Leģendārā vieglatlēte Lavīze Pūce

15. maijā dzimusi leģendārā vieglatlēte Lavīze Pūce. Draugi un paziņas sporta laukumā vienmēr viņu dēvēja par Pūcīti. L. Pūces zelta laiks... no 1933. gada līdz 1954. gadam. Sieviete, kura 42 reizes kļuva par Latvijas meistari un Latvijas PSR čempioni: 19 reizes – šķēpa mešanā, 14 reizes – lodes grūšanā, 4 reizes – granātas mešanā, 3 reizes – pieccīņā, 2 reizes – diska mešanā.

Lavīzes Pūces–Aldzeres–Feldmanes ceļš sākās 1911. gada 15. maijā Grobiņas pagasta Bates muižā Kadedznieku ciema „Pūcēs”. Zemnieku ģimenē. Tēvam Jānim piederēja sīksaimniecība – 5 ha liels zemes gabals. Jānim un Annai Pūcēm bija kupls bērnu pulks: seši puikas un divas meitenes. Visi Pūces bērni mācījās Grobiņas pagasta pamatskolā. Sešu zēnu – Jāņa, Friča, Jēkaba, Andreja, Kārļa un Ādolfa vidū divas meitenītes – Līna un Lavīze. Un ko puikas darīja, tas jādara arī meitenēm. Brāļi bija kustīgi un naski uz sportošanu. Tēvam, šķiet, bērnu izvēle bija pa prātam.

 Lavīze Pūces iesvētības dienā kopā ar ģimeni, 1927. No kreisās: 1. rindā Lavīze, tēvs – Jānis, brālis – Ādolfs, māte – Anna, māsa – Līna; 2. rindā: brāļi – Jānis, Fricis, Jēkabs, Andrejs un Kārlis. Autors nezināms.

Lavīze sportam pievērsās 12 gadu vecumā. Jēkabs bija tas katalizators, kas neļāva, kā pati Lavīze teica, kankarēties. Brāļi meta šķēpu, un Lavīzei ar to vajaga. Viņa jau bija fiksā. Jēkabs to skuķi visur stiepa līdzi. Grobiņā sacīkstes… – tev jālec, tev jāgrūž, tev jāmet. Laikam jau brālim bija laba acs – viņš saskatīja spējas jaunākajā māsā.

Īstā sportošana sākās 20. gadsimta divdesmito gadu otrā pusē, kad tā pa īstam iepazina Liepājas sporta laukumus. Kādu brīdi Lavīze aizstāvēja strādnieku sporta godu un tāpat kā Jēkabs iestājās biedrībā „Strādnieku Sports un Sargs”. Trīsdesmito gadu sākumā Lavīzes sporta tērpu rotā zīmotne Latvijas valsts vienības krāsās. Viņa stabili ienāca vieglatlētu sabiedrībā. Bet tad jau pārstāvēja sporta biedrību „Latvju Jaunatne”. Sekmīgi grūda lodi, meta disku un šķēpu.

Lodes grūšanas sektorā Strādnieku stadionā Liepājā, 20. gs. 20./30. gadu mijā. Autors nezināms.

Starptautisko sacensību dalībniece, pārstāvot sporta biedrību „Latvju Jaunatne”, 20. gs. 30. gadu vidus. Autors nezināms.

1933. gadā Lavīze Pūce pirmo reizi sasniedza Latvijas rekordus lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Pirmā sieviete, kas pārsniedza 11 m atzīmi un pirmo reizi sasniedza arī rekordu šķēpa mešanā (37,24 m). Sākās viņas lielais laiks. Kā kurzemniece pati teica: „Es aizrāvos, man patikās!.

Lavīze Pūce diska mešanas un lodes grūšanas sektorā Liepājas pilsētas stadionā, 1939. Autors nezināms.

1931. gadā Vīnē viņa startēja 2. Strādnieku olimpiādē Vīnē. L. Pūce bija pirmā latviete, kas pārvarēja 40 metru robežu šķēpmešanā, 1938. gada I Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētika sievietēm, sasniedzot piekto rezultātu – 40,20 m. Pēc tam Vācijā jauns Latvijas rekords lodes grūšanā – 12,50 m, bet kaut kādu formālu iemeslu dēļ to neapstiprināja. Lavīze tomēr palika pēdējā neatkarīgās Latvijas rekordiste (12,39 m).

