2024.gada septembrī atceramies bokseri, boksa tiesnesi un boksa relikviju kolekcionāru Ilgoni Urstiņu (1934.gada 7.septembris – 1992.gada 1.marts).
1953. gadā I.Urstiņš sāka nodarboties ar boksu. Pēc pirmās uzvaras Rīgas meistarsacīkstēs iesācējiem (1953) līdz ar diplomu un balvu – mazu sudraba kausu, viņš saņēma arī pazīstamā padomju boksera Nikolaja Koroļova grāmatu “Ringā”.
Ilgonis Urstiņš (foto no Sintijas Polačenko arhīva)
I.Urstiņš, pēc Rīgas 6.vidusskolas absolvēšanas iestājās Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Studiju gados nodarbojās ar basketbolu, skriešanu, peldēšanu, futbolu un hokeju, tomēr par viņa sirdslietu kļuva bokss. Institūta un Rīgas čempions, kā arī par republikas meistarsacīkšu godalgoto vietu ieguvējs boksā, tas bija I.Urstiņš. 1957. gadā viņš sāka tiesāt boksa cīņas. 1976. gadā ieguva Vissavienības kategorijas tiesneša kvalifikāciju. Līdz 1987. gadam ringā aizvadīja 1760 cīņas. Viņš bija Rīgas Boksa federācijas tiesnešu kolēģijas un Latvijas PSR Boksa federācijas aģitācijas un propagandas komisijas priekšsēdētājs.
Ar sporta piemiņas lietu kolekcionēšanu I.Urstiņš aizrāvās jau skolas gados- krāja pastmarkas ar sporta tematiku. Tā N.Koroļova grāmata, dažas boksam veltītas pastmarkas un paša sporta balvas vēlāk kļuva par topošās kolekcijas pirmajiem eksponātiem. Septiņdesmitajos gados viņš sāka krāt lietas, kuras bija saistītas ar boksu – afišas (no boksa sacensībām Latvijā, Eiropā, Olimpiskajiem turnīriem, pasaules profesionāļu čempionātiem); fotogrāfijas, vimpeļus; programmas, etiķetes, suvenīrus un talismanus, mākslinieku šaržus un gleznas; žurnālus un avīžu izgriezumus; sacensību protokolus; kausus un balvas, diplomus un medaļas; diapozitīvus un negatīvus; B.Zaķa uzņemtās dokumentālās filmas; vairākus tūkstošus nozīmīšu un vairākus simtus grāmatu dažādās valodās; sporta inventāru (galvassegu modeļi, gongi, boksa maisi, bumbieri, boksa cimdi) un sporta apģērbus un citus ar boksu saistītus priekšmetus.
Sākotnējā aizraušanās pārauga par nopietnu kolekcionēšanu.
Līdz 1990. gadam (kā liecina preses materiāli) bija sakrāts ap 33 000 eksponātu, kas saistīti ar Latvijas, Padomju Savienības un pasaules boksa vēsturi. Starp tiem Ž.Dzeņa, Ā.Graša, J.Kaca, J.Drengera, O.Kokina, S.Lavrinoviča, Kasija Kleja jeb Muhameda Ali, Teofila Stīvensona, N.Koroļova, S.Ščerbakova, L.Temurjana, N.Šteina, B.Galuškina, V.Bistrova un citu bokseru relikvijas.
Vēsturiskas ziņas par Latvijas meistariem, republikas un PSRS čempioniem, Olimpisko turnīru uzvarētājiem, boksa sacensību noteikumu izmaiņām u.c. faktiem tika apkopotas kladēs.
Kolekciju ar dāvinājumiem papildināja boksa veterāni, viņu radinieki, treneri, tiesneši, dažādu organizāciju pārstāvji, mākslinieki un žurnālisti u.c..
Liels daudzums muzeja eksponātu atceļoja uz Rīgu ar sportistu, tiesnešu, draugu un paziņu vai arī ar pasta starpniecību. Daļa eksponātu tika pirkti vai iegūti apmaiņas ceļā.
Materiāli sakārtoti glabājās Rīgā, Purvciemā – mātes Zentas Urstiņas privātmājā. 1982. gada 9. janvārī atklāja Sabiedrisko boksa vēstures muzeju. Nama fasādi greznoja iespaidīgs metālā veidots boksera tēls.
Muzejā notika jauno bokseru zvēresta nodošana, tikšanās pirms atbildīgām sacensībām, uzvarētāju godināšana, veterānu tikšanās, muzejā filmēti arī Latvijas TV sižeti.
Pēc I. Urstiņa nāves – 1992. gada 1. martā, rūpes par kolekciju uzņēmās viņa draugs Arvīds Jansons. Tomēr gadu gaitā daudzi kolekcijas eksponāti pazuduši.
2005. gada 17. maijā Latvijas Sporta muzejs kā dāvinājumu no I.Urstiņa meitas Sintijas Polačenko saņēma boksa vēstures kolekciju.
Laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam papīra, ādas un pergamenta restauratore/meistare Ārija Ubarste restaurēja 322 kolekcijas priekšmetus – 295 fotogrāfijas, 14 diplomus un 13 afišas. Muzejā tika apstrādāti arī tie kolekcijas priekšmeti, kurus bija iespējams iekļaut krājumā bez restaurācijas.
Interesenti un pētnieki, kuriem būtu interese par I.Urstiņa kolekcijas materiālu izpēti tiek aicināti sazināties ar Latvijas Sporta muzeju un izmantot Latvijas muzeju kopkatalogu www.nmkk.lv
2024.gada aprīlī Latvijas Sporta muzejs saņēma apjomīgu dāvinājumu no basketbolista, pieckārtēja Latvijas čempiona, “Rīgas ASK” komandas kapteiņa (laika posmā no 1965 līdz 1978.gadam) Kārļa Strēļa ģimenes. Dāvinājumu veido karjeras laikā “Rīgas ASK” uzņemtas fotogrāfijas, fotogrāfijas no veterānu sporta spēlēm, fotogrāfijas no dažādiem sporta notikumiem, sporta diplomi, apbalvojuma kausi, piemiņas balvas, medaļas, korespondence, dokumenti. Muzejs pateicas K. Strēļa ģimenei par dāsno dāvinājumu, kas papildinās muzeja sporta vēstures krājumu ar unikāliem priekšmetiem.
Fotografija: Jura Bērziņa foto, LSM krājums
Jūlija mēneša izskaņā Latvijas Sporta muzeja krājumā saņēmām vērtīgu papildinājumu. Bijušā sporta darbinieka Jāņa Vilka (1940-2016) meita Liena dāvināja muzejam Brīvprātīgās Arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” piemiņas lietas. Savulaik J. Vilks bija augsta ranga amatpersona un dažādos laika posmos ieņēma tādus amatus, kā, piemēram, Sporta nama “Daugava” direktors.
Gada nogalē atskatoties uz paveikto, jāsecina, ka šis gads ir bijis muzejam jaunieguvumiem bagāts un daudzveidīgs. Šogad īpaši gribētos izcelt dažu privātpersonu dāvinājumus muzejam, kā arī iegādātos IIHF Pasaules čempionāta hokejā karogus (šis nozīmīgais sporta pasākums 2021. gadā norisinājās Rīgā). Muzeja kolekcijas vajadzībām tika iegādāti trīs Pasaules čempionāta hokejā karogi, kas tika izgatavoti 2021. gadā un rotāja Rīgas pilsētvidi čempionāta norises laikā. Uz karogiem attēlota spēļu atribūtika – talismans ezis Spaikijs un Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF- International Ice Hockey Federation) simbolika.
2022. gada maija mēnesī ar Latvijas Sporta muzeju sazinājās Dailes teātra aktieris Gints Andžāns nolūkā dāvināt kādu sev piederošo lietu muzeja kolekcijai. Šī vērtīgā dāvana izrādījās apgleznots porcelāna šķīvis- replika, kas tapis pēc oriģinālā šķīvja īpašnieka Anša Bazona pasūtījuma saistībā ar filmas “Sapņu komanda 1935.” uzņemšanu.
2022. gada 14. februārī atzīmēsim vieglatlētes, sporta darbinieces, Latvijas izlases vecākās treneres, jaunatnes vieglatlētikas statistiķes, lielu starptautisku sacensību sekretariāta vadītājas Irmas Jaunzemes (1922 – 2019) simto dzimšanas dienu. Apzinoties Irmas Jaunzemes mūža veikumu un tā vērtību Latvijas vieglatlētikas vēsturē, 12. janvārī viņas personīgā arhīva materiālus Latvijas Sporta muzejam nodeva viņas meita Ilze Briede.
Gada nogalē atskatāmies uz muzeja jaunieguvumiem. Krājuma papildinājumi ir bijuši daudzveidīgi, nozīmīgi un unikāli: to vidū ir gan dokumenti, gan drukas darbi, kā arī apbalvojumi, lietiskie un mākslas priekšmeti. Kopumā krājumā iekļauti 1203 jaunieguvumi.
11. augustā dzimšanas dienu svin bijusī basketboliste, viena no „TTT zelta meitenēm” Dzintra Grundmane. Dzintru Grundmani raksturo divas lietas: mīlestība pret sportu un spēja visu mūžu mācīt un mācīties. Sports viņu saistīja jau agrā jaunībā, tādēļ viņa iestājās Bērnu un Jaunatnes 3. sporta skolā un basketbolam pievērsās sava pirmā trenera Viktora Strupoviča vadībā. Panākumi neizpalika un drīz sekoja uzvara pēc uzvaras. Dzintra Grundmane ir teju nevainojami saglabājusi dokumentus un citas relikvijas par savu sportistes karjeru jau no pirmajiem soļiem sportā – tie ir diplomi, goda raksti, atzinības, apliecības, medaļas, piemiņas balvas, fotogrāfijas u.c. Šos priekšmetus viņa ir uzdāvinājusi Latvijas Sporta muzejam.
Muzejs ieguvis vērtīgu krājuma papildinājumu- basketbolista un trenera Alfrēda Kraukļa (1911-1991) balvu. Šo piemiņas balvu viņš saņēmis 1936. gadā, sacīkstēs Igaunijā, kur sacentās Rīgas „Starts” un Tartu NMKÜ basketbola un volejbola vienības.
18. aprīlī dzimusi dziedātāja, sportiste un pedagoģe Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa (18.04.1904 - 04.06.1983). Vieglatlēte – pirmā Latvijas sieviete Olimpisko spēļu dalībniece (IX Amsterdamas Olimpiskās spēles, 1928). 33 reizes bijusi Latvijas meistare un 52 reizes labojusi Latvijas rekordus 9 vieglatlētikas disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā).
Kārlis Vītiņš (1892.-1983.) sportot sāka jau pirms Pirmā pasaules kara - viņš nodarbojās gan ar vieglatlētiku, gan ar smagatlētu. Kara gados K. Vītiņš darbojās sporta un izglītības biedrībā „Latvija”, kuras dibināšanā pats piedalījās 1917.gadā Petrogradā kopā ar citiem tur dzīvojošiem latviešiem. 1921.gadā, pārstāvot sporta biedrību „Krauze”, izcīnīja Latvijas meistara titulu boksā vidējā svarā. Ieguva arī biedrības „Strādnieku Sports un Sargs” meistarnosaukumu grieķu romiešu cīņā vieglā svarā (1926).
Šī rakete nonāca Latvijas Sporta muzejā no tās pēdējā īpašnieka radiniekiem. Pats spēlētājs – Jānis Bušs (dzimis 1925. gada 3. martā) jau sen kā pazudis 2. Pasaules kara šausmās (iespējams, gājis bojā 1945. gadā). Bet rakete, savam vecumam lieliski saglabājusies, nu kļuvusi par daļu no Latvijas Sporta muzeja krājuma.
2017.gadā Rīgas dome atbalstīja Latvijas Sporta muzeja iesniegto projektu “Kārļa Vītoliņa mākslas riteņbraukšanas riteņu restaurācija”, piešķirot 2465,00 EUR lielu finansējumu unikāla riteņa restaurācijai. Ritenis ir viena no senākajām Latvijas sporta vēstures relikvijām, liecība par sporta attīstības pirmajiem soļiem mākslas riteņbraukšanā 19. un 20.gadsimta robežās.
Latvijas Sporta muzejs saņēmis dāvinājumu - Koventrijas volejbola komandas "Rīga" (Lielbritānija) iegūtās balvas no 1949. - 2011. gadam Anglijā un citās valstīs. Balvas izcīnītas volejbola, basketbola, šaha, šautriņu mešanas u.c. sacensībās.
Paldies par dāvinājumu Inesei Auziņai - Smitai, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā pārstāvei, Kultūras dokumentācijas nozares vadītājai.
Latvijas Sporta muzejs ir lielākā sporta kultūrvēsturiskā mantojuma krātuve Latvijā. Muzeja krājums tiek veidots kā Latvijas sporta vēstures liecību krātuve, kas sabiedrībai sniedz visaptverošu priekšstatu par sporta nozīmi un attīstību, sekmējot kolekciju veidošanos, kas atspoguļo nozīmīgus sporta procesus un personu sasniegumus. Krājuma zelta fondu veido smagatlēta, sporta darbinieka, poligrāfiķa, fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra un pētnieka Voldemāra Šmidberga (1893.-1975.) kolekcijas priekšmeti.
Latvijas Sporta muzejs ir ieguvis Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu soļotāja Jāņa Daliņa sporta balvu restaurācijai.
2014. gada 3. augustā Latvijas Sporta muzejā viesojās vācu žurnālists Kristians Štelcers (Christian Stelzer), kurš dāvāja muzejam kausu un grāmatu par 1936. gadā Vācijas pilsētā Berlīnē notikušajām XI Vasaras Olimpiskajām spēlēm.
2014. gada 30. janvārī Latvijas Sporta muzejā notika tradicionālais ikmēneša sporta senioru tikšanās vakars.
Pasākuma programmā:
- atskaite par Latvijas Sporta muzeja paveikto 2013. gadā;
- Latvijas Vieglatlētikas savienības (sadarbībā ar SIA LDz Cargo atbalstu) dāvinājuma - lodes grūdēja Jāņa Bojāra sporta balvas, medaļas un nozīmes - saņemšana;
- 2012. gada latviešu filmas Sapņu komanda 1935 demonstrēšana.