visi palikām vislabākie draugi. Visā Čiekurkalnā nevienam puikam neļāvu sevi apcelt. Tāpēc draugi aizveda uz to laušanos.”

1921. gadā pamatskolā nodibinājās sporta pulciņš “Orients”. Pulciņā nodarbojās ar vieglatlētiku. Skrēja ap skolu, bet galvenais bija futbols. Bumbu nebija. Līdzekļu nebija ne pašiem, ne sportam. Divi uzņēmīgi jauni puiši – Krišjānis kopā ar pulciņa priekšsēdētāju Kārli Salmiņu aizgāja uz YMCA (Jaunekļu kristīgo savienību). Tur iedeva futbola bumbu, kas bija no brezenta. Uzaicināja spēlēt arī Rīgas skolu sacensībās, kas notika Mežaparkā skautu laukumā. Kājbumbu sāka spēlēt pamatskolā. Dzīve bija skaista, rūpju maz, jo tēvs 1920. gadā kopā ar Augustu Janumu Mārstaļa ielā 25 atvēra koloniālpreču lieltirgotavu.

IMG 20210316 0017 Large

19. skautu pulciņš "Lapsas", 1922. Otrais no labās sēž - K. Kundziņš. Foto: K. Jitnera fotogrāfija, Rīgā, Aleksandra ielā 8

1922. gadā iestājās 4. vidusskolā, Gaiziņa ielā. Aizgāja tur mācīties, jo skolā bija komerczinību klase. Tā kā tēvs nodarbojās ar veikaliem, tad gribēja, lai ģimenē būtu vēl viens veikalnieks. Pēc gada Krišs iestājās Rīgas Futbola klubā (RFK), jo viņa klasē mācījās Oskars Bārda – viens no četriem brāļiem futbolistiem. Krišs spēlēja RFK 3. komandā un bija komandas rezervē. Kluba devīze bija – “Futbols futbolistiem – futbolisti futbolam!” Uzmundrinoši! Tajā pašā gadā 3. komanda izcīnīja 2. vietu. Tā bija pirmā medaļa. Krišs spēlēja arī 4. vidusskolas izlases komandā. Viņš saņēma diplomu par sasniegumu futbolā, ko tēvs ielika zelta rāmī. RFK sastāvā kā vārtsargs spēlēja arī bendiju – hokeju ar bumbiņu.

IMG 20210316 0020 Large

RFK III komanda, 20. gs. 20. gadu vidus. 2. rindā no kreisās: 1. Juris Raiskums-Rēdlihs, 3. Krišjānis Kundziņš, 6. Hermanis Zaļums. Autors nezināms

IMG 20210316 0024 Large

 

Saldā pasaule

Sports bija tik lipīgs, ka jau 1923. gada pavasarī no 4. vidusskolas izstājās. 1924. gada 2. jūlijā, tēva ierunāts, iestājās Vilhelma Ķuzes saldumu fabrikā kā konfekšu meistara māceklis. Augusts Raubens (vēlākais izcilais basketbola speciālists padomju gados) kopā ar Krišjāni noorganizēja futbola komandu. Jaunie sanāca un spēlēja. Sports Ķuzes fabrikā “iefiltrējās” uz palikšanu. 1928. gadā fabrikas Kultūras un bibliotēkas komisija pārauga par “V. Ķuzes fabrikas darbinieku kultūras biedrību”. Vēlāk – 1933. gadā sports ienāca oficiāli: biedrība mainīja nosaukumu “V. Ķuzes darbinieku un sporta biedrība”. Futbols progresēja ļoti strauji, Ķuzes komanda 1934. gadā aizgāja līdz virslīgai ar centra uzbrucēju Albertu Šeibeli priekšgalā. Apaļīgais, labsirdīgais vīrs – šokolādes karalis V. Ķuze deva apģērbu, sporta inventāru un galu galā darbu un iespējas. Viņam tā bija laba reklāma. Krišjānim prātā palika Ķuzes vārdi: ”Ja tu reiz paliksi par meistaru, tu nekad neaizmirsti, ka tu kādreiz esi bijis strādnieks.”

IMG 20210316 0019 Large

K. Kundziņš (priekšplānā, pirmais no kreisās) V. Ķuzes fabrikā. Autors nezināms

Četrus gadus Krišs bija māceklis: mazgāja grīdas, spodrināja katlus, pat zaga brūkleņu “zapti”, lai ar to spodrinātu īstos vara katlus. Berzt nedrīkstēja, lai nepaliek švīkas. Tad meistara palīgs. “Es ar Ķuzi ļoti labi satiku. Mēs vienmēr aprunājāmies. No rītiem nodaļā vienmēr roku deva.” Fabrikā bija četras nodaļas: šokolādes, biskvītu, mīksto karameļu un cieto karameļu nodaļa, ap 200 strādājošo, koris, bibliotēka, orķestris, laba ēdnīca, atpūtas māja darbiniekiem Murjāņu pusē, futbola un basketbola komanda. Te nostrādāja līdz aiziešanai armijā. Krišjānis aizgāja uz Rīgas 6. Kājnieku pulka 2. rotu, kur iecēla par mantzini. Iesauca armijā 1928. gada 9. februārī. 1929. gada 26. augustā jau bija brīvs cilvēks. Pa dienesta laiku spalvas svarā kļuva par Armijas sporta kluba meistaru.

Pēc tam aizgāja strādāt pie otra saldumnieka – Ernesta Mežita. Viņa kafijas, kakao un konfekšu ”impērija” atradās Daugavgrīvas ielā 10. Viņš maksāja divas mēnešu algas laikā, kad Krišjānis vēl atradās karadienestā. Tikai tāpēc, lai Krišs ietu pie viņa par meistaru. Pašlepnums neļāva iet pie Ķuzes par palīgu. Tēvs bija labs draugs Mežitim, jo viņš no saldumnieka savai lieltirgotavai pirka kafiju. 1937. gadā, kad Mežits bankrotēja, Ķuze atpakaļ neņēma, sakot: “Tas, kas reiz no manis aizgājis, to vairāk atpakaļ neņemu.”

IMG 20210316 0018 Large

K. Kundziņš (priekšplānā) E. Mežita fabrikā, 1936. Autors nezināms

IMG 20210316 0013 Large

E. Mežita kafijas, kakao, šokolādes un konfekšu fabrikas apliecība par K. Kundziņa darbu uzņēmumā no 1929. - 1937. gadam.

Krišjāņa pirmais cīņas paklāja “skolotājs” bija Arvīds Jēkabsons (1927. un 1928. gada Latvijas meistars vieglajā svarā), darbojās biedrībā “Krauze”. Pirmās ugunskristības – 1925. gada biedrības meistarsacīkstes. Krišs bija trenējies nepilnus divus mēnešus. Savas dzīves pirmajā cīņā ar Paulu Budovski (1907 – 1994) zaudēja 30 sekundēs. Un tomēr 2. vieta. Viņš lauzās septiņus gadus un viņam nebija nevienas pirmās vietas. Krišam no 1930. gada sākās tie labākie cildināšanas laiki un laušanās gāja no rokas.

IMG 20210316 0022 Large

Sporta biedrības "Krauze" komanda grieķu romiešu cīņā, 20. gs. 30. gadu sākums. No kr.: Edvīns Bietags, Arnolds Baumanis, Augusts Ķīsis, Pāvels Atars, Arvīds Jēkabsons, Krišjānis Kundziņš, Rūdolfs Skopāns, treneris Jānis Polis. Foto: P. Kudačenko

LSM 17.731 Large

Grieķu romiešu cīņas sportistu grupa Pirmo Latvijas vispārējo tautas sporta svētku laikā Rīgas pilsētas stadionā, 1934. Krišjānis Kundziņš - 2. rindā trešais no kreisās. Autors:  R. Johansons, Rīga

K. Kundzina medalas 1 Large     K. Kundzina medalas 8     K. Kundzina medalas 7 Large

K. Kundzina medalas 16 Large     K. Kundzina medalas 5     K. Kundzina medalas 4 Large

Krišjāņa Kundziņa izcīnītās medaļas

IMG 20210316 152544 Large

Latvijas meistara diploms spalvas svarā, 1932

1935. gadā tēvs iegādājās māju Brīvības gatvē ielā 135. Tēva pirktajai mājai, uzbūvēja piebūvi, lai Krišjānim un viņa sievai Martai būtu kur dzīvot. Krišjānis jau bija apprecējies. Pēc 1936. gada olimpiādes pārgāja dzīvot pie tēva.

1935. gadā Latvijas Smagtlētikas savienība komandēja uz Eiropas meistarsacīkstēm Kopenhāgenā. Tas bija aprīļa 13. datumā, kad uz kuģa ”Nidaross” uzkāpa latviešu valsts vienības labākie spēki: Arnolds Kalniņš, Edvīns Bietags, Alberts Zvejnieks, Jānis Beinarovičš, Kārlis Jespars un Krišjānis kopā ar cirka zirgiem devās ceļā uz Dāniju – kontinenta meistarsacīkstēm. Preču kuģi bija lētāki nekā pasažieru. Bez A. Zvejnieka bronzas medaļas, pārējiem lielu veiksmju nebija.

