Otrajai Viskrievijas olimpiādei - 100

2014. gada 29. maijā Latvijas Sporta muzejā notika 1914. gada Otrajai Viskrievijas olimpiādei veltīts pasākums. Šogad aprit 100 gadi kopš lielajām Krievijas olimpiskajām cīņām 12 sporta veidos 8 dažās vietās Rīgā un Jūrmalā.

Cik veiksmīgs bija rīdzinieku un citu Baltijas guberņas pilsētu pārstāvju starts? Vai arī pēc simts gadiem mēs varam priecāties un lepoties par Rīgas olimpiādi zem divgalvainā ērgļa spārniem? Ar olimpiādes notikumiem, veiksmēm un neveiksmēm 21. gadsimta skatījumā muzeja apmeklētājus iepazīstināja muzeja vadošā pētniece Rita Apine.

Dzeltenas afišas ar divām mazām lauvām un vareniem sengrieķu atlētiem vēstīja, ka vecajai Rīgai savos mūros piekritis gods 1914. gada vasarā sarīkot Otro Viskrievijas olimpiādi. 1914. gada 6. jūlijā, svētdienas rīta agrumā tūkstošiem skatītāju un sportistu gan kājām, gan fūrmaņu ratos un automobīļos mēroja ceļu uz Rīgas Rikšotāju biedrības hipodromu Strēlnieku ielas galā, lai klātienē redzētu svinīgo Olimpiādes atklāšanas parādi. Laiks bija skaidrs, saule jau rīta agrumā sildīja visu muguras. Ap pulksten desmitiem hipodroms bija ļaužu pilns. Bažas par to, ka rīdzinieki neatbalstīs lielo pasākumu, bija veltas.

Olimpisko hipodromu rotāja karogi. Bijušajos hipodroma staļļos pāri par tūkstots sportistu devās pārģērbties, lai pēc tam varētu doties uz pulcēšanās vietu parādes gājienam. Kara mūzikas marša skaņas vēstīja, ka Lielais notikums ir sācies. Gājienu veidoja sportistu kolonnas. Priekšgalā pēterburdznieki, tad maskavieši, kijevieši, rēvelieši, rīdzinieki, tērbatnieki, jelgavnieki, penzinieki, ventspilnieki, varšavieši un tā tālāk.

Vislielākais skaits – 289 dalībnieki - pārstāvēja Rīgu, tad sekoja Pēterburga – 211, Kijeva – 150, Maskava – 68, Rēvele (Tallina) – 30, Liepāja – 15, Jelgava – 10 un Ventspils – 7 sportisti. Arī Krievijas attālāko pilsētu – Penzas, Simferopoles, Sevastopoles un Odesas sportisti bija lielajā gājiena pulkā. Svinīgo dievkalpojumu noturēja protorejs Plifs, runā uzsverot sporta svētku lielo nozīmi Krievijas un arī rīdzinieku dzīvē. Pēc īsas ģenerāļa B. V. Smirnova uzrunas Olimpiādei sveicienus nodeva un sekmes novēlēja Krievijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs V. I. Srezņevskis.  Otrā Viskrievijas olimpiāde tika pasludināta par atklātu. Hipodroma laukumam pārvēlās viņa Majestātei Kungam un Ķeizaram – Krievijas valdniekam par godu trīskārtējs Urrā!.

Raksta titulfoto avots: Latvijas Sporta muzejs, LSM 11.225/2 (Autors: Sohnwald, Rīga)
II Viskrievijas olimpiādes atklāšanas parāde Rīgas hipodromā, 1914. gada 6. jūlijā.

Pasākuma fotogrāfijas:

Viskrievijas 1      Viskrievijas 2
     
Viskrievijas 3   Viskrievijas 4
     
Viskrievijas 5   Viskrievijas 6

Informāciju sagatavoja:
Rita Apine, Latvijas Sporta muzejs
26.05.2014.