Latviešu Hērakls - Jānis Krauze

12 foto - J.Krauze   J.Pola alb. Medium

1893. gada 14. aprīlī (pēc vecā stila) Rīgas Sv. Jāņa I ev. Lut. draudzes 1893. gadā dzimušo reģistrā ar Nr. 121 ierakstīts Jāņa Krauzes un viņa sievas Annas, dzim. Beķers, laulībā dzimušais dēls Jānis Krauze.

Jānis Krauze ir pirmais latviešu sportists, kurš izcīnīja godalgotu vietu pasaules meistarsacīkstēs, 1913. gadā Vācijas pilsētā Breslavā (Breslau, tagad – Vroclava Polijā), sasniegdams trešo rezultātu svarcelšanas četrcīņā – 406,2 kg. Vācu žurnāls „Athletik” rakstīja: “Krievijas pārstāvis Jānis Krauze izcēlās ar veiklību un korektu stāju. Šis jaunais un lieliski veidotais atlēts sajūsmināja visus ar savām saskaņotajām kustībām un fenomenālo spēku, kas bija jūtams katrā svara celšanas paņēmienā."

Taču leģendā par mūsu spēkavīru šis notikums nav vienīgais pieturas punkts. Liecību par Krauzes personībai piemitušo maģisko spēku glabā slavenā Rīgas fotogrāfa Roberta Johansona bildes, kurās Jānis Krauze parasti atrodams kadra centrā, kamēr pārējie atlēti sasēdināti vai sagrupēti ap viņu. Fotogrāfs bija liels atlētu, bet it īpaši Jāņa Krauzes draugs.

3 fotogr - smagatleti 1 Medium

Izcilākie Latvijas cīkstoņi un svarcēlāji, ap 1912. Centrā sēž - pasaules un Krievijas rekordists svaru celšanā, rīdzinieks Jānis Krauze. Autors: Roberts Johansons

Šādu cilvēku biogrāfija vienmēr izraisa interesi, pat ziņkāri. Interese par Jāni Krauzi bija milzīga. Viņa personībai piemita maģisks spēks. Jānis līdzinājās seno grieķu stipriniekiem. Rīgā ļaudis mēļoja: viņš strādājot lopkautuvē un dzerot vērša asinis. No tām tad arī šis velnišķīgais spēks.

Valodas no lielās pilsētas klīda pa visu Kurzemi un Vidzemi... 1914. gadā kāds kuldīdznieks J. Kārkliņš nosūtīja riteņbraucēju biedrībai “Marss” vēstuli ar lūgumu: „Es esmu lasījis Jūsu izsūtītos žurnālus, ar nosaukumu “Sports”, par kuriem man ļoti liela interese. .. Bet es nevaru atrast skaidrākus paskaidrojumus, lai varētu apmierināt sevi Jūsu šķiru nodalījumā par smagumu celšanu. .. Jūsu atzīmētais Jānis Krauzes kgs Rīgā, kurš stiprākais smagumu celšanā. Lūdzu paziņojat man viņa lielumu, resnumu un smagumu. Jo man brīnums par tādu miesas spēku, kādu esmu dzirdējis runājam...” Lūk, Jāņa svars ap 218 – 230 mārciņām, tātad no 98,8 kg līdz 104,3 kg. Augums – 1,78 m. Viņa rokas esot bijušas tik stipras, ka bail bijis dot sveicienam, lai kauliņus pasargātu.

10 foto - 28 pola alb Medium

Tēva mājas Īgumi bija palikušas Doles pagastā vēl 19. gadsimta beigās. Un nu jau visa ģimene: māte Anna, tēvs Jānis un viņu trīs bērni – vecākais brālis Fridrihs Johanns (dz. 1891. g.), Jānis (dz. 1893. g.) un māsa Elza (dz. 1900. g.) dzīvoja Rīgā.

Jāņa karjera iesākās strauji. Pēc skolas beigšanas Rīgā, viņš ap 1910. gadu saistījās grāmatveža darbā kādā alus darītavā, kuras direktors pats piedalījās laušanās čempionātos kā „melnā maska”. No tā arī Jānis vēlāk pārtapa par Dzelzs grāmatvedi. 18 gadu vecumā Jānis jau bija vāciskā 1. Rīgas Atlētu kluba biedrs. Latviešu puikas – svaru cēlājs Jānis Krauze un lauzējs Jānis Polis bija kļuvuši par kluba favorītiem. Kluba rakstvedis un rakstnieks Vilis Lācis kluba 35 gadu jubilejas reizē – 1925. gadā atzina, ka „kopš J. Krauze un J. Polis sastāvēja klubā, kluba vārds bija pazīstams visā Krievijā.” J. Krauze darbojās arī Pēterburgas atlētu klubā “Sanitas”.

