Latvijas Sporta muzeja idejas tēvs Voldemārs Šmidbergs

3 Smidbergs   Smidb.mat. Medium

Ne visiem izdodas apturēt laiku un vēl pašam tajā ierakstīties. Voldemāram Šmidbergam izdevās.

Viņa – sportotāja un profesionāla poligrāfista dzimšanas diena ir 1893. gada 3. novembris. Bet bez maizes darba vēl viņš bija fotogrāfs, krājējs, pētnieks, sporta darbinieks, tiesnesis un sportists…

Pārdaugavas puika dzīvoja tēva celtajā mājā Augļu ielā 11. Izglītību Voldemārs guva tirdzniecības skolā, taču 17 gadu vecumā izstājās. Māte gribēja, lai dēls mācās par pārdevēju, tēvs – lai apgūst amatu, jo pats bija labs galdnieks, bija kokamatnieku cunftei piederīgs. Beigu beigās Voldemārs nokļuva Millera grāmatu un avīžu spiestuvē, kur kalpojot par zelli. Pēc diviem gadiem – sāka darbu pie mašīnas par iespiedēju. Izrādījās, ka tas kļuva par viņa mūža darbu.

2 - LSM 19.167 Small   3 - Smidbergs 1912   Amatieris alb. Small   4 - LSM 19.169 Small

Topošais sportists V. Šmidbergs sporta gaitu sākumā, ap 1910. - 1913. gadu. Foto pa kreisi uzņēmis Eižens Finks savā fotodarbnīcā Rīgā, Kalnciema ielā. Foto pa vidu V. Šmidbergs redzams ātrslidošanas nodarbībā Pārdaugavā, Pētera parka tuvumā (tag. Uzvaras parks). Foto autors: Kārlis Bensons.

Zēna gados V. Šmidbergs grūda un meta akmeņus, cēla dažādus smagumus, spēlēja futbolu, skrēja, brauca ar riteni, bet ziemā laidās ar slidām pa Māras dīķi un Daugavas ledu. Jūsmoja par svaru celšanu un grieķu romiešu cīņu. Apzinīgās sporta gaitas uzsāka 1910. gadā sporta biedrībā Amatiers” (viena no cariskās Krievijas daudzajām sporta biedrības АМАТЕРЪfiliālēm), kuras Goda biedrs palika līdz pat 1940. gadam. Starp citu, bija arī Pētera Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības Mūža biedrs.

Amatieris biedra karte - V.Smidberga mat Small

V. Smidberga sporta biedrības "Amatieris" (dib. 1910) biedra karte, 1915

Sporta biedrībā sapazinās ar mākslas riteņbraucēju un motorbraucēju, juveliermeistaru Kārli Vītoliņu (1872 - 1953). Gadu starpība liela – 19 gadi, bet intereses kopīgas … sports. Tieši sabiedriskais, omulīgais, visās sporta būšanās klātesošais vīrs – Vītoliņa kungs pamudināja uz sporta lietu apzināšanu un krāšanu. Viņa sporta balvu un riteņu dāvinājums jauneklim izrādījās liktenīgs – tas bija sākums kolekcionēšanai.

2 Vitolins 1928   Smidb.mat. Small

Kārlis Vītoliņš sporta rīku un relikviju vidū, atzīmējot 40 darbības gadus sportā, 1928. Voldemāra Šmidberga foto.

Ar fotografēšanu Voldemārs iepazinās 17 gadu vecumā, strādādams par mācekli fotodarbnīcā pie slavenā gaišreģa Eižena Finka. Trīs reizes nedēļā, arī svētdienās pie Finka kopēja un skaloja bildes, labi iegaumēdams amata noslēpumus.

 

 LSMp 2741 Eizens Finks un Smidbergs Small   3 autors V.Smidbergs 1

Māceklis V. Šmidbergs kopā ar skolotāju, fotogrāfu un fotodarbnīcas īpašnieku Eiženu Finku, ap 1910. gadu. Pa labi - V. Šmidberga uzņemtā fotogrāfija.

