Inesei Jaunzemei - 90

LSM 15 999 Small

Šodien mūsu pirmajai olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei - 90 gadu.

Atceres pasākumā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā pie Inesei Jaunzemei veltītā piemiņas akmens piedalījās viņas draugi, meita Vita Jaunzeme, Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne, Latvijas Šķēpmetēju kluba vadītājs Gints Palameiks, bij. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, sporta darbinieks Andris Kalniņš.

Jaunzemes0akmens 2022  283003067 10223696052163101 2818219567735984357 n

Tēlnieka Ojāra Feldberga piemiņas akmens izcilajai sportistei un ārstei Inesei Jaunzemei tika atklāts 2013. gada 21. maijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā (Rīga, Duntes iela 22), blakus ēkai, kurā Inese Jaunzeme nostrādāja ilgus gadus.

„Man nebija sapnis kļūt slavenai, toties ļoti patika sports. Tur bija mani draugi, tā bija mana vide!” – šie vārdi pieder mūsu pirmajai Olimpiskajai čempionei, šķēpmetējai Inesei Jaunzemei.

1956. gada 28. novembrī Melburnas olimpiskajā stadionā uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena – latviete. Inese pārspēja visas pasaules šķēpmetējas, laboja trīs olimpiskos rekordus, labākajā metienā sasniedzot 53,86 m.

Inese 20. gs. 50. gados kļuva arī par I PSRS Tautu vasaras spartakiādes bronzas medaļas ieguvēju (1956), Vispasaules jaunatnes un studentu sporta spēļu festivāla uzvarētāju (Maskava, 1957) un sudraba medaļas ieguvēju pasaules studentu meistarsacīkstēs (Parīze, 1957), kā arī četrkārtēju Latvijas PSR čempioni un pieckārtēju rekordisti.

Izcila sportā – PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare! Izcila zinātnē – traumatoloģijā un plastiskajā ķirurģijā, saņemot medicīnas zinātņu doktores grādu un Latvijas PSR Valsts prēmiju medicīnā.

Izcila sabiedriskajā dzīvē. Aktīva olimpisko ideālu popularizētāja, ilggadēja Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Šķēpmetēju kluba dzīves veidotāja. Daudzu sporta filmu festivālu žūrijas locekle. Zaļās domāšanas un šīs zaļās pasaules izjūtas kopēja Latvijā ar vides aizsardzības projektu „Pēdas” starpniecību, kas arī pēc viņas aiziešanas 2011. gada 13. februārī, palika un kļuva par visaptverošu tautas kustību. Rūpēs par bērnu veselību savā laikā tapa arī projekts „Stipra un vesela mugura”.

Foto: Agra Brūne un Vita Jaunzeme

21.05.2022