1 foto - Svarc.nodarb. Marsa 1913   Smidb.mat. Large

Atlētu nodarbības sporta biedrībā “Marss”, Rīga, 1913. Centrā stāv – Jānis Krauze. Autors: R. Johansons

1913. gada notikumu hronika liecina, ka tikko 20 gadu slieksni sasniegušais Krauze jau bija kļuvis par pasaules klases atlētu: aprīlī – pirmais pasaules rekords, ar labo roku uzgrūžot 226 mārciņas (102,4 kg), augustā tikpat lielisks bija starts I Viskrievijas olimpiādē Kijevā. Ar pieccīņā sasniegto summu 503,6 kg Jānis konkurentiem bija neaizsniedzams. Pēc tā paša gada oktobrī Jaunajā Rīgas teātrī riteņbraucēju biedrības “Marsa” sarīkojumā sasniegto Krievijas rekordu, biedrības valde nolēma pasniegt rekorda medaļu Krauzem. Zelta medaļu izgatavoja juveliera meistars Kārlis Vītoliņš.

Protams, Krauze bija latviešu lielā cerība arī Viskrievijas otrajā olimpiādē, kas 1914. gada vasarā notika Rīgā. Sabiedrība bija elektrizēta un, redzot milzīgās cerības, kas pārauga eksaltētā patētikā, prese notiekošo paķēra uz zoba: ”Ja latvieši šinīs sacīkstēs neuzvar, tad iznāk tā, it kā „ latviešus” nu noslaucīs kāda ļauna vara no zemes virsus. Un tad nu atliek ”latviešu cerība” J. Krauze. Un ja nu viņam nav uzvaras, tad mēs esam beigti, kā siseņi...” Jānis kārtējo reizi bija neuzvarams.

4 foto - Svarcelaji II - Smidb.mat. 1 Medium

Labākie Rīgas svarcēlāji – Kārlis Freibergs (no kreisās), Jānis Krauze un Alfrēds Neilands kopā ar sporta biedrības Marss svarcelšanas sekcijas vadītāju V. Cekulu, 1912 - 1913. Autors: R. Johansons.

Krievijas un pasaules rekordi bira kā no pārpilnības raga. Vai tos visus precīzi reģistrēja? Grūti pateikt. Vienotu noteikumu svaru celšanā vēl arvien nepastāvēja. Pēterburgā, 1914. gada martā latviešu jaunais Herkuless, izpelnīdamies Krievijas čempiona tituli, diplomu, vairākas zelta medaļas un vērtīgu pulksteni par jaunu Krievijas rekordu uzstādīšanu Viskrievijas smagatlētikas sacīkstēs krievu sporta presē, kā arī Pēterburgas dienas avīzēs tika cildināts kā labākais Krievijas atlēts beidzamos desmit gados. Vienā no šādām reizēm 1914. gadā, kad Krauze atkal visus pārsteidza ar pasaules līmeņa sasniegumu, sporta biedrības „Marss” smagatlētikas sekcijas vadītājs, laikraksta „K спорту Baltijas provinču korespondents Voldemārs Cekuls atcerējās, ka četrus gadus iepriekš viņa acu priekšā stāvējis sīciņš, pat slimīgs zēns.

Viens no viņa spožākajiem startiem – 1914. gada 27. - 29. decembris. Pēterburgas atklātās meistarsacīkstes smagatlētikā, kuras pagodināja daudz viesu – Krievijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs un Sanitas Goda priekšsēdētājs V. I. Srezņevskis, Paukošanas un Ģimnastikas skolas vadītājs A. P. Mordovins, profesors S. I. Zaļeskis (Krievijas smagatlētikas pamatlicēja Krajevska laika biedrs un draugs), nākamais pasaules čempions, šahists Hosē Rauls Kapablanka u. c.. Pilnā sastāvā bija ieradušies Kijevas Olimpiskās komitejas prezidija locekļi, Krievijas tautu fiziskās attīstības pārlūks, ģenerālis, V. H. Vojeikovs u. c. prominences. Smagsvaru sacensībās raušanā ar kreiso roku Krauze sasniedza jaunu Krievijas rekordu. Redzot ar kādu vieglumu latvietis sasniedza jauno Krievijas rekordu, tiesneši viņam piedāvāja labot pasaules rekordu. Pielika vēl 10 mārciņas un trešajā mēģinājumā tika paceltas 241,2 mārciņas! Tādejādi Vasera pasaules rekords bija pārspēts par divām mārciņām. Par šo rekordu „Sanitas” čempionam dāvāja lielo zelta medaļu, bet „Herkuless” klubs – sudraba kausu. Pirmā vieta, čempiona tituls, medaļa uz goda lentas un piedevām jauns pasaules rekords! Pēdējais Krauzes spožajā, diemžēl tik īsajā karjerā...

