Šogad, 2021. gada 16. maijā, jau 9. reizi, Jelgavā notika Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā. Sacensību pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad tās tika iedibinātas kā olimpisko čempionu Ineses Janzemes un Jāņa Lūša kausa izcīņa. 2021. gadā otro reizi sacensības tika organizētas kā „Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša piemiņas kauss”.
Olimpisko spēļu talismani ir sportistu un līdzjutēju iecienīti suvenīri, kas tiek uzglabāti vēl ilgi pēc tam, kad olimpiskās spēles ir noslēgušās. No Tokijas 2020. gada spēlēm (COVID-19 pandēmijas dēļ tās tika pārceltas par gadu un faktiski notika 2021. gadā) pie mums, uz Latvijas Sporta muzeju, ir atceļojis pavisam īpašs spēļu talismans. Šis talismans pievienots ziedu pušķim, ko saņēma ikviens no Latvijas 3x3 basketbolistiem (Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis) ziedu ceremonijas laikā līdz ar zelta medaļām.
Šī gada 8. augustā, svētdienā, noslēdzās XXXII Olimpiādes spēles Tokijā. Latvijas sportisti tajās startēja ar labiem panākumiem, izcīnot vienu zelta un vienu bronzas medaļu 3x3 basketbolā un svarcelšanā. Un, saprotams, šie sportisti- medaļnieki: Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis un Artūrs Plēsnieks ir Latvijas varoņi. Taču mēs neaizmirstam, ka startēja arī citi Latvijas sportisti, kuri elpoja un cīnījās, lai piedzīvotu savus olimpiskos brīžus. Šeit varētu nosaukt vai visu Latvijas olimpisko izlasi, lieliskos sportistus. Un mēs zinām, ka tikpat lieliski sportisti cīnījās un pārstāvēja savas valstis no visas pasaules.
Šī gada 23. jūlijā sāksies Olimpiādes spēles Tokijā, Japānā. Šīs solās būt neparastas olimpiādes spēles globālās pandēmijas zīmē. Šī iemesla dēļ mēs, Latvijas Sporta muzejā, par šī mēneša priekšmetu esam izvēlējušies gluži parastu un ikdienišķu lietu – cepumu kārbu, kas atgādina visas „mierlaiku” pagātnes olimpiādes.
Valentīna Varkēviča, starptautiskās klases sporta meistare, dzimusi 1934. gada 21. aprīlī Rīgā. Sportiste mūža laikā pabijusi gan volejbolistes, gan volejbola treneres ampluā. 20. gs. 50. un 60. gadu mijā V. Varkēviča atradās panākumu virsotnē. Latvijas Sporta muzeja Goda zālē aplūkojamas izcilās volejbolistes balvas un medaļas.
Maijs šogad Latvijā atkal ir hokeja mēnesis. Lai arī ar ierobežojumiem spēļu apmeklēšanā, Pasaules čempionāts hokejā Latvijā tomēr notiks. Un sakarā ar šo čempionātu, mēs, Latvijas Sporta muzejā pārlūkojām savu muzeja krājumu. Mums ir gan dažāda hokeja fanu atribūtika, gan dažādu laiku profesionālu hokejistu balvas un piemiņas lietas, bet šoreiz ieskatīsimies nedaudz senākā hokeja vēsturē.
Juris Silarājs ir dzimis liepājnieks. Pasaulē nācis 1917. gada 21. martā. Pēc vecāku laulības šķiršanas Juris izvēlas tēva uzvārdu – Solovjovs mainīt uz mātes dzimtas uzvārdu – Silarājs. Sportot sācis jau skolas gados, Liepājā, un viņa pirmais komandu sporta veids bijis volejbols, bet vēlāk pievērsies basketbolam, kā arī individuālai sportošanai, priekšroku dodot šķēpmešanai.
Tenisa bumbiņas… tik vienkāršs un visiem zināms atribūts, bez kura aizraujošā tenisa spēle nebūtu iedomājama. Skatītājiem, kuri pieraduši sacensības vērot krāsu televīzijas pārraidēs, šķiet pašsaprotami, ka bumbiņas ir koši dzeltenā krāsā, bet ne vienmēr un visur tas tā ir bijis. Patiesībā, līdz pat 1972. gadam tenisa bumbiņas bija lakoniski vienkrāsainas- vai nu baltā (bēšā) vai melnā krāsā un, šķiet, pašā zināmākajā no lielajiem tenisa turnīriem, Vimbldonas tenisa čempionātā, bumbiņas bija baltas līdz pat 1986. gadam.
Lillehammere ir mazpilsēta Norvēģijā, kuras vārds izskanēja jo plaši pasaulē pirms 27 gadiem, kad tās apkārtnē norisinājās lielākais ziemas sporta notikums uz planētas- Ziemas Olimpiskās spēles. Šīs bija pirmās spēles, kas norisinājās „īsajā”- 1994. gadā, pārtraucot olimpiskās kvadrinnāles ciklu jau pēc diviem gadiem un iedibinot jaunu tradīciju. Atjaunotās Latvijas valsts komandai tas bija liels notikums, ne gluži vairs pirmās spēles, kurām nācās sagatavoties četru mēnešu laikā, tomēr lielākais sporta notikums ziemas sporta veidiem.
Helmuts Balderis-Sildedzis ir padomju ēras Latvijas hokejā viena no spožākajām zvaigznēm. Viņš ir trīskārtējs pasaules un Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā (1978., 1979., 1983. gadā), kā arī pirmais Latvijas hokejists, kas ticis draftēts NHL (Minesotas „North Stars” 1989./1990. gada sezonā). 20. gs. 80. gadu otrajā pusē četrus gadus strādājis par treneri Japānā (komandā „Odji Seisi”).
Viena no skaistākajām olimpiskajām tradīcijām ir olimpiskās uguns aizdegšana Olimpijā (Grieķijā), Hēras tempļa drupās. Uguns tiek iegūta no saules stara, koncentrējot to ar lēcas palīdzību vienā punktā. Pēc tam olimpiskā uguns ceļo uz kārtējo spēļu norises vietu. Tradīcijas ideju izstrādāja Pjērs de Kubertēns 1912. gadā, bet tā tika iedzīvināta 1928. gadā Amsterdamā pirms IX Olimpiādes spēlēm. Par tradīciju kļuvusi olimpiskās uguns stafete – olimpiskās lāpas uguni viens otram nodod iepriekš izraudzīti skrējēji, starp kuriem parasti ir jaunieši, sportisti, sabiedriski darbinieki un Olimpisko spēļu finansiālie atbalstītāji. Arī nedaudzi Latvijas pārstāvji ir piedalījušies vairākos olimpiskās uguns ceļojumos, to skaitā – Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš.
Alfons Elmars Bērziņs ir dzimis rīdzinieks. Pasaulē viņš nācis 1916. gada 7. novembrī (pēc vecā stila- 25. oktobrī). Viņa vecāki bija vienkāršu ļaužu, tēvs – drēbnieks. Bērnību pavadījis Artilērijas ielā blakus slavenajai V. Ķuzes saldumu fabrikai, bet vasarās palīdzējis lauku darbos radu saimniecībā Doles salā, kur arī piedzima viņa sapnis par sportu. Pirmās slidas, tā saucamās „sņegurkas”, Alfonam Bērziņam nopirka māte, puisēnam tad bija tikai seši gadi. Ir zināms, ka ātrslidošanas sacensībās Rīgas 2. ģimnāzijas skolnieks Alfons pirmo reizi piedalījās 1931. gadā, taču bez vērā ņemamiem panākumiem. Pirmā uzvara pūliņiem sekoja tikai 1933./1934. gada ziemā, kad tika izcīnīta 2. vieta Latvijas meistarsacīkstēs.
Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī viss bija jauns. Un visam jaunajam vajadzēja apliecināt savas tiesības uz eksistenci sīvās cīņās. Tā tas bija arī Latvijas, Eiropas un pasaules sporta arēnās. Mūsu valsts sporta komandām, kas veidojās uz problemātiskā valsts pilsonības piešķiršanas un arī finansiālās nestabilitātes fona nācās cīnīties ar „vecās Eiropas” stabilākajām komandām. Un dažkārt, kā, piemēram, sieviešu konkurencē hokejā, tika izcīnītas vērā ņemamas uzvaras. Tā, 1993. gadā no 22. līdz 27. martam Ukrainas galvaspilsētā Kijevā risinājās Eiropas meistarsacīkstes hokejā sievietēm B grupā, kur piecu valstu konkurencē Latvijas sieviešu hokeja vienība izcīnīja spožu uzvaru.
