Latvijas Televīzijā (LTV) tapusi dokumentālā filma “Atgriešanās olimpiāde” (2022), autori Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, kas vēsta par Latvijas olimpiešu atgriešanos zem sava valsts karoga 1992. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā un vasaras – Barselonā. Filmu pirmizrādīs LTV1 piektdien, 4. februārī, pulksten 20.55.
Autors: Vasilijs Šeļepjonoks, boksa treneris, bijušais smagsvars
Imants Enkūzis, draugu vidū saukts par Imku, dzimis Liepājā 1932. gada 9. janvārī. Kara laikā zaudēja tēvu, vēlāk viņa acu priekšā bumbas uzlidojumā nogalināja māti. Vecāko māsu aizsūtīja dzīvot uz laukiem, bet Imants ar jaunāko brāli dzīves sūrumu sāka izbaudīt bērnunamā. Varbūt vecie liepājnieki vēl atceras, kas toreiz vēlās vakara stundās un naktīs notika ostas rajonā. Tieši iela un tās noteikumi veidoja Enkūža raksturu, bet no pazušanas dzīves bezdibenī viņu izglāba bokss.
Autore: Daina Grīnhofa
Runājot par Latvijas basketbola vēsturi, Alfrēda Kraukļa (1911-1991) vārds tiek pieminēts bieži. Taču šobrīd par viņu runāt ir īsti vietā, jo 8. decembrī aprit 110 gadu kopš Meistara dzimšanas, savukārt pirms 30 gadiem 17. novembrī Krauklis aizgāja Mūžībā.
Gada nogalē atskatāmies uz muzeja jaunieguvumiem. Krājuma papildinājumi ir bijuši daudzveidīgi, nozīmīgi un unikāli: to vidū ir gan dokumenti, gan drukas darbi, kā arī apbalvojumi, lietiskie un mākslas priekšmeti. Kopumā krājumā iekļauti 1203 jaunieguvumi. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.
Foto ieskats Latvijas Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes „Tokyo 2020” atklāšanā, 2021. gada 25. novembrī. Izstāde tapusi, pateicoties LR Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam. Vizuālo noformējusi veidojusi dizaina firma SIA "DUE". Foto: LETA, Zane Bitere.
Latvijas Sporta muzejā 2021. gada 25. novembrī, plkst. 13.00 Vecrīgā, Alksnāja ielā 9 notiks Latvijas Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas – izstādes „Tokyo 2020” atklāšana.
Spēles gaidījām piecus gadus, ierasto četru vietā. Šī bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles tika atliktas un pārceltas, nevis atceltas, saglabājot nosaukumā skaitli „2020”. Spēles bez skatītājiem, spēles Covid-19 ēnā. Tomēr Tokijas 40 sporta laukumos pulcējās 11 989 sportistu, lai cīnītos par medaļām. Viņu vidū bija arī 33 Latvijas olimpiešu, kas startēja 14 sporta veidos.
Kopīgajā Latvijas Muzeju Nakts 2021 programmā
Latvijas Sporta muzejs piedāvā digitālu vēstījumu „7 ROBEŽLĪNIJAS UZ 3259 LAPĀM” par izcilas personības – sportista, arhitekta un gleznotāja Valža Tetera (1922 – 2012) paša rakstītu, zīmētu un darinātu (jā, jā, darinātu!) dzīves stāstu “Manas sporta gaitas”, kas ietvertas 7 oriģinālos albūmos uz 3259 lapaspusēm un kas aptver laika posmu no 1935. gada Latvijas Republikā līdz 1997. gadam Kanādā.
Latvijas Sporta muzejā 2021. gada 24. septembrī, plkst. 12.00 Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notiks Latvijas Pasta un Latvijas Sporta muzeja pasākums – pastmarkas prezentācija un izstādes atklāšana, kas veltīta Gadsimta leģendai, šķēpmetējam – Jānim Lūsim (1939 – 2020).
Cienījamie muzeja apmeklētāji!
Saistībā ar Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un pastiprinātajiem drošības pasākumiem, Latvijas Sporta muzejs ir slēgts apmeklētājiem no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada 15. novembrim.