 

15 Austra Smidberga foto

Izliekušās tramvaja sliedes karstā vasaras dienā Augļu ielas tuvumā. Voldemāra Šmidberga uzņemtā fotogrāfija.

1914. gada 6. jūlijā Rīgā atklāja Otro Viskrievijas olimpiādi. Olimpiādes atklāšanas parādē hipodromā pie „Amatiera” biedrības karoga asistēja V. Šmidbergs. Voldemāram izdevās panākts arī jauna preses izdevuma ienākšanu latviešu sabiedrībā. Žurnāls „Sports” bija veltīts lielajam sporta notikumam – Krievijas olimpiādei. Izdevējs un redaktors bija A. Krieviņš un to nodrukāja Augusta Jurjāna drukātavā Rīgā, Suvorova ielā Nr. 23. Divi pirmie žurnāla numuri palika arī pēdējie, jo bija sācies Pirmais pasaules karš. 19. jūlijā, kad Strēlnieku dārzā uz atvadām sanāca olimpiādes rīkotāji un viesi, tos gaidīja nepatīkams piedzīvojums – krāšņās, greznās un dārgās balvas bija pazudušas, bet sportisti izklīduši kur nu kurais. Latviešu sportistu lielum lielais vairums vilka mugurā strēlnieku šineļus.

1915. gadā V. Šmidbergu iesauca armijā un viņš nonāca gaisa kuģniecības nodaļā („Bоздухо плавательный отдел”), jo labi pārzināja fotografēšanu. Voldemāra uzdevums bija fotografēt apvidu. Fotografēšana notika lielā augstumā no nevadāmiem liela izmēra baloniem, kas bija piepildīti ar gāzi vai karstu gaisu.

 

 4 Smidbergs   Smidb.mat. Small   7 dok.   Smidb.mat. page-0001

Rīgas pilsētas sanitārās nodaļas izdota apliecība V. Šmidbergam par piedalīšanos Pirmā pasaules karā ievainoto karavīru evakuācijā, 1915.

1922. gadā V. Šmidbergs atgriezās Latvijā. Pēckara gadi tika pavadīti spiestuvē Valters un Rapa”, avīzes Сегодня" tipogrāfijā Riti” un Antona un Emīlijas Benjamiņu Jaunāko Ziņu” tipogrāfijā (pēc Otrā pasaules kara laikraksta Sovetskaja Latvija”).

Karā gūtie ievainojumi lika aizmirst par sportošanu. Viņa mājas bija sporta biedrība „Amatieris”, 2. Rīgas Atlētu klubs un Latvijas Smagatlētikas savienība, kuru valdēs darbojās. Tiesāja dažāda mēroga sacensības. V. Šmidbergs daudz pūļu pielika, lai Rīgā, Salamonska cirkā 1926. gada 4.-7. septembrī cienīgi notiktu pirmais lielais sporta pasākums Latvijas valstī – I Eiropas amatieru meistarsacīkstes grieķu romiešu cīņā.

Eir.ms 1926   bruns alb. Small

I Eiropas amatieru meistarsacīkšu grieķu romiešu cīņā tiesneši un ārvalstu pārstāvji, Rīga, 1926. gada 4.-7. septembris. 2. rindā no kreisās - piektais V. Šmidbergs.

LSS valde 1930   sarkanbruns alb. Small 

Latvijas Smagatlētikas savienības valde, 1930. No kreisās: 1. Ē. Hāzenfuss, 2. V. Šmidbergs, 4. A. Melbārdis, 6. R. Ronis.

8-1 dok.   Smidb.mat. page-0001

V. Šmidberga Latvijas Smagatlētikas savienības tiesneša licence grieķu romiešu cīņā, 1939.

LSM 10 518 page-0001

II Rīgas Atlētu kluba Goda biedra karte, izdota V. Šmidbergam, 1931.

Padomju gados strādāja laikraksta Sovetskaja Latvija” un „Cīņa” tipogrāfijā, bija pasniedzējs – meistars Poligrāfijas mākslas arodskolā, darbojās sporta biedrībā Spartaks” un Daugava”. 1966. gadā viņam piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša kvalifikāciju smagatlētikā.

Balt.kara apg. cinas sac. 18.07.1948   Smidb.mat. Small

Baltijas kara apgabala sacensības smagatlētikā, Rīga, 1948. Sacensību tiesnesis - protokolists/sekretārs V. Šmidbergs (sēdošais).

 LPSR ms 1948   kirskrasas alb.I Small - apgriezts

Latvijas PSR meistarsacīkšu tiesneši smagatlētikā, 1948. No kreisās: 1. J. Spāre, 3. A. Lapčinskis, 4. V. Šmidbergs.

LSM 10 619 page-0001

Vissavienības kategorijas tiesneša apliecība smagatlētikā, 1966.

Augļu ielas nams Pārdaugavā bija pārvērties par iespaidīgu privātu sporta lietu kolekcijas mājvietu. Ļaudis nāca skatīties muzeju. Pa reizei arī uzrakstīja par šo savrupo kungu, kas lielā skaitā savācis vecas sporta lietas. Liktenis bija labvēlīgs gan V. Šmidbergam un viņa ģimenei, gan viņa radītajam muzejam. Varbūt tāpēc, ka bija piepulcināts Latviešu sarkano strēlnieku muzeja pulkam, bet varbūt tāpēc, ka bija labs diplomāts, atturīgs valodās, neuzbāzīgs un īsts džentelmenis sadzīvē. Tas ļāva arī pēckara gados augt muzejam, kas nu jau tika papildināts ar jauna laika sporta notikumu liecībām.

Smidberga dzivoklis   Smidb.mat. Small

 25 Auglu ielas muzejs   Smidb.mat. Small

Tomēr ik pavasaris atnāca ar plūdiem. Ūdens draudēja iznīcināt kolekciju. Zināms mierinājums bija jaunā Auroras” sporta nama uzcelšana pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. Tur tad arī tika pārcelta kolekcija. Ar toreizējā Ļeņina rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Urtāna, Mārtiņa Pagodkina, Jāņa Āboltiņa un vēsturnieces Lidijas Tauriņas pūlēm 1974. gadā atklāja ekspozīciju No Latvijas PSR sporta vēstures”, kurā kaut daļēji publikai bija iespēja iepazīties ar pagātnes sporta liecībām. Gadu pirms lielā ideālista šķiršanās no šīs pasaules – 1975. gada 12. jūnija.

Smidbergam 80 gadi 1973   foto no zila albuma Small

V. Šmidbergs 80 gadu jubilejā savā mājā- muzejā Augļu ielā, 1973.

1938. gadā V. Šmidbergs drauga K. Vītoliņa 50 gadu jubilejas reizē laikrakstā “Sporta Pasaule” rakstīja: Ja kādreiz Latvijas sportam radīsies sporta muzejs, tad jubilāra novēlējums ir visas viņa godalgas, balvas, vaiņagus un mākslas ratus, kuru skaits ap desmit, nodot glabāšanā minētā muzejā nākamām paaudzēm”. Pēc ceturtdaļas gadsimta viņš pats uzrakstīs Testamentu saviem laika biedriem ar līdzīgu novēlējumu.

LSM 10 399

Tagad Rīgas pašā sirdī – Alksnāja ielas ēkā atrodas valsts dibināts sporta muzejs, kura krājuma lielākā vērtība ir V. Šmidberga lielā kolekcija. Zelta vērta! Viņš nepagura, cīnījās un uzvarēja!

 

Paldies par šī teksta tapšanu un rūpēm saglabāt V. Šmidberga mantojumu viņa dēlam Austrim Šmīdebergam un žurnālistam Mārtiņam Pagodkinam.