1889.gada nogalē vienā no Rīgas cirka palīgtelpām sanāca pulciņš jaunekļu. Tie bija „vīri, kas sevī spēkus juta un vēlējās tos vēl vairāk vairot”, tāpēc sāka pa vakariem vingrināties svaru bumbu celšanā un cīkstēšanās mākslā. Tie bija Hugo, Jegrafs un Osvalds Engelhardi, Aleksandrs Karnats, Ludvigs Krauze, Jēkabs Dzenis un citi. Vēl pēc gada censoņiem pievienojās R.Lāss, J.Zaks, O.Jēgers un A.Vaserionovs. Tā dzima ideja par smagās atlētikas kluba izveidošanu, kuram deva nosaukumu Rīgas Atlētu klubs (Rigaer Athletik-Club), kas vēlākos gados līdz ar citu atlētu klubu izveidošanos, tika norādīts kā pirmais atlētu klubs Rīgā.
Pirmie 1. Rīgas Atlētu kluba spēkavīri, 1896.
Par savām mājām klubu uzskatīja ne tikai vietējie vācieši, kas cienīja fizisko kultūru, bet arī latvieši, kas izcēlās ar lielu spēku. Biedru vidū bija fenomenālais latvju atlēts – viens no stiprākajiem svaru bumbu cēlājiem pasaulē Jānis Krauze (1894 - 1919). Viņš bija arī Pēterburgas „Herkuless” kluba priekšnieka vietnieks un Fiziskās attīstības biedrības „Sanitas” biedrs. 1913.gada jūlijā jauneklis devās uz pasaules meistarsacīkstēm Breslavā (tag. Vroclava), kur sasniedza trešo labāko rezultātu smagsvaru vidū. Pirmā pasaules čempionātu medaļa Latvijas sporta vēsturē! Kaut arī zem Krievijas impērijas karoga. Tā paša gada vācu žurnāls „Athletik” rakstīja: „Krievijas pārstāvis Jānis Krauze izcēlās ar veiklību un korektu stāju. Šis jaunais un lieliski veidotais atlēts sajūsmināja visus ar savām saskaņotajām kustībām un fenomenālo spēku, kas bija jūtams katrā svara celšanas paņēmienā.” Vairāku pasaules rekordu īpašniekam piederēja arī Krievijas meistara tituls no 1915.gada līdz 1917.gadam.
Jānis Krauze un Jānis Polis
Pirmie 1912. gada olimpisko spēļu dalībnieki Stokholmā grieķu romiešu cīņā – Nikolajs Farnasts, Jānis Polis, Aleksandrs Miezīts bija šī kluba reprezentanti. Otra izcila figūra 1. RAK – cīkstonis Jānis Polis (1893 – 1953) – Viskrievijas meistars (1913), uzvarētājs I Viskrievijas olimpiskajās sacīkstēs Kijevā 1913.gadā un sudraba medaļas ieguvējs otrajā olimpiādē 1914.gadā Rīgā. Baltijas guberņas meistars (1912, 1913).
1914.gada aprīlī 1. RAK rīkoja īpašu godināšanu saviem biedriem Jānim Krauzem un Jānim Polim – kluba spožākajām zvaigznēm.
Jau pēc Pirmā pasaules kara J. Polis kā Latvijas valsts sportists startēja pasaules meistarsacīkstēs 1921.gadā Helsinkos un trīs gadus vēlāk savās otrajās olimpiskajās spēlēs Parīzē 1924.gadā, kur izcīnīja 5. - 7. vietu. 1926.gadā beidza amatiera gaitas un pārgāja profesionālajā cīņas sportā, kļūstot par Eiropas čempionu. Bija treneris sporta biedrībā „Krauze” un Latvijas valsts vienības treneris un vadītājs XI Olimpiādes spēlēs Berlīnē 1936.gadā.
Rīgas atlēti, 1910. Pirmais no kreisās stāv – Jānis Polis un pirmais no labās – Jānis Krauze
Roberta Johansona foto