Atlēts Aleksandrs Miezīts

mmmm

Atlēta Aleksandra Miezīša dzimšanas diena ir ceriņu ziedēšanas laiks – 8. jūnijs.

Dzimis 1890. gadā Rīgā, galdnieka Pētera Miezīša un viņa sievas Otīlijas (dz. Mendes) deviņu bērnu ģimenē. Dzimis tajā pašā gadā, kad tika dibināts pirmais atlētu klubs Rīgā. Sporta gaitu sākumā pārstāvēja tieši šo klubu grieķu romiešu cīņā. Viens no mūsu pirmajiem olimpiešiem. Latviešu strēlnieks.

 mmmm

Aleksandrs Miezīts, ap 1912./1913. gadu. Fotogrāfs Roberts Johansons, Rīga.

 

Sportot sāk 1904. gadā izveidotajā jaunekļu pulciņā “Labā griba” (“Guter Wille“) kopā ar mūsu olimpiskās kustības aizsācēju – riteņbraucēju Jāni Dikmani un citiem pirmajiem kustēties gribošiem latviešu censoņiem. 1907. gadā pirmo reizi startēja sacensībās. Vēlāk nāk dzīves lielākais notikums – vispasaules olimpiāde Stokholmā 1912. gadā. Startēja “vieglajos” svaros – kategorijā no 55 līdz 60 kg, bet izstājās 2. kārtā, piedzīvojot divus zaudējumus pret dāni Verneru Hetmaru (Verner Hetmar) un britu Džordžu Makenzi (George MacKenzie).

 

1 IRAK 1

1. Rīgas Atlētu kluba sportisti, 1910. Aleksandrs Miezīts - sēž pirmajā rindā otrais no labās puses.

1913. gadā Aleksandrs kļūst par Maskavas ”pirmcīkstoni” jeb uzvarētāju. Piedalās divās Viskrievijas olimpiskajās sacīkstēs (Krievijas olimpiādēs) 1913. gadā Kijevā un 1914. gadā Rīgā.

Pirmais pasaules karš aizved Aleksandru uz Krieviju. No 1915. gada līdz 1920. gadam daudz un sekmīgi startē dažādās sacensībās, t. sk., arī boksā. Aleksandrs ir Krievijas atlētu čempionāta – galvenās balvas ieguvējs Petrogradā 1915. gadā. Tajā pašā gadā piedalās un uzvar Maskavas meistarsacīkstēs. 1916. gadā jau ir Krievijas meistarsacīkšu uzvarētājs spalvas svarā. Kā daudzi latviešu sportisti, bēgļu gaitās nonākušie, darbojās Zamoskvoreckas sporta klubā.

Ap 1918. gadu – latviešu strēlnieks – artelērists.

No 1916. gada ir Maskavas, vēlāk arī Krievijas Smagatlētikas savienības priekšsēdis.

34

Latviešu sportistu grupa – Zamoskvoreckas rajona sporta biedrības biedri, Maskava, 1918.
A. Miezīts - sēž pirmais no labās, blakus Jānis Spāre un Jānis Krauze.

1921. gadā – pēc deviņiem gadiem – atgriežas Latvijā. Divdesmito gadu sākumā strādā Jaunekļu Kristīgā savienībā (YMCA) par instruktoru. Darbojas Latvijas Smagatlētikas savienības valdē. 1935. gadā Rīgā A. Miezīts nodibina džiu džitsa klubu, darbojas Latvijas Sporta organizāciju apvienībā kā olimpiskās vienības treneris smagatlētikā, strādā par Fiziskās audzināšanas instruktoru policijā, arī treneris 1. Rīgas Atlētu klubā. Vada rīta vingrošanu Rīgas radiofonā.

Otrā pasaules kara laikā – fiziskās audzināšanas un tuvcīņas nodarbību vadītājs Latviešu leģiona instruktoru un vada komandieru skolā Bolderājā. Kara beigās krīt gūstā Kēnigsbergā, iet bojā Noriļlagas nometnē Krasnojarskas apgabalā ap 1946. gadu.

Aleksandra Miezīša brālis – Jūlijs Miezīts (25.VI 1892 – 24. VII 1971, Tasmānija) ir Rīgā pazīstams sporta piederumu ražotājs un tirgotājs.

 

08.06.2020.