I Eiropas meistarsacīkšu vieglatlētika sievietēm programma un L. Pūces izcīnītā medaļa par 6. vietu lodes grūšanā (rezultāts 11,70 m), Vīne, 1938. Ilmāra Znotiņa foto (medaļa).

Pēc kara – 1948. gadā Lavīze sasniedza personisko rekordu lodes grūšanā – 13,1 m. 1945. un 1946. gadā PSRS meistarsacīkstēs vieglatlētikā izcīnīja 5. vietu šķēpa mešanā (38,37 m un 40,21 m). Četras reizes bijusi Latvijas PSR čempione granātas mešanā. Vēl 1952. gadā 41 gada vecumā viņa šķēpu aizmeta 47,78 m. Šajās sacensībās lodes grūšanā liepājniece ar rezultātu 11,50 m finālā izcīnīja 6. vietu.

Lavīze Pūce (no kr.) un pasaules rekordiste diska mešanā Ņina Dumbadze, Daugavas stadions, Rīga, 20. gs. 40./50. gadi. Autors nezināms.

Izcilākie šķēpa metēji vācu okupācijas gados - Lavīze Pūce (Auseklis), Veronika Koluža un Jānis Stendzenieks (Daugavieši), Uzvaras parka laukums, Rīga, 1943. Oto Sprūdes foto.

L. Pūce aizsāka tradīciju, kas vēlāk mazo Latviju izvirzīja pasaules šķēpa mešanas lielvalstu vidū.

Lavīzes valdīšanas laiku, kas ilga turpat 20 gadus, nomainīja nākošā izcilība – Inese Jaunzeme. Melburnas olimpisko spēļu čempione atzinās, ka tikai Lavīzes dēļ sākusi mest šķēpu. Tik fascinējoši skaists un iespaidīgs bijis viņas metiens…

Vēlāk I. Jaunzeme savai priekšgājējai uzdāvinās foto ar veltījumu:

„Par atmiņu savai pirmajai konkurentei un pirmajam „dzīvajam paraugam” šķēpa mešanā no Ineses, Rīgā, 1. martā 1957. g..

Pūcīte 1991. gada intervijā ar skumjām atzina: „No saulītes, no ēnas mācījos”, jo profesionālu padomu jau reti varēja no kāda saņemt. Tāpēc vien varam Lavīzi apbrīnot. Viņa bija viena no retajām sievietēm trīsdesmito gadu Latvijas sportā, kuru bez ironijas varam dēvēt par sportisti.

1948. gada Liepājas pilsētas čempione vieglatlētikā – šķēpa un diska mešanā, lodes grūšanā. Sasniegts jauns Latvijas PSR rekords lodes grūšanā – 13,11 m! Foto pa kreisi - L. Pūce granātas mešanas sacensībās Dinamo stadionā Rīgā. Autors nezināms.

Lavīzes Pūces naglu kurpes un disks, 20. gs. 30. gadi. Ilmāra Znotiņa foto.

1991. gadā starptautisko sacensību „Liepājas kausi” ietvaros izcīnīja arī L. Pūces kausu, ko pasniedza jaunajai šķēpmetējai, liepājniecei Baibai Kārkliņai.

Lavīzes Pūces personībā apvienojās apbrīnojama vitalitāte, humors, kurzemnieces sīkstums, lepnums, tāds savāds, netverams sievietes skaistums un elegance.

 Mājās. Liepājā, klusajā Matīsa Gūtmaņa ielā svētku reizē ar tradicionālo sudraba vīna kausu, 2001. Autors A. Vīksna.

2006. gada 15. maijā leģendārā Lavīze Pūce sporta muzejā atskatījās uz savas dzīves 95 gadiem.

Tā paša gada 9. jūlijā agri no rīta noslēdzās viņas mūžs. 14. jūlijā liepājnieki un rīdzinieki pavadīja viņu pēdējā gaitā.