4 - Eiropas meistarsac. Tallina 1938 - G.Ozolina mat Large

Latvijas valsts vienības dalībnieki Eiropas meistarsacīkstēs grieķu romiešu cīņā, Tallina, 1938. No kr.: Edvīns Bietags, Jānis Beinarovičš, Krišjānis Kundziņš, Ēriks Kalniņš, Kārlis Jespars, Georgs Ozoliņš (izcīnīja 2. vietu) un Arnolds Kalniņš. Autors nezināms

IMG 20210316 152632 Large

Eiropas čempionāta dalībnieka diploms K. Kundziņam, Parīze, 1937

 

Lielākais panākums – Berlīnes olimpiskās spēles

1936. gadā četras dienas augustā (6. – 9. augusts) 19 dalībnieki no 19 valstīm cīnījās par medaļām svaru kategorijā līdz 61 kg. Krišjānis Kundziņš cīnījās braši: pirmā uzvara efektīvā cīņā ar metienu uz pleciem pār beļģi Škerpevisi 8 min. 10 sek.. Otrā cīņā ar itāli Bordžia zaudējums pēc punktiem. Otra uzvara pār grieķi Birisu un zaudējums pēc punktiem nākamajam olimpiskajam čempionam turkam – Erkanam. Gala rezultātā izcīnīta – 5. vieta. Pēc spēlēm Kundziņš žurnālistiem tomēr bija spiests atzīt: “Latvijā mēs cīnāmies pārāk gļēvi. Jābūt enerģiskākiem, daudz asākiem, ātrākiem. Rīgā neesmu tā nostrādājies, kā še, olimpiskā turnīrā.

LSM 10 643 63 OS 1936 Large     kundzins - vitols no berl 1936 Large

Cīkstoņi Edvīns Bietags (no kr.), Krišjānis Kundziņš un Alberts Zvejnieks olimpiskajās spēlēs Berlīnē, 1936.

Krišjāņa Kundziņa un Voldemāra Vītola sagaidīšana un sumināšana Rīgā pēc atgriešanās no olimpiādes. Autori nezināmi

IMG  Large   Berlines nozime

Berlīnes olimpisko spēļu dalībnieka medaļa un nozīmīte

10 000 suminātāju pulcējās Rīgas stacijā: uz rokām no vilciena iznesa olimpiešus E. Bietagu, A. Bubenko, V. Vītolu un K. Kundziņu, lai tos aiznestu līdz automobiļiem. Pēc vētrainās sumināšanas Rīgas stacijā un oficiālās pieņemšanas Latvijas Sporta biedrības telpās Valdemāra ielā katrs devās uz savu pusi: Krišjānis Kundziņš uz Grāvmuižas ielu Pārdaugavā, bet Edvīns Bietags – uz Jūrmalu – arodbiedrības atpūtas māju Jaundubultos... Vēlāk Sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš apsolīja, ja vien būs kādas darba grūtības, viņš palīdzēs. Solījumu turēja un palīdzēja iekārtoties Rīgas Centrālajā Slimo kasē par kontrolieri.

Viltīgās lapsas stāsts jeb Kundziņa ”knifi”

Viņa laika biedri meklēja vārdus un notikumus, lai kaut kā atklātu viltnieka noslēpumus. Vieglsvara cīkstoņa Edgara Kica (1911 – 1998), vēl viena Latvijas meistara atmiņas, kuras 1988. gadā pierakstīja dzejniece, rakstniece un mūsdienās arī politiķe Eva Mārtuža: “Galvenais paņēmiens tā saucamā atslēga. Tas ir, kad paņem roku no muguras puses, atlauž uz muguru un piespiež galvu. Un ved pretinieku apkārt pa paklāju. To vajadzēja redzēt. Tad bija vakars. Vēl sliktāk par vakaru… Viņu jau tā nevarēja nolikt, ka cīņa beidzās ar traumām. Krišam kauli bija tik spēcīgi, ka nenāc par tuvu. Krišs bija Krišs, viņu tā nepaņemsi uz muļķi, viņam bija savs stils, sava taktika.”

LSM 10.643 59 Large

K. Kundziņš (pa kreisi) cīņas brīdī, 20. gs. 40. gadu sākums. Autors nezināms

IMG 20210316 161759 Large

K. Kundziņa talismani. Zilonīšus saņēmis dāvinājumā no tēva, 1930. Lielākā zilonīša figūriņa K. Kundziņam bijusi klāt visās sacensībās.

