Kristapa Veilanda-Šulca portrets
1988. gada 17. septembrī Latvijas presē tika publicēts Aicinājums atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), ko parakstīja sabiedrībā pazīstami treneri, rakstnieki, žurnālisti, esošie un bijušie sportisti. Savukārt 1988. gada 19. novembrī Daugavas Centrālajā sporta namā risinājās LOK atjaunošanas republikāniskā fizkultūras un sporta aktīva konference, kurā 483 pārstāvji no Latvijas sporta organizācijām kopsapulcē pieņēma rezolūciju par LOK darbības atjaunošanu.
Starp apjomīgā Latvijas Olimpiskās komitejas dāvinājuma priekšmetu klāsta Latvijas Sporta muzejam atrodams kāds eksponāts, kas ir cieši saistīts ar šo vēsturisko brīdi. Tas ir slavenā latviešu spēkavīra Kristapa Veilanda-Šulca portrets, kuru darinājis gleznotājs Jānis Anmanis.
Savulaik, pirms 34 gadiem, 1988. gada 19. novembrī gleznas dāvināšana Latvijas Olimpiskai komitejai tās atjaunošanas konferencē izvērtās par lielu notikumu. Gleznu pasniedza pats mākslinieks J. Anmanis, skanot ilgiem aplausiem zālē.
LOK atjaunošanas konference. Glezna redzama fotogrāfijas labā malā.
Glezna tapusi 1988. gadā mākslinieka darbnīcā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā. Tā ir lielizmēra glezna, pusportrets. Centrālajā daļā ovāls, uz tumši brūna fona attēlots K. Veilands-Šulcs ar īsu matu griezumu un nelielām ūsām. Sportistam ap kaklu medaļa, viņš tērpies cīkstoņa tērpā jeb triko, pie kura piespraustas godalgas, ap vidukli plata cīkstoņa josta ar metāla rotājumiem. Zem ovāla puslokā uzraksts “K. Veilands-Šulcs – seškārtējs pasaules čempionātu uzvarētājs”. Augšmalā vidū gadskaitlis “1923”, tieši zem gadskaitļa lejupvērsts pakavs. Gleznas stūros augšpusē attēloti latviešu ornamenti: Dieva zīme un auseklītis, bet apakšējos stūros – lauku istabas iekšskats un neliela klētiņa mēnesnīcā. Kā pastāstīja mākslinieks J. Anmanis, ideja radās kopā ar laikraksta “Sports” redaktoru Andreju Kausu, kurš sagādājis pāris Kristapa Veilanda-Šulca fotogrāfijas, pēc kuru motīviem glezna tapusi.
Par pašu sportistu Kristapu Veilandu-Šulcu jāsaka – leģenda. No tiem laikiem, kad smagatlētika un cīkstoņi vēl piederēja cirka ļaudīm un par viņiem jūsmoja gan tā laika slavenības, aristokrāti, gan arī fabriku strādnieki... Savu pirmo lielo apbalvojumu viņš izcīnīja 1906. gada 14. maijā. Avīžu leģendas vēsta, ka starp balvām bijusi arī kāda 17. gs. darināta ādas josta ar dārgakmeņu un sudraba rotājumiem, kas sākotnēji gatavota Polijas karalim, taču pāris gadsimtus vēlāk, 1907. gadā kļuvusi par pasaules čempionāta balvu un nonākusi pie stiprinieka. 20. gs. 30., 40. gados K. Veilands-Šulcs pilnībā pievēršas cirkam, kur strādā arī kā administrators. Dzīvodams PSRS, apbraukājis dažādus šīs valsts nostūrus, 20. gs. 40. gados kļuva par Krievijas pilsētas Sverdlovskas cirka direktoru. Nodzīvojis garu mūžu, devies aizsaulē 101 gada vecumā, paliekot cilvēku atmiņās un nostāstos par spēkavīru zemi Latviju.
17.11.2022