Latvijas Sporta muzejs glabā dažādas ar sportu un sportistiem saistītas relikvijas un ne tikai profesionāļu darinātas lietas. Šoreiz mēs jūs vēlamies iepazīstināt ar Dāvim Bertānam veltītu, fanu darinātu plakātu.
Šajās dienās aprit gadskārta 1936. gada Berlīnes Olimpiādes spēlēm. Šīs spēles palikušas vēsturē kā pēdējās un lielākās spēles pirms Otrā pasaules kara. Latviju Berlīnes Olimpiādes spēlēs pārstāvēja 24 sportisti, no tiem 2 sportisti izcīnīja medaļas: Edvīns Bietags sudrabu grieķu romiešu cīņā, bet Adalberts Bubenko bronzu soļošanā. Edvīna Bietaga izcīnītā medaļa un olimpiskais diploms patlaban ir apskatāms Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā „Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.” Jāatzīmē, ka ne tikai Latvijas sportisti, kuri piedalījās sacensībās, apmeklēja šīs spēles un Vācijas galvaspilsētu, lielo sporta svētku noskaņā. Tā, kāds ceļotājs Jūliuss Ansbergs no šīm olimpiādes spēlēm atveda suvenīru- mākslīgā zīda lakatiņu, kas rotāts ar olimpisko simboliku un uzdāvināja to Mirdzai Pilkauskaitei.
Šomēnes aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā. Par godu šim notikumam daudzviet Padomju Savienībā, tajā skaitā arī Latvijas PSR, tika izgatavoti daudz dažādi suvenīri- sākot no metāla naudas (rubļiem), pastmarkām un beidzot ar zupas karotēm. Uz visdažādākajiem suvenīriem izmantota gan oficiālā spēļu emblēma, gan spēļu talismana lācēna Mišas, pilnā vārdā- Mihaila Potapiča Toptigina, atveids. Latvijas Sporta muzeja krājumā glabājas vairāki šo spēļu suvenīri, tajā skaitā jaunieguvums- divas lācēna Mišas keramikas figūras.
Gandrīz droši var teikt, ka katra sportista augstākais mērķis ir Olimpiādes spēļu goda pjedestāls. Šādu uzvaru izlolot izdodas tikai retajam, un Raimondam Vildem izdevās to sasniegt 1988. gadā – XXIV Olimpiādes spēlēs, kuras norisinājās Seulā (Dienvidkorejā), spēlējot PSRS volejbola izlasē. Protams, sudraba raudzes uzvarai vienmēr ir neliela rūgtuma piegarša, jo līdz augstākajai pakāpei pietrūka tik maz. Kā apliecinājums šim sasniegumam ir skaisti noformēts olimpiskais diploms, ko olimpiskais vicečempions Raimonds Vilde uzdāvinājis Latvijas Sporta muzejam, un tas aplūkojams pašlaik ekspozīcijā „Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza.”.
Aleksandrs Muzičenko ir 1980. gada Olimpiādes spēļu zelta medaļas laureāts burāšanā (kopā ar Valentīnu Mankinu), divkārtējs Eiropas čempions, kā arī vairāku Eiropas čempionāta sudraba medaļu ieguvējs un 1979. gada Pasaules kausa ieguvējs „Star” klasē. A. Muzičenko turpina burāt arī pašlaik. 2020. gadā viņš Latvijas Sporta muzejam uzdāvināja savu burāšanas tērpu.
Valentīns Mazzālītis dzimis Rucavā, Kurzemē, 1930. gadā. Viņš bija vieglatlētikas treneris ar specializāciju šķēpmešanā. Trenējis spožākos no mūsu Latvijas vieglatlētiem: gan trīskārtējo olimpisko medaļnieku Jāni Lūsi, gan zelta medaļnieci Inesi Jaunzemi. Panākumus guvuši arī citi viņa audzēkņi. Ilgus gadus V. Mazzālītis bijis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (tagad – Latvijas Sporta akadēmijas) docētājs. Savas zināšanas par sportu apkopojis divās grāmatās.
Viens no vērtīgākajiem Latvijas Sporta muzeja ieguvumiem ir pirmās Latvijas Republikas izcilākā ledus hokejista Leonīda Vedēja (1908 - 1995) marmorā veidotais krūšutēls. Tā ir Leonīda Vedēja meitas Janas Āboliņas dāvana Sporta muzejam un Latvijas sporta sabiedrībai. 2019. gada 25. jūnijā dāvana ieguva jaunu mājvietu – mūsu muzeju.
Slaloma slēpes ražotas „Esko Järvinen OY”, Somijā 20. gadsimta 60. gados. Esko Järvinens (dzimis 1907.- miris 1976. gadā) bija leģendārs somu slēpotājs, kas startējis vairākās slēpošanas disciplīnās 20. gs. 20. – 30. gadu mijā. Pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas viņš pievērsās slēpju darināšanai un guva vērā ņemamas sekmes šajā arodā.
Jēkabs Nākums (dzimis 1972. gadā, Priekulē) ir latviešu biatlonists, kurš lielākos panākumus guva 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Starp šiem panākumiem labākais sniegums vainagojās ar 1. vietu Eiropas čempionātā biatlonā 10 kilometru sprintā vīriešiem.
Jūlija mēneša priekšmets – vieglatlētes, septīņcīņas sportistes Lauras Ikaunieces – Admidiņas sporta apavi tāllēkšanai - naglu kurpes jeb „naglenes”.
Ražotājs Nike. Modelis: Zoom LJ (2012). Izgatavotas Ķīnā. Ar šiem sporta apaviem piedalījusies tāllēkšanas sacensībās (septiņcīņas ietvaros) XXX Olimpiādes spēlēs Londonā (Lielbritānija), 2012, kur izcīnījusi 9. vietu (6414 punkti).
Jānis Bojārs (dzimis 1956. g.) karjeras laikā kļuva par Latvijas titulētāko lodes grūdēju. Ar sportu sāka nodarboties 20. gs. 60. gadu beigās, sākumā izmēģinot spēkus dažādās vieglatlētikas disciplīnās – šķēpmešanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā, astoņcīņā un citos veidos. Tomēr lielākos panākumus guva savā kroņa disciplīnā – lodes grūšanā, prasmes apgūstot Kurmāles astoņgadīgajā internātskolā (treneris Dainis Lodiņš), Murjāņu sporta internātskolā (treneris Aldis Teteris) un sporta biedrībā „Vārpa” (treneris Vitālijs Umbraško).
Maija mēneša priekšmets - konkursa „Visi uz startu” ceļojošā balva garo distanču skriešanā, 1981.-1988.
Aprīlis – Goda raksts Edvīnam Bietagam par XI Olimpiādes spēlēs izcīnīto 2. vietu grieķu romiešu cīņā pussmagā svarā Berlīnē (Vācija), 1936.
Marts – Kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa izcīnītā Bronzas medaļa kamaniņu braukšanā vieniniekos XX Ziemas Olimpiādes spēlēs, Turīna (Itālija), 2006.
XXIII Olimpiādes spēļu, Phjočhana, 2018 talismani Sohrangs un Bandabi (Soohorang and Bandabi) - baltais tīģeris un Himalaju melnais lācis, nāk no korejiešu mitoloģijas un ir cieši saistīti ar nācijas kultūru un folkloru.
Bobsleja stūmēja Gunta Oša aizsargķivere, lietota XV Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Kalgari (Kanāda), 1988.
Ķiveri ražojusi vācu firma Römer. Priekšpusē redzama tās emblēma – uzraksts: “römer”, kur burta o iekšpusi rotā balta stilizēta ķivere. Sākotnēji ķivere bija paredzēta lietošanai motosporta sacensībās, uz tās attēlots melnbalti rūtots karodziņš. To, ka ķiveres īpašnieks bijis PSRS izlases komandas dalībnieks, apliecina sarkans karodziņš ar zvaigzni un sakrustotu sirpi ar āmuru. Ķivere ir apaļas formas ar izbīdījumu žokļu/zoda rajonā. Tās ārējā daļa izgatavota no cieta un triecienizturīga materiāla – poliamīda, iekšējā daļa no triecienu absorbējoša un izolējoša materiāla – polistirola cietajām putām. Ražotāja pamācībā norādīts, ka šāda ķivere tīrāma ar ūdeni un ziepēm vai denaturētu spirtu. Ķiverē iestrādātas arī ventilācijas atveres – zoda daļā un aizmugurē kakla daļā. Ķivere aiztaisāma zem zoda ar lipekli un siksniņu ar metāla sprādzi.
Decembra mēneša priekšmets - Ilondas Lūses ātrslidošanas klapslidas („klapi”), izmantotas 1997./1998. gada sezonā. Ražotājs: Viking, Nīderlande.
Novembra mēneša priekšmets – PSRS Olimpiskās izlases komandas dalībnieka sporta virsjaka XIV Ziemas Olimpiskajām spēlēm Sarajevā (Dienvidslāvija), 1984. Tā piederējusi Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājam Daumantam Znatnajam, kurš 1984.gadā Sarajevā vadīja PSRS kamaniņu un bobsleja delegāciju.
Oktobra mēneša priekšmets – pasaules sporta leģendas Jāņa Lūša Olimpiskais starta numurs. Tas bija piestiprināts pie J.Lūša sporta krekliņa, kad viņš izcīnīja savu vēsturisko uzvaru, kļūstot par Olimpisko čempionu šķēpa mešanā Mehiko pilsētā, 1968.gadā.
Septembra mēneša priekšmets - Andreja Apsīša izcīnītā 3.Vienības brauciena balva, 1938.
Augusta mēneša priekšmets – Harija Ozoliņa tenisa čības, 20.gs. 20.gadu vidus – 30.gadi.
Jūlija mēneša priekšmets – Valda Muižnieka izcīnītā sudraba medaļa basketbolā XVII Olimpiskajās spēlēs Romā (Itālija), 1960.gada 10.septembrī.
1971.gada 10.janvārī mākslinieks Džems Bodnieks savas personālizstādes noslēgumā Zinību namā dāvāja Latvijas PSR Riteņbraukšanas federācijai ceļojošo balvu ar mērķi pasniegt to Latvijas PSR labākajam riteņbraucējam – sprinterim.
Apaļš, baltas krāsas porcelāna šķīvis ar „spoguli” /“spogulis” gludā daļa šķīvja vidū/ un nelielu slīpi uzliektu pakāpi, kas noslēdzas ar lēzenu, slīpu malu. Virsglazūras dekors: dekols /novelkamais attēls – uzlīme, līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu/, apvilkums ar zeltu – zelta josliņa ap šķīvja aukšējo slīpo malu. Spoguļa vidū izvietota kompozīcija – lauku ainava ar motobraucējiem uz zemes ceļa. Lēzeno, slīpo malu rotā trīs dekoratīvas figūras: meitene slēpotāja, soļotājs un bumbotājs; kompozīcija veidota brūnganos, zilganos, zaļganos un iesarkanos krāsu toņos. Pamatnes apakšā pa vidu “kronītis” /iespējams, apgleznošanas darbnīcas zīme/ un pie “pēdas” masā iespiesti cipari: “ 8.39 3” un uzraksts: “JESSEN/ RIGA”. Izgatavots J.K. Jesena porcelāna fabrikā Rīgā, apt. izgatavošanas laiks 1910.-1917.; dekoli /attēlu sagataves/ ievestas no Vācijas. Oriģināls. Porcelāns. Izm.: Q – 195 mm, h – 2,6 cm.
Aprīļa mēneša priekšmets – pasaules slavenā soļotāja Jāņa Daliņa izcīnītais kauss starptautiskajās sacensībās Quer durch Berlin (Šķērsām cauri Berlīnei). 1924.gadā Egona Brauna firma dāvāja šo ceļojošo balvu 25 km soļošanas distances uzvarētājam. Jānis Daliņš skaisto sudraba kausu ieguva savā īpašumā 1932.gadā, kad bija uzvarējis sacensībās trešo gadu pēc kārtas.
9.martā atzīmēsim Iulijakas (Uļjanas) Semjonovas 65 gadu jubileju. Godinot vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, par marta mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Uļjanas Semjonovas sporta kedas, ar kurām viņa spēlēja basketbolu 20.gs. 80.gadu beigās.
Februāra mēneša priekšmets – Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākais apbalvojums – SOK Olimpiskais ordenis. Tas piešķirts Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidentam Vilnim Baltiņam par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā. Ordeni V.Baltiņam pasniedza SOK prezidents Žaks Roge svinīgā ceremonijā Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, 2011.gada 19.februārī.
Janvāra mēneša priekšmets - Tāļa Pāvuliņa tramplīnlēkšanas slēpes.
Tālis Pāvuliņš ar tramplīnlēkšanu nodarbojās no 1963-1978.gadam. 1966.gadā viņš saņēma PSRS Sporta meistara nozīmi tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. 1969.gadā pārstāvēja PSRS Arodbiedrību izlases komandu starptautiskās sacensībās, izcīnot attiecīgi 22. un 29.vietu. 1971.gadā kļuva par Baltijas 4.tramplīnlēkšanas sacensību uzvarētāju, bet 1977.gadā PSRS Lauku ziemas sporta spēlēs Kudimkarā ieguva 8.vietu. T.Pāvuliņš četrpadsmit reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu ziemeļu divcīņā un lēkšanā. Pārstāvēja Latviju trīs PSRS Tautu spartakiādes, kā arī Arodbiedrību ziemas spartakiādēs.
Decembra mēneša priekšmets - šķēpmetējas Ineses Jaunzemes izcīnītā Olimpiskā zelta medaļa Melburnā, 1956.gada 28.novembrī. Atzīmējot 60 gadus kopš Ineses Jaunzemes panākuma Latvijas Olimpiskā komiteja 2016.gada 28.novembrī medaļu nodeva glabāšanā Latvijas Sporta muzejam, kur tā būs aplūkojama ikvienam interesentam līdz 2017.gada 31.maijam.
Novembra mēneša priekšmets - kamaniņu braucēja Ojāra Andersona sporta kamaniņas 1968.-1971.
Oktobra mēneša priekšmets - fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra Voldemāra Šmidberga (1893.-1975.) etvija. Voldemārs Šmidbergs saņēmis etviju kā dāvinājumu, 20. gs. 30. gadu sākumā un lietojis to līdz 40. gadu vidum. Pēc paša V. Šmidberga stāstītā ģimenes locekļiem, ar šo etviju savulaik aizsargājies, atvairot kādu pret sevi vērstu laupītāju uzbrukumu (no tā arī robi un bojājumi etvijā). Etvija bija izstādīta ekspozīcijā „No Latvijas PSR sporta vēstures” Ļeņina rajona masu aizsardzības un sporta namā „Aurora” Rīgā, Cieceres ielā 9 (atklāta 1974. gada 22. martā). Austris Šmīdebergs (Šmidbergs) ir Voldemāra Šmidberga dēls, etviju mantojis no tēva un līdz nodošanai muzejam glabājis pie sevis.
Septembra mēneša priekšmets - žurnālista un fotogrāfa Zigurda Mežavilka fotoaparāts „Зоркий”, pirkts 1952. gadā. Izgatavots Padomju Savienībā, Krasnogorskas mehāniskajā rūpnīcā (pēc rūpnīcas Leitz fotoaparātu parauga).
Augusta mēneša priekšmets - XXII Olimpiādes spēļu lāpa, Maskava, 1980.
Jūlija mēneša priekšmets – Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā izgatavotā keramikas krūka ar olimpisko simboliku. Šo oriģinālo krūku Latvijas studentu komanda uzdāvināja Vācijas profesoram Dr. Peter Jaeck pateicībā par studentu treniņu nometnes vadīšanu XI Olimpiādes spēļu laikā Berlīnē, 1936.gada 1.-16.augustā.
Tuvojoties 2016.gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīram, kas risināsies Francijā no 10.jūnija līdz 10.jūlijam, par jūnija mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Adidas „JABULANI” – 2010. gada FIFA Pasaules kausa oficiālo bumbu. 2010.gada FIFA Pasaules kauss risinājās Dienvidāfrikas Republikā no 11.jūnija līdz 11.jūlijam.
Par maija mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Latvijas vieglatlētes, skrējējas Ievas Zundas sporta apavus – naglu kurpes jeb tautā sauktās “naglenes”.
Saistībā ar Eiropas čempionāta U19 atlases kārtu volejbolā, kas notiks Rīgā no 2016.gada 1.-3.aprīlim, par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies 1983.gada PSRS Tautu VIII vasaras spartakiādes uzvarētājas – Latvijas PSR volejbola izlases un 1984.gada PSRS čempionu – volejbola meistarkomandas Rīgas „Radiotehniķis” spēļu bumbu.