Bija viņam savi knifi, kurus varēja saukt arī par rituāliem, kurus Kundziņš rūpīgi ievēroja pirms starta: pirmais – iepriekšējā vakarā pēc nomazgāšanās iesmērējās ar kādu eļļu. Otrā dienā uz paklāja tikko sāk cīnīties, tā sāk svīst un eļļa uzsāk savu viltīgo gājienu... Pretinieks satver, bet ķermenis slīd ārā no rokām. Otrais – ja redzēja sievieti pirms cīņas, tad tā bija laba zīme. Trešais – uz paklāja nekad negāja pirmais un nekad sasveicinoties, stingri nesatvēra pretinieka roku. Ceturtais – ņēma ūdeni mutē pirms starta, lai noņemtu satraukumu un cīņas laikā mute nekalstu.

„Kad tu lauzies, tad jādara tā, lai pretiniekam jādomā tikai par aizsargāšanos. Tomēr, ja pretī iznāca vīrs ar tievām rociņām kā cīsiņi, tad es šausmīgi baidījos, jo tāds tevi paņem ar tehniku un izturību”, Kundziņš smaidot kavējās atmiņās.

Pēckara gadi

1940. gadā tēvam lieltirgotavu atņēma. Par politiku Krišjānis nerunāja, klusēja, jo ģimeni izsūtīja. Rudenī K. Kundziņu pārcēla uz Rīgas Centrālās piensaimniecības savienības piena kombinātu Valmieras ielā par konfekšu, kondensētā piena un saldējumu meistaru. Vācu okupācijas gados gatavoja vācu armijai kondensēto pienu. Kombinātā nostrādāja līdz 1952. gadam, kad pārgāja uz sporta biedrību “Dinamo” par štata treneri.

IMG 20210316 0016 Large

K. Kundziņa 20 gadu sporta jubilejas svinības, 1943. No kr.: H. Zaļums, M. Kundziņa, K. Brigmanis, K. Kundziņš. Autors nezināms

IMG 20210316 160233 Large

Plakete, K. Kundziņa 20 gadu sporta darbības atcerei, LSFKA Smagatlētikas nozare, 1943. gada 9. maijā

1946. gadā – Vissavienības "Dinamo" čempions. 1947. gadā ieguvis PSRS sporta meistara nosaukumu. K. Kundziņš ir viens no brīvās cīņas un sambo attīstītājiem Latvijā. 1946. gadā Kundziņš izveidoja brīvās cīņas sekciju sporta biedrībā "Dinamo". 1951. gadā “Dinamo” Centrālās padomes izlases sastāvā kļuvis par PSRS kausa īpašnieku brīvajā cīņā. Aizvadījis vairāk nekā 1000 cīņu. Aktīvās sporta gaitas beidzis 1953. gadā. Vissavienības kategorijas tiesnesis kopš 1951. gada.

IMG 20210316 155900 Large

K. Kundziņa Vissavienības kategorijas tiesneša uzšuves. PSRS Vissavienības sporta tiesnešu kolēģija

Trenera stāžs – 33 gadi (sporta biedrībās "Dinamo", "Darba rezerves", "Daugava" un republikas izlasē). Sagatavojis 25 sporta meistarus, viņu vidū – Imants Klintsons, Vladimirs Kolosovs, Visvaldis Freidenfelds un daudzi citi. Sarakstījis divas grāmatas par klasisko cīņu (1944, 1961). 1989. gadā piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā trenera Goda nosaukums.

Glābšanas stacija – otrās mājas

1953. gadā, pēc ūdenslīdēju kursu beigšanas, sāka strādāt glābšanas dienestā. Stacijas uzraugs Bābelītes ezerā. Zem ūdens pavadījis ap 1300 stundu. 1957. gadā ar PSRS Augstākās Padomes lēmumu piešķirta medaļa “Par slīcēju glābšanu”. Glābšanas stacijas “Bābelīte” priekšnieks līdz 1990. gadam.

udenslidejs     Kundzins 60 Small

K. Kundziņš un sporta žurnālists Gatis Ķīsis Bābelītes Glābšanas stacijā, 1988. Foto: Zigismunds Zālmanis

Aktīvi iesaistījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā. Drīz pēc viņa nāves – 1994. gadā, Rīgā izveidoja K. Kundziņa vārdā nosaukto Rīgas Cīņas sporta skolu.

Mazmeita atcerējās, kā Krišs jau cienījamā vecumā pie loga vingrojis. Viņam patika dzīvnieki, arī viņa baltais kaķis, patika runāt pa telefonu. Bieži pats gāja ciemos, un aicināja viesos. Viņam patika garšīgi paēst. Viņa kolēģis Viesturs Saulītis par Krišjāni Kundziņu savā laikā teica: “Viņš varēja visu un priecājās par visu.” Viņa dzīve bija lieliska! Ja pat uz paklāja plecus noberza līdz asinīm.

IMG 20210316 0002 Large

19.03.2021.