105 Smidbergs Berzins 1938 1

Alfons Elmars Bērziņs ir dzimis rīdzinieks. Pasaulē viņš nācis 1916. gada 7. novembrī (pēc vecā stila- 25. oktobrī). Viņa vecāki bija vienkāršu ļaužu, tēvs – drēbnieks. Bērnību pavadījis Artilērijas ielā blakus slavenajai V. Ķuzes saldumu fabrikai, bet vasarās palīdzējis lauku darbos radu saimniecībā Doles salā, kur arī piedzima viņa sapnis par sportu. Pirmās slidas, tā saucamās „sņegurkas”, Alfonam Bērziņam nopirka māte, puisēnam tad bija tikai seši gadi. Ir zināms, ka ātrslidošanas sacensībās Rīgas 2. ģimnāzijas skolnieks Alfons pirmo reizi piedalījās 1931. gadā, taču bez vērā ņemamiem panākumiem. Pirmā uzvara pūliņiem sekoja tikai 1933./1934. gada ziemā, kad tika izcīnīta 2. vieta Latvijas meistarsacīkstēs.

Lasīt tālāk ...

IMG 20201009 160016

Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī viss bija jauns. Un visam jaunajam vajadzēja apliecināt savas tiesības uz eksistenci sīvās cīņās. Tā tas bija arī Latvijas, Eiropas un pasaules sporta arēnās. Mūsu valsts sporta komandām, kas veidojās uz problemātiskā valsts pilsonības piešķiršanas un arī finansiālās nestabilitātes fona nācās cīnīties ar „vecās Eiropas” stabilākajām komandām. Un dažkārt, kā, piemēram, sieviešu konkurencē hokejā, tika izcīnītas vērā ņemamas uzvaras. Tā, 1993. gadā no 22. līdz 27. martam Ukrainas galvaspilsētā Kijevā risinājās Eiropas meistarsacīkstes hokejā sievietēm B grupā, kur piecu valstu konkurencē Latvijas sieviešu hokeja vienība izcīnīja spožu uzvaru.

Lasīt tālāk ...

Image 00001 1 Large

Latvijas Sporta muzejs glabā dažādas ar sportu un sportistiem saistītas relikvijas un ne tikai profesionāļu darinātas lietas. Šoreiz mēs jūs vēlamies iepazīstināt ar Dāvim Bertānam veltītu, fanu darinātu plakātu.

Lasīt tālāk ...

1 - lakatins Medium

Šajās dienās aprit gadskārta 1936. gada Berlīnes Olimpiādes spēlēm. Šīs spēles palikušas vēsturē kā pēdējās un lielākās spēles pirms Otrā pasaules kara. Latviju Berlīnes Olimpiādes spēlēs pārstāvēja 24 sportisti, no tiem 2 sportisti izcīnīja medaļas: Edvīns Bietags sudrabu grieķu romiešu cīņā, bet Adalberts Bubenko bronzu soļošanā. Edvīna Bietaga izcīnītā medaļa un olimpiskais diploms patlaban ir apskatāms Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā „Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.” Jāatzīmē, ka ne tikai Latvijas sportisti, kuri piedalījās sacensībās, apmeklēja šīs spēles un Vācijas galvaspilsētu, lielo sporta svētku noskaņā. Tā, kāds ceļotājs Jūliuss Ansbergs no šīm olimpiādes spēlēm atveda suvenīru- mākslīgā zīda lakatiņu, kas rotāts ar olimpisko simboliku un uzdāvināja to Mirdzai Pilkauskaitei.

Lasīt tālāk ...

Misha Medium

Šomēnes aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā. Par godu šim notikumam daudzviet Padomju Savienībā, tajā skaitā arī Latvijas PSR, tika izgatavoti daudz dažādi suvenīri- sākot no metāla naudas (rubļiem), pastmarkām un beidzot ar zupas karotēm. Uz visdažādākajiem suvenīriem izmantota gan oficiālā spēļu emblēma, gan spēļu talismana lācēna Mišas, pilnā vārdā- Mihaila Potapiča Toptigina, atveids. Latvijas Sporta muzeja krājumā glabājas vairāki šo spēļu suvenīri, tajā skaitā jaunieguvums- divas lācēna Mišas keramikas figūras.

Lasīt tālāk ...

LSM 22.480 - Diploms Small

Gandrīz droši var teikt, ka katra sportista augstākais mērķis ir Olimpiādes spēļu goda pjedestāls. Šādu uzvaru izlolot izdodas tikai retajam, un Raimondam Vildem izdevās to sasniegt 1988. gadā – XXIV Olimpiādes spēlēs, kuras norisinājās Seulā (Dienvidkorejā), spēlējot PSRS volejbola izlasē. Protams, sudraba raudzes uzvarai vienmēr ir neliela rūgtuma piegarša, jo līdz augstākajai pakāpei pietrūka tik maz. Kā apliecinājums šim sasniegumam ir skaisti noformēts olimpiskais diploms, ko olimpiskais vicečempions Raimonds Vilde uzdāvinājis Latvijas Sporta muzejam, un tas aplūkojams pašlaik ekspozīcijā „Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza.”.

Lasīt tālāk ...

LSM 23.920 1-2 1 Large

Aleksandrs Muzičenko ir 1980. gada Olimpiādes spēļu zelta medaļas laureāts burāšanā (kopā ar Valentīnu Mankinu), divkārtējs Eiropas čempions, kā arī vairāku Eiropas čempionāta sudraba medaļu ieguvējs un 1979. gada Pasaules kausa ieguvējs „Star” klasē. A. Muzičenko turpina burāt arī pašlaik. 2020. gadā viņš Latvijas Sporta muzejam uzdāvināja savu burāšanas tērpu.

Lasīt tālāk ...

LSM 23.904 Large

Valentīns Mazzālītis dzimis Rucavā, Kurzemē, 1930. gadā. Viņš bija vieglatlētikas treneris ar specializāciju šķēpmešanā. Trenējis spožākos no mūsu Latvijas vieglatlētiem: gan trīskārtējo olimpisko medaļnieku Jāni Lūsi, gan zelta medaļnieci Inesi Jaunzemi. Panākumus guvuši arī citi viņa audzēkņi. Ilgus gadus V. Mazzālītis bijis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (tagad – Latvijas Sporta akadēmijas) docētājs. Savas zināšanas par sportu apkopojis divās grāmatās.

Lasīt tālāk ...

LSM 23.215 5 50

Viens no vērtīgākajiem Latvijas Sporta muzeja ieguvumiem ir pirmās Latvijas Republikas izcilākā ledus hokejista Leonīda Vedēja (1908 - 1995) marmorā veidotais krūšutēls. Tā ir Leonīda Vedēja meitas Janas Āboliņas dāvana Sporta muzejam un Latvijas sporta sabiedrībai. 2019. gada 25. jūnijā dāvana ieguva jaunu mājvietu – mūsu muzeju.

Lasīt tālāk ...

LSM 23.948 1-2 4 50

Slaloma slēpes ražotas „Esko Järvinen OY”, Somijā 20. gadsimta 60. gados. Esko Järvinens (dzimis 1907.- miris 1976. gadā) bija leģendārs somu slēpotājs, kas startējis vairākās slēpošanas disciplīnās 20. gs. 20. – 30. gadu mijā. Pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas viņš pievērsās slēpju darināšanai un guva vērā ņemamas sekmes šajā arodā.

Lasīt tālāk ...

LSM 22.848 - J.Nakuma zelta medala 1 Large

Jēkabs Nākums (dzimis 1972. gadā, Priekulē) ir latviešu biatlonists, kurš lielākos panākumus guva 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Starp šiem panākumiem labākais sniegums vainagojās ar 1. vietu Eiropas čempionātā biatlonā 10 kilometru sprintā vīriešiem.

Lasīt tālāk ...

Jūlija mēneša priekšmets – vieglatlētes, septīņcīņas sportistes Lauras Ikaunieces – Admidiņas sporta apavi tāllēkšanai - naglu kurpes jeb „naglenes”.
Ražotājs Nike. Modelis: Zoom LJ (2012). Izgatavotas Ķīnā. Ar šiem sporta apaviem piedalījusies tāllēkšanas sacensībās (septiņcīņas ietvaros) XXX Olimpiādes spēlēs Londonā (Lielbritānija), 2012, kur izcīnījusi 9. vietu (6414 punkti).

Lasīt tālāk ...

Jānis Bojārs (dzimis 1956. g.) karjeras laikā kļuva par Latvijas titulētāko lodes grūdēju. Ar sportu sāka nodarboties 20. gs. 60. gadu beigās, sākumā izmēģinot spēkus dažādās vieglatlētikas disciplīnās – šķēpmešanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā, astoņcīņā un citos veidos. Tomēr lielākos panākumus guva savā kroņa disciplīnā – lodes grūšanā, prasmes apgūstot Kurmāles astoņgadīgajā internātskolā (treneris Dainis Lodiņš), Murjāņu sporta internātskolā (treneris Aldis Teteris) un sporta biedrībā „Vārpa” (treneris Vitālijs Umbraško).

Lasīt tālāk ...

Maija mēneša priekšmets - konkursa „Visi uz startu” ceļojošā balva garo distanču skriešanā, 1981.-1988.

Lasīt tālāk ...

Aprīlis – Goda raksts Edvīnam Bietagam par XI Olimpiādes spēlēs izcīnīto 2. vietu grieķu romiešu cīņā pussmagā svarā Berlīnē (Vācija), 1936. 

Lasīt tālāk ...

Marts – Kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa izcīnītā Bronzas medaļa kamaniņu braukšanā vieniniekos XX Ziemas Olimpiādes spēlēs, Turīna (Itālija), 2006.

Lasīt tālāk ...

XXIII Olimpiādes spēļu, Phjočhana, 2018 talismani Sohrangs un Bandabi (Soohorang and Bandabi) - baltais tīģeris un Himalaju melnais lācis, nāk no korejiešu mitoloģijas un ir cieši saistīti ar nācijas kultūru un folkloru. 

Lasīt tālāk ...

Bobsleja stūmēja Gunta Oša aizsargķivere, lietota XV Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Kalgari (Kanāda), 1988.

Ķiveri ražojusi vācu firma Römer. Priekšpusē redzama tās emblēma – uzraksts: “römer”, kur burta o iekšpusi rotā balta stilizēta ķivere. Sākotnēji ķivere bija paredzēta lietošanai motosporta sacensībās, uz tās attēlots melnbalti rūtots karodziņš. To, ka ķiveres īpašnieks bijis PSRS izlases komandas dalībnieks, apliecina sarkans karodziņš ar zvaigzni un sakrustotu sirpi ar āmuru. Ķivere ir apaļas formas ar izbīdījumu žokļu/zoda rajonā. Tās ārējā daļa izgatavota no cieta un triecienizturīga materiāla – poliamīda, iekšējā daļa no triecienu absorbējoša un izolējoša materiāla – polistirola cietajām putām. Ražotāja pamācībā norādīts, ka šāda ķivere tīrāma ar ūdeni un ziepēm vai denaturētu spirtu. Ķiverē iestrādātas arī ventilācijas atveres – zoda daļā un aizmugurē kakla daļā. Ķivere aiztaisāma zem zoda ar lipekli un siksniņu ar metāla sprādzi. 

Lasīt tālāk ...

Decembra mēneša priekšmets - Ilondas Lūses ātrslidošanas klapslidas („klapi”), izmantotas 1997./1998. gada sezonā. Ražotājs: Viking, Nīderlande.

Lasīt tālāk ...

Novembra mēneša priekšmets – PSRS Olimpiskās izlases komandas dalībnieka sporta virsjaka XIV Ziemas Olimpiskajām spēlēm Sarajevā (Dienvidslāvija), 1984. Tā piederējusi Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājam Daumantam Znatnajam, kurš 1984.gadā Sarajevā vadīja PSRS kamaniņu un bobsleja delegāciju.

Lasīt tālāk ...

Oktobra mēneša priekšmets – pasaules sporta leģendas Jāņa Lūša Olimpiskais starta numurs. