Restaurētas unikālas Kārļa Vītiņa sporta godalgas

Kārlis Vītiņš (1892.-1983.) sportot sāka jau pirms Pirmā pasaules kara - viņš nodarbojās gan ar vieglatlētiku, gan ar smagatlētu. Kara gados K. Vītiņš darbojās sporta un izglītības biedrībā „Latvija”, kuras dibināšanā pats piedalījās 1917.gadā Petrogradā kopā ar citiem tur dzīvojošiem latviešiem. 1921.gadā, pārstāvot sporta biedrību „Krauze”, izcīnīja Latvijas meistara titulu boksā vidējā svarā. Ieguva arī biedrības „Strādnieku Sports un Sargs” meistarnosaukumu grieķu romiešu cīņā vieglā svarā (1926).

K. Vītiņa izcīnītās sporta godalgas saglabāja un muzejam dāvāja viņa mazdēls Uģis Grāvelis. Apbalvojumi izcīnīti jau minēto sporta biedrību sacensībās, kā arī igauņu sporta biedrības „Kalev", Liepājas sporta biedrības „Olimpija" u.c. sacensībās. Skaistās un unikālās godalgas izgatavotas no sudraba, kā arī vara sakausējuma, krāšņi rotātas un apzeltītas. Kopumā tika restaurētas 14 sporta relikvijas.

1915.gadā sporta biedrības „Kalev” sacensībās izcīnītās sudraba godalgas un sporta un izglītības biedrības „Latvija” medaļas par 1.vietu un 3.vietu Petrogradas sacensībās boksā un franču cīņā, 1918.gada 22.janvārī. Tāpat kā biedrības „Kalev” apbalvojumi, arī šīs medaļas rotātas ar dekoratīvu lauru vainagu un atlēta figūru. Tās izgatavotas slavenajā Šveices uzņēmumā Huguenin.

Sporta biedrības „Krauze” apbalvojums ar biedrības simbolu - dekoratīvu ozollapu, kā arī kronīti un tauriņsējuma lentīti. Otra medaļa – 1921.gadā izcīnītā Latvijas boksa meistara jeb kā tolaik lepni dēvēja - Latvijas pirmcīkstoņa medaļa, uz kuras attēlota atlēta cīņa ar lauvu. Šīs godalgas izgatavojis ievērojamais latviešu meistars, zeltkalis un gravieris Kārlis Vītoliņš (1872.-1953.) savā darbnīcā Berga bazārā Rīgā.

Liepājas sporta biedrības „Olimpija” sacīkšu godalga par izcīnīto 1.vietu trīscīņā, 1921. Trīscīņas sacensībās ietilpa diska mešana, 1500 m skrējiens un tāda reta disciplīna kā augstlēkšana no vietas. Otru medaļu K. Vītiņš izcīnījis 1923.gadā Liepājas „Olimpija” rīkotās eksternās sacīkstēs vieglatlētikā, riteņbraukšanā un motoru braukšanā, iegūstot 3.vietu 1000 m skrējienā junioru konkurencē. Kā ziņo laikraksts „Liepājas avīze”, tad šajās sacensībās K. Vītiņš izcīnīja arī 1.vietu tāllēkšanā ar ieskriešanos, veicot 5,53 m tālu lēcienu, kā arī 2.vietu āmura jeb vesera mešanā (24,64 m).

Daži apbalvojumi pirms restaurācijas. Kā redzams, laika gaitā apbalvojumi bija korodējuši, apsūbējuši, zeltījums nodilis, tie bija klāti ar traipiem u.c. bojājumiem.

Kārlis Vītiņš, ap 1912, 1913. gadu (foto uzņemts K. Suskes darbnīcā Liepājā) un viņa apbalvojumi pēc restaurācijas 2019. gadā.

Paldies Rīgas Celtniecības koledžas lektorei, arheoloģiskā un vēsturiskā metāla restauratorei-meistarei Ievai Baļļai par veiksmīgo restaurācijas darbu vadīšanu!

Godalgas šobrīd apskatāmas muzeja jaunajā Goda zāles ekspozīcijā.