UNIKĀLA MĀKSLAS RITEŅBRAUKŠANAS RITEŅA RESTAURĀCIJA AR RĪGAS DOMES ATBALSTU

2017.gadā Rīgas dome atbalstīja Latvijas Sporta muzeja iesniegto projektu “Kārļa Vītoliņa mākslas riteņbraukšanas riteņu restaurācija”, piešķirot 2465,00 EUR lielu finansējumu unikāla riteņa restaurācijai. Ritenis ir viena no senākajām Latvijas sporta vēstures relikvijām, liecība par sporta attīstības pirmajiem soļiem mākslas riteņbraukšanā 19. un 20.gadsimta robežās.

“Augstais rats”, saukts arī par “Augstratu” un “Zirnekli” (Spider) ir viens no pirmajiem riteņu modeļiem, īpaši izplatīts 19.gs. 80.gados. Tas ir pirmais braucamrīks, kas tika dēvēts par “riteni”. Šo savdabīgo modeli raksturo viens liels priekšējais rats un viens mazs aizmugurējais rats, kas kalpo līdzsvara noturēšanai. No 1881.-1889.gadam Eiropā dominēja angļu sistēmas augstrati – tā sauktie penny-farthing. Riteņi sasniedza pusotra metra augstumu, un, jo lielāks bija priekšējais ritenis, jo lielāku varēja panākt ātrumu; ritenis svēra apmēram 24 kilogramus. Nozīmīgs ir fakts, ka šādus augstratus izgatavoja arī pirmais velosipēdu ražotājs Latvijā Aleksandrs Leitners, kurš labi pārzināja to ražošanas tehnoloģiju. Līdz 1890.gadam viņa fabrikā Rīgā izgatavoja 70-80 augstratus.

 Muzeja īpašumā esošais “Augstais rats” piederēja vienam no izcilākajiem Rīgas mākslas riteņbraukšanas lielmeistariem Kārlim Vītoliņam (1872.-1953.). Jau 1888.gadā viņš sāka aizrautīgi apgūt oriģinālus numurus uz dažādu formu koka un metāla „ratiem”. 20.gadsimta sākumā, kā arī 20., 30.gados K.Vītoliņš, publikas priekšā uzstājoties ar pseidonīmu Vitollo, rādīja ar riteni oriģinālus numurus un žongliera mākslu Rīgas cirkā, Rīgas ielās un velotrekos.

 RL06818 LSM 12 015 2 2 K.Vītoliņš pozē uz sava “Augstā rata”, 1891

Interesantas atmiņas par šo periodu atstājis pats K.Vītoliņš: 
“Tajos laikos Rīgas ielas vēl bija bruģētas ar “zirgu galvām” – lieliem apaļiem akmeņiem, tādēļ braukšana ar riteni bija ļoti grūta. Par savu riteni es samaksāju 100 zelta rubļus, bet bija arī tādi, kas maksāja 250 rubļu. Kad mēs, Rīgas velosipēdisti, ar saviem dīvainajiem daiktiem parādījāmies ielās, ļaudis izbrīnā apstājās. Savos izbraukumos vienreiz satiku pretimbraucēju ar augstratu. Tas notika uz vecā dzelzs tilta. Mans pretimbraucējs bija atkūlies līdz Rīgai no Jelgavas, un sastopoties mēs abi, kaut gan bijām sveši, lepni sasveicinājāmies”.
K.Vītoliņš Rīgas sporta vēsturē dziļas pēdas atstājis ne tikai ar virtuozu riteņu pārvaldīšanu. Viņš bija slavens motobraucējs, kā arī gravieris, zeltkalis, sporta nozīmju un medaļu izgatavotājs Rīgā (viņa juveliera darbnīca atradās Berga bazārā). Latviešu sporta attīstības pirmsākumos viņš pirmais uz sporta godalgām sāka rakstīt latvisko „Sveiks”, vāciskā „All Heil” vietā. K.Vītoliņa personība nozīmīga arī ar to, ka viņš bija viens no pirmajiem, kas aizsāka sporta relikviju vākšanu un kolekcionēšanu. 30.gados viņš savu riteņu kolekciju, izcīnītās balvas un pārējās relikvijas dāvāja savam draugam Voldemāram Šmidbergam (1893.-1975.) darba turpināšanai.

3 foto - K.Vitolina demonstrejums uz augsta rata sporta svetkos Riga 1923

K.Vītoliņš priekšgalā uz “Augstā rata” sporta svētkos Rīgā, 1923

4 vitolins Medium 

K.Vītoliņš savā 50 gadu sporta darbības jubilejā „Marss” velotrekā Rīgā, Aleksandra ielā 22 (tag. Brīvības iela), 1938

1 Smidbergs jubileja 1968 bruns alb  Medium

  Sava drauga un sportisko cīņu līdzgaitnieka K.Vītoliņa kolekcijas pārņēmējs un glabātājs V.Šmidbergs ar “Augsto ratu”, Rīga, 1968

Gadu gaitā “Augstais rats” ir stipri cietis. Līdz nonākšanai Sporta muzeja īpašumā ritenis un arī pārējā kolekcija tika glabāta V.Šmidberga personīgajā mājā Augļu ielā 11, Rīgā, bet pēc tam vēl dažādās Rīgas vietās – sporta namā “Aurora”, Rīgas Sporta pilī, telpās Tālivalža ielā un Aizkraukles ielā, dzīvokļos, šķūnītī… Turklāt 1974.gadā V.Šmidberga māja Rīgā piedzīvoja pavasara plūdus un liela daļa kolekcijas priekšmetu, t.sk. “Augstais rats” cieta no ūdens radītā posta. Priekšmets ir zaudējis mazā riteņa riepu un citas mehānisma oriģinālās detaļas; tas klāts ar netīrumu un lokālu korozijas produktu sabiezējumu kārtu, nihroma pārklājums ir nespodrs, korozijas procesu rezultātā fragmentāri zaudējis saistību ar pamatmateriālu un daudzviet zudis; gumija zaudējusi elastību, tā ir cieta, vērojamas destrukcijas pazīmes u.c. bojājumi.

42 Auglu ielas muzejs Smidb mat  20170112 143545 2 20170112 143422 2

Pavasara plūdos cietušie priekšmeti, Rīga, 1974. Kreisajā malā redzams “Augstais rats”

Rīgas domes piešķirtais finansējums 2465,00 EUR apmērā tika izmantots, lai veiktu netīrumu slāņa noņemšanu, virsmas attaukošanu, metāliskā pārklājuma apstrādi un nostiprināšanu, korozijas produktu noņemšanu un pasivēšanu, gumijas pedāļu, ādas sēdekļa un gumijas riepas konservāciju, kā arī aizsargpārklājuma uzklāšanu. Restaurācijas darbi uzticēti sertificētai metāla restauratorei Ievai Baļļai, kas ir Rīgas Celtniecības koledža lektore un metāla restaurācijas darbnīcas vadītāja; meistare arī ilgus gadus ir strādājusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas centrā.

2018.gada novembrī “Augstais rats” nu jau jaunā gaismā būs pieejams apskatei jaunajā ekspozīcijā “Latvijas Sporta muzeja Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza”, ļaujot vērīgāk ieskatīties mākslas un sporta sasniegumos un novērtēt latviešu sporta celmļaužu devumu Rīgas, Latvijas un pasaules sporta kultūrā.