14 foto - Krauze - J.Pola alb Large

Visiem bija pārliecība: pēc diviem gadiem Jānis Krauze sekmīgi aizstāvēs Krievijas krāsas Berlīnes olimpiādē... Par Krauzes dzīves pēdējiem gadiem informācija ir tikpat trūcīga, cik par pirmajiem soļiem sportā. 1916. un 1917. gada mijā Krauze bijis viens no „Izglītības un sporta biedrības Latvija” dibinātājiem, ko izveidoja Petrogradā dzīvojošie latvieši, igauņi un somi. 1918. gadā, kad Petrogradā vēl notika sacīkstes cīņā, svarcelšanā un boksā, Krauze, cīnoties ar nopietnām veselības problēmām, darbojās tikai tiesnešu kolēģijā.

 7 foto - LSM 7494 1 Medium

Sporta biedrības Latvija dibinātāji, Petrograda, 1917. 1. rindā no kreisās: A. Ekss, Solovjovs, J. Svilpe, J. Krauze, K. Vītiņš, R. Liders, Iļģis; 2. rindā: J. Grave, J. Mucenieks, J. Rolands, A. Taivonens, R. Ronis, Ā. Grundmanis, A. Normans. Autors nezināms

Jānis Krauze paguva atgriezties dzimtajā Rīgā, viņa pēdējā dzīves vieta bija Romanova (Lāčplēša) ielas 75. nama 22. dzīvoklis.

Viņš mira jaunā valstī – Latvijas Republikā. Skumjo 1919. gada vēsti pirmais publicēja laikraksts „Latvijas Sargs”: „1. augustā plkst. puspiecos no rīta savā 25. dzīvības gadā, pēc īsas un ļoti grūtas ciešanas, viegli Dieva mierā aizmiga Jānis Jāņa d. Krauze.” Miris savā dzīvoklī ar plaušu karsoni.

Ak likten, kam tu tik bārgs? Kam ņēmi to, kas mums tik dārgs.”

5. augustā pirmo latvieti – pasaules rekordistu – uz Jāņa kapiem (tagadējiem Lielajiem kapiem) pavadīja pavisam nedaudz cilvēku... Kā atbalsojās V. Cekula kādreiz rakstītie vārdi: „Viņa rekordiem nebija paredzama robeža!”

Petrogradas laikrakstā „Slovo” rakstā „Jāņa Krauzes piemiņai” autors V. Bogdanovs rakstīja: „1916. gadā Krauze saslima ar apendicītu smagā formā un pēc operācijas sūdzējās par lielām sāpēm vēderā. Kad 1918. gada beigās es nejauši satiku viņu Lielajā Jūras ielā (Na Boļšoi Morskoi), biju ļoti pārsteigts: manā priekšā stāvēja tikai Krauzes ēna. Sapratu, ka tās ir beigas..."

Viņu mīlēja un cienīja visi. Palika atmiņas un centieni iemūžināt stiprinieka piemiņu. No fotogrāfa Roberta Johansona bildēm Jānis Krauze ar visām Krievijas meistarsacīkšu uzvarētāja goda lentām un medaļām pārcēlās uz gleznas audekla.

LSM 19.127 - Krauze Medium

Jānis Krauze ar pasaules meistarsacīkšu laureāta lenti un apbalvojumiem, 1913. Autors: R. Johansons

Jāņa laikabiedrs, atlēts Jēkabs Bumbulis apmetās uz dzīvi Amerikā un Ņujorkā nodibināja latviešu sporta biedrību „Krauze”. 1921. gada 9. februārī biedrība „Krauze” tika nodibināta arī Latvijā. Dibinātāju vidū bija arī Jāņa Krauzes māsa Elza un cīkstonis Jānis Polis. Krauzes cīkstoņi uz paklāja izgāja melnā triko ar Latvijas valsts karoga krāsām pāri krūtīm. Bet nozīme bija veidota baltā un melnā emaljā – stilizēta ozola lapa ar burtu „K” vidū. Biedrība darbojās līdz 1934. gadam.

2002. gadā Latvijas Olimpiskā komiteja Lielajos kapos uzstādīja piemiņas zīmi – akmenī atveidotu svaru bumbu ar uzrakstu: "Pirmais latvietis – pasaules rekordists smagatlētikā Jānis Krauze 14. IV 1894 - 1 VIII 1919 Pieminot un atceroties”. Kļūda dzimšanas gadā veidojusies vēsturiskos līkločos. Tomēr paldies visiem, kas šo piemiņas zīmi uzlika, jo tikai pēc Pirmā lielā Jāņa – Jāņa Krauzes nāca dižo latviešu Jāņu paaudze sportā.

 14.04.2021.