Šogad, 2021. gada 16. maijā, jau 9. reizi, Jelgavā notika Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā. Sacensību pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad tās tika iedibinātas kā olimpisko čempionu Ineses Janzemes un Jāņa Lūša kausa izcīņa. 2021. gadā otro reizi sacensības tika organizētas kā „Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša piemiņas kauss”.Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija pateicas Latvijas Sporta muzejam un tā direktorei Agrai Brūnei par akadēmijas sportistiem- olimpiešiem veltītā stenda izveidošanu. Gaismas stendā apskatāmi izcilākie 127 sportisti, kas dažādos laika posmos piedalījušies olimpiskajās spēlēs. Stends līdz nākamā gada 1. janvārim apskatāms LSPA ēkā (1. stāva vestibilā), Brīvības gatvē 333, Rīgā.
No 19. – 22. augustam mūsu pilsētā notiks 41. Starptautiskās Hanzas dienas Rīgā 2021. Šo svētku ietvaros 18. augustā mūsu muzeju apciemoja Vācijas pilsētas Štendāles (Stendal, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē) Sporta muzeja delegācija septiņu cilvēku sastāvā, lai jau otro reizi apciemotu sporta muzeju un koleģiālās sarunās gūtu pieredzi sporta kultūras mantojuma un vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.
Maijs šogad Latvijā atkal ir hokeja mēnesis. Lai arī ar ierobežojumiem spēļu apmeklēšanā, Pasaules čempionāts hokejā Latvijā tomēr notiks. Un sakarā ar šo čempionātu, mēs, Latvijas Sporta muzejā pārlūkojām savu muzeja krājumu. Mums ir gan dažāda hokeja fanu atribūtika, gan dažādu laiku profesionālu hokejistu balvas un piemiņas lietas, bet šoreiz ieskatīsimies nedaudz senākā hokeja vēsturē. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Olimpisko spēļu talismani ir sportistu un līdzjutēju iecienīti suvenīri, kas tiek uzglabāti vēl ilgi pēc tam, kad olimpiskās spēles ir noslēgušās. No Tokijas 2020. gada spēlēm (COVID-19 pandēmijas dēļ tās tika pārceltas par gadu un faktiski notika 2021. gadā) pie mums, uz Latvijas Sporta muzeju, ir atceļojis pavisam īpašs spēļu talismans. Šis talismans pievienots ziedu pušķim, ko saņēma ikviens no Latvijas 3x3 basketbolistiem (Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis) ziedu ceremonijas laikā līdz ar zelta medaļām. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Sākoties Pasaules hokeja čempionātam Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Latvijas Pasts 2021. gada 21. maijā par godu šim nozīmīgajam sporta notikumam izdevis īpašu pastmarku un aploksni. Uz pastmarkas attēlots čempionāta oficiālais talismans – ezis Spiky. Jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana šodien, 21. maijā notika Latvijas Sporta muzejā, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus.
Šī gada 8. augustā, svētdienā, noslēdzās XXXII Olimpiādes spēles Tokijā. Latvijas sportisti tajās startēja ar labiem panākumiem, izcīnot vienu zelta un vienu bronzas medaļu 3x3 basketbolā un svarcelšanā. Un, saprotams, šie sportisti- medaļnieki: Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis un Artūrs Plēsnieks ir Latvijas varoņi. Taču mēs neaizmirstam, ka startēja arī citi Latvijas sportisti, kuri elpoja un cīnījās, lai piedzīvotu savus olimpiskos brīžus. Šeit varētu nosaukt vai visu Latvijas olimpisko izlasi, lieliskos sportistus. Un mēs zinām, ka tikpat lieliski sportisti cīnījās un pārstāvēja savas valstis no visas pasaules. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Šī gada 23. jūlijā sāksies Olimpiādes spēles Tokijā, Japānā. Šīs solās būt neparastas olimpiādes spēles globālās pandēmijas zīmē. Šī iemesla dēļ mēs, Latvijas Sporta muzejā, par šī mēneša priekšmetu esam izvēlējušies gluži parastu un ikdienišķu lietu – cepumu kārbu, kas atgādina visas „mierlaiku” pagātnes olimpiādes. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Informējam, ka no 2021. gada 1. septembra mainās muzeja pakalpojumu izcenojumi. Sīkāk skatīt sadaļā Pakalpojumi.
Latvijas Sporta muzeja veltījums Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai (LSPA) simtgadē- gaismas stends ar LSPA absolventu un mācībspēku- olimpiešu portretiem. Stendā apskatāmi izcilākie 127 sportisti, kas dažādos laika posmos piedalījušies olimpiskajās spēlēs.
1893. gada 14. aprīlī (pēc vecā stila) Rīgas Sv. Jāņa I ev. Lut. draudzes 1893. gadā dzimušo reģistrā ar Nr. 121 ierakstīts Jāņa Krauzes un viņa sievas Annas, dzim. Beķers, laulībā dzimušais dēls Jānis Krauze.
Jānis Krauze ir pirmais latviešu sportists, kurš izcīnīja godalgotu vietu pasaules meistarsacīkstēs, 1913. gadā Vācijas pilsētā Breslavā (Breslau, tagad – Vroclava Polijā), sasniegdams trešo rezultātu svarcelšanas četrcīņā – 406,2 kg. Vācu žurnāls „Athletik” rakstīja: “Krievijas pārstāvis Jānis Krauze izcēlās ar veiklību un korektu stāju. Šis jaunais un lieliski veidotais atlēts sajūsmināja visus ar savām saskaņotajām kustībām un fenomenālo spēku, kas bija jūtams katrā svara celšanas paņēmienā."
Valentīna Varkēviča, starptautiskās klases sporta meistare, dzimusi 1934. gada 21. aprīlī Rīgā. Sportiste mūža laikā pabijusi gan volejbolistes, gan volejbola treneres ampluā. 20. gs. 50. un 60. gadu mijā V. Varkēviča atradās panākumu virsotnē. Latvijas Sporta muzeja Goda zālē aplūkojamas izcilās volejbolistes balvas un medaļas. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Juris Silarājs ir dzimis liepājnieks. Pasaulē nācis 1917. gada 21. martā. Pēc vecāku laulības šķiršanas Juris izvēlas tēva uzvārdu – Solovjovs mainīt uz mātes dzimtas uzvārdu – Silarājs. Sportot sācis jau skolas gados, Liepājā, un viņa pirmais komandu sporta veids bijis volejbols, bet vēlāk pievērsies basketbolam, kā arī individuālai sportošanai, priekšroku dodot šķēpmešanai. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Lai godinātu Latvijas sportistus un viņu profesionālos sasniegumus, turpmāk Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā būs iekļauti arī 12 izcilu sportistu portretu gleznojumi, ko gleznojis Liepājas mākslinieks Vilnis Bulavs. Tie radīti unikālā šī gada kalendāra "Sports un māksla. Izcili Latvijas sportisti kolāžās 2021" izveides ietvaros. Sportistiem veltīts kalendārs Latvijā pēdējo reizi tika veidots ļoti sen – pirms 12 gadiem, tāpēc šī gada projekts iezīmējis tradīcijas atdzimšanu ar nebijušu vērienu. Projektu realizējusi programma „Atrodi savu sporta veidu”.
Latvijas Pasts 2021. gada 27. maijā izdod pastmarku un aploksni Latvijas Futbola federācijas 100. jubilejā. Jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana šodien, 27. maijā notiek Latvijas Sporta muzejā, ievērojot visus epidemioloģiskos nosacījumus.
1905. gada marta otrā pusē – 19. martā, Rīgā, Čiekurkalnā dzimis viens no Latvijas izcilākajiem grieķu – romiešu stila meistariem – Krišjānis Kundziņš. Titulu jau netrūka: Olimpietis, 5. vietas ieguvējs XI Berlīnes olimpiādes spēlēs, startējis Eiropas meistarsacīkstēs (Kopenhāgena, 1935; Parīze, 1937; Tallina, 1938; Oslo, 1939). Latvijas meistars spalvas svarā (1931, 1932, 1935, 1936, 1937) un vieglajā svarā (1940). Latvijas olimpiāžu uzvarētājs (1931, 1935, 1939), PSRS čempionātu dalībnieks – 7. vieta (Rostova pie Donas, 1946) un 4. vieta (Maskava, 1947).
Sporta žurnālists Arnolds Šmits dzimis 1909. gada 14. martā Rīgā. Viņa vārds Latvijā ir pazīstams, taču tikai šauram lasītāju lokam. Tie ir cilvēki, kas interesējas par mūsu sporta vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sporta arhīvi atradās aiz trejdeviņām atslēgām. Garie okupācijas gadi Latvijā draudēja nogremdēt visu iepriekšējo paaudžu paveikto. Taču slepus pāri robežai atnāca sporta grāmatas, kuru autori bija Vilis Čika, Gunārs Gubiņš un Arnolds Šmits. Viņi arī bija trīs “lielie vaļi” brīvajā pasaulē, uz kuru mugurām turējās mūsu sporta vēstures saglabāšana, dokumentēšana un … rakstīšana. Viens no lielās rakstošās trijotnes bija Arnolds Šmits, kas visu mūžu nostrādāja avīžniecībā Latvijā, Vācijā un Austrālijā.
Pagājušās nedēļas nogalē saņēmām priecīgu ziņu- Latvijas Sporta muzeja projekts ir ieguvis finansiālu atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda 20. gs. 30. gadu izcilā latviešu soļotāja, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja Jāņa Daliņa apģērbu restaurēšanai. Ar šo restaurāciju noslēgsies apjomīgais J. Daliņa piemiņas lietu restaurācijas cikls, kura ietvaros jau restaurētas J. Daliņa sudraba trofejas. Apģērbu restaurācija tiks realizēta sadarbībā ar sertificētu tekstila restauratori- vecmeistari Indru Saulesleju.
Tenisa bumbiņas… tik vienkāršs un visiem zināms atribūts, bez kura aizraujošā tenisa spēle nebūtu iedomājama. Skatītājiem, kuri pieraduši sacensības vērot krāsu televīzijas pārraidēs, šķiet pašsaprotami, ka bumbiņas ir koši dzeltenā krāsā, bet ne vienmēr un visur tas tā ir bijis. Patiesībā, līdz pat 1972. gadam tenisa bumbiņas bija lakoniski vienkrāsainas- vai nu baltā (bēšā) vai melnā krāsā un, šķiet, pašā zināmākajā no lielajiem tenisa turnīriem, Vimbldonas tenisa čempionātā, bumbiņas bija baltas līdz pat 1986. gadam. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Sporta muzejs, sadarbībā ar sertificētiem restauratoriem Ievu Baļļu un Uģi Baļļu, ir īstenojis apjomīgu projektu: senu bobsleja kamanu restaurāciju. Šīs kamanas izgatavotas pirms teju simts gadiem- 20. gs. 20. gados, Cēsu pusē, un muzejā nonākušas pateicoties riteņbraukšanas trenera Jāņa Siliņa dāsnumam.
Latvijas Sporta muzejs ir sagatavojis bukletu: nelielu, līdzi paņemamu ieskatu muzeja vēsturē un šodienas dzīvē, krājumā un ekspozīcijā. Bukleta sagatavošanā izmantoti materiāli no muzeja arhīva, kā arī I. Znotiņa, Z. Mezavilka, J. Bērziņa-Soma un A. Meirānes fotoattēli. Šis buklets ļauj iepazīt dažādu laikmetu izcilākos Latvijas sportistus vaigā: soļotāju Jāni Daliņu, šķēpmetēju Jāni Lūsi, basketbolisti Uļjanu Semjonovu, skeletonistu Martinu Dukuru, BMX braucēju Māri Štrombergu.
Lillehammere ir mazpilsēta Norvēģijā, kuras vārds izskanēja jo plaši pasaulē pirms 27 gadiem, kad tās apkārtnē norisinājās lielākais ziemas sporta notikums uz planētas- Ziemas Olimpiskās spēles. Šīs bija pirmās spēles, kas norisinājās „īsajā”- 1994. gadā, pārtraucot olimpiskās kvadrinnāles ciklu jau pēc diviem gadiem un iedibinot jaunu tradīciju. Atjaunotās Latvijas valsts komandai tas bija liels notikums, ne gluži vairs pirmās spēles, kurām nācās sagatavoties četru mēnešu laikā, tomēr lielākais sporta notikums ziemas sporta veidiem. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Jānis Krūmiņš bija slavenākais Latvijas padomju ēras basketbolists. Pirmkārt, jau sava neparasti lielā auguma dēļ (aplēsts, ka viņš bijis aptuveni 2.20 metru garš), viņš bija itin kā dzimis, lai spēlētu basketbolu. J.Krūmiņš dzimis 1930.gada 30.janvārī, viņš ir vidzemnieks, dzimta nāk no Raiskuma puses. Basketbolu sācis spēlēt salīdzinoši vēlu, būdams 23 gadu vecs– 1953.gadā, kad viņš pievienojās „Rīgas ASK” rindām un piedzīvoja galvu reibinošu karjeru.
Helmuts Balderis-Sildedzis ir padomju ēras Latvijas hokejā viena no spožākajām zvaigznēm. Viņš ir trīskārtējs pasaules un Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā (1978., 1979., 1983. gadā), kā arī pirmais Latvijas hokejists, kas ticis draftēts NHL (Minesotas „North Stars” 1989./1990. gada sezonā). 20. gs. 80. gadu otrajā pusē četrus gadus strādājis par treneri Japānā (komandā „Odji Seisi”). Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
2 lapa no 2
- Sākums
- Iepriekšējā
- 1
- 2
- Nākamā
- Beigas