Jānim Krauzem un Jānim Polim 120
2013. gada 26. septembrī Latvijas Sporta muzeja sarīkojumā tika godināti un pieminēti izcilie latviešu smagatlēti Jānis Krauze (1893.–1919.) un Jānis Polis (1893.–1953.). Pasākuma gaitā tika runāts ne tikai par šo sportistu sasniegumiem un centieniem būt stipriem 20. gadsimta sākuma Rīgā, bet arī par Krauzes un Poļa dzimtām un nākamo paaudžu gaitām Zviedrijā, padomju Krievijā un mūsu pašu zemē.
Sarīkojums tapa pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar vairākiem muzejiem, kas ļāva šķetināt vēstures noslēpumus gadsimtu tālā sporta pagātnē, kā arī par J. Krauzes un J. Poļa izcīnīto sporta balvu likteņiem un to laimīgu atgriešanos Latvijas Sporta muzejā.
Latvju Hērakli
Abi Jāņi, būdami labi draugi, jaunekļa gados pārstāvēja I Rīgas atlētu klubu. Viņi bija izcilākie šī kluba reprezentanti. Kluba rakstvedis Vilis Lācis pēc daudziem gadiem, 1935. gadā rakstīja: "Kopš J. Krauze un J. Polis sastāvēja klubā, kluba vārds bija pazīstams visā Krievijā."
Jānis Krauze kļuva par izcilāko latvju atlētu pirms Pirmā pasaules kara. Pasaules un Krievijas rekordists svaru celšanā, pasaules meistarsacīkstēs Breslavā (1913.) izcīnīja bronzas medaļu. Vācu žurnāla Athletik atsauksmes par šo startu bija pārsteiguma un atzinības pilnas: "Krievijas pārstāvis Jānis Krauze izcēlās ar veiklību un korektu stāju. Šis jaunais un lieliski veidotais atlēts sajūsmināja visus ar savām saskaņotajām kustībām un fenomenālo spēku, kas bija jūtams katrā svara celšanas paņēmienā."
Savukārt Jānis Polis kļuva par vienu no izcilākajiem cīkstoņiem plašajā Krievijā. Baltijas provinču meistara nosaukums, zelta un sudraba medaļa Viskrievijas olimpiādē 1913. un 1914. gadā, Olimpisko spēļu dalībnieks 1912. gadā Stokholmā, un tas viss sasniegts 19 gadu vecumā. Savā otrajā olimpiādē 1924. gadā Parīzē Jānis pārstāvēja jau Latvijas valsts vienību. Vēlāk kādu laiku bija Latvijas valsts vienības cīkstoņu treneris. Arī trīsdesmitajos gados veiksmīgi cīnījās profesionāļu sabiedrībā.
Pirmais pasaules karš trīs brāļus Poļus aizveda uz fronti, bet Jānis Krauze pārcēlās uz Petrogradu, kur kopīgiem latviešu, igauņu un somu sportistu spēkiem nodibināja Sporta un izglītības biedrību Latvija (1917.). Taču liktenis pasaules rekordistu nesaudzēja. 1919. gada 1. augustā J. Krauze mira. Viņa vārds atdzima jaunas sporta biedrības veidolā - 1921. gadā draugi nodibināja biedrību Krauze, kas bija vērienīgākā smagatlētu biedrība divdesmitajos gados.
Jāņa Krauzes un Jāņa Poļa veikums mūsu sporta vēsturē ir apbrīnas un atcerēšanās vērts.
Atmiņās par Krauzes dzimtas gaitām un likteņiem
Padomju Krievijā dalās J. Krauzes vecākā brāļa
Frīdriha Johana Krauzes mazmeita Tatjana Kujanova.
Foto: Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)J. Poļa meita Ausma Ininbergs atmiņās par savu tēvu.
Foto: Ināra Rumbina (Ķekavas novadpētniecības muzejs)
Tatjana Kujanova un Ausma Ininbergs.
Foto: Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotokrājuma vadītāja
Silvija Voite. Foto: Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)
Ķekavas novadpētniecības muzeja direktore
Ināra Rumbina. Foto: GuntisVāveris (Latvijas Sporta muzejs) Sarīkojuma viesi.
Foto: Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)
Sarīkojuma saviesīgās daļas atmosfērā.
Foto: Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)
Informāciju sagatavoja:
Rita Apine un Guntis Vāveris (Latvijas Sporta muzejs)
01.10.2013.