Latvijas Sporta muzejs dāvinājumā saņem lodes grūdēja Jāņa Bojāra medaļas

2014. gada 30. janvārī Latvijas Sporta muzejā notika tradicionālais ikmēneša sporta senioru tikšanās vakars.

Pasākuma programmā:

  • atskaite par Latvijas Sporta muzeja paveikto 2013. gadā;
  • Latvijas Vieglatlētikas savienības (sadarbībā ar SIA LDz Cargo atbalstu) dāvinājuma - lodes grūdēja Jāņa Bojāra sporta balvas, medaļas un nozīmes - saņemšana;
  • 2012. gada latviešu filmas Sapņu komanda 1935 demonstrēšana.  

Janis BojarsVieglatlēts, Latvijas rekordists lodes grūšanā Jānis Bojārs (dz. 1956.) ar sportu sāka nodarboties 20. gs. 70. gadu sākumā, izmēģinot spēkus dažādās vieglatlētikas disciplīnās – šķēpmešanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā, astoņcīņā un citos veidos. Tomēr lielākos panākumus guva savā kroņa disciplīnā – lodes grūšanā, kuras prasmes viņš apguva Kurmāles astoņgadīgajā internātskolā, Murjāņu internātskolā un sporta biedrībā Vārpa.

No Latvijas PSR jaunatnes rekordista J. Bojārs kļuva par daudzkārtēju Latvijas PSR rekordistu un čempionu. 1978. gadā sasniedza savu pirmo rekordu un turpmāko gadu laikā pārspēja šo rezultātu vēl 16 reizes (divi rekordi tika arī atkārtoti). J. Bojārs joprojām ir Latvijas rekorda īpašnieks lodes grūšanā ar rezultātu – 21,74 m, kuru sasniedza 1984. gadā.

J. Bojārs sporta karjeras laikā kļuva par Latvijas titulētāko lodes grūdēju. Augstāko sasniegumu sarakstā ir Eiropas čempionāta sudraba medaļa (1982.). J. Bojārs ir arī divkārtējs Eiropas čempiona titula īpašnieks telpās (1983., 1984.), Pasaules čempionāta 5. vietas (1983.) un pasaules čempionāta telpās 3. vietas ieguvējs (1985.); daudzkārtējs PSRS čempionātu uzvarētājs un godalgotu vietu ieguvējs, PSRS Bruņoto spēku un VIII PSRS Tautu vasaras spartakiādes čempions, kā arī daudzu starptautisko sacensību uzvarētājs un laureāts.

Latvijas Sporta muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt Jāņa Bojāra sporta relikvijas ekspresizstādē līdz 2014. gada 28. februārim.

 Sapnu komanda plakats Sapnu komanda foto 

 Sapņu komanda 1935

2010. gadā režisors Aigars Grauba ar radošo komandu sāka jaunas vērienīgas kinofilmas Sapņu komanda 1935 filmēšanu. Tas ir patriotisks veiksmes stāsts par Latvijas valsts vienību, kas piedalījās pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā Ženēvā (Šveicē) 1935. gadā un ar minimāliem līdzekļiem, taču milzu entuziasmu un pašatdevi, pārvarot grūtības, paveica vienu no lielākajiem varoņdarbiem Latvijas sporta vēsturē – izcīnīja pirmo Eiropas meistara titulu basketbolā. Filmas centrā ir Latvijas valsts vienības treneris Valdemārs Baumanis un viņa radītā Sapņu komanda.

Galvenās lomas filmā atveido Jānis Āmanis (trenera V. Baumaņa lomā), Inga Alsiņa (V. Baumaņa dzīvesbiedre Elvīra), Mārcis Maņjakovs (R. Jurciņš), Jānis Vimba (J. Lidmanis), Viktors Ellers (A. Anufrijevs), Mārtiņš Liepa (M. Grundmanis), Artūrs Putniņš (E. Andersons), Andris Bulis (Dž. Raudziņš), Mārtiņš Počs (V. Melderis), Miķelis Žideļūns (E. Rūja), Artūrs Krūzkops (H. Gubiņš), Gints Andžāns (A. Krisons), Vilis Daudziņš (R. Dekšenieks) un citi. Filmā sevi var ieraudzīt arī vairāki simti masu skatu dalībnieku, kuri sociālajos tīklos tika aicināti iejusties basketbola spēļu līdzjutēju lomā.

Sapņu komandas 1935 filmēšanā piedalījās aktieri no visiem Latvijas teātriem. Aktierus izvēlējās, pamatojoties uz līdzību ar leģendārās komandas spēlētājiem. Sagatavošanās procesā aktieriem regulāri notika treniņi. Tāpat sarīkoja divu dienu treniņnometni, kuru vadīja ilggadējais Latvijas izlases spēlētājs, zelta roka Ainars Bagatskis (tagad treneris), kā arī pieredzējušais VEF jauniešu skolas treneris Jānis Rimbenieks.

Filmas veidotāji iepazinās ar plašu dokumentālo materiālu klāstu par tā laika sportistiem, viņu likteņiem un pašām meistarsacīkstēm. Pētīja arhīvu materiālus, literatūru Latvijā un Šveicē, meklēja ziņas tā laika presē un viesojās arī Latvijas Sporta muzejā, kur saglabājušās tā laika liecības. Apmēram divu gadu laikā filmas radošā komanda tikās ar daudziem sportistu līdzgaitniekiem Latvijā un Amerikā, kuri palīdzēja saprast filmas varoņu raksturu un personības nianses.

Filmēšana notika Rīgas Kinostudijā, sākumā arī pielāgotā sporta zālē un speciāli izbūvētā dzīvoklī telekompānijas LNT telpās, pie Saules akmens un Bastejkalnā Rīgā, Rīgas Nacionālajā Sporta manēžā, kinopilsētiņā Cinevilla.

2011. gada 1. maijā Arēnā Rīga norisinājās Basketbola diena, kuras ietvaros pirmo reizi laukumā varēja redzēt filmas galveno varoņu atveidotājus, kuri spēlēja paraugspēli pēc 20. gs 30. gadu basketbola noteikumiem. Vēsturiski formas tērpi, ādas bumba ar šuvēm, agrākie spēles noteikumi, lieliski aktieri – skatītāji varēja novērtēt, kā basketbola spēle mainījusies, bet spēles gars palicis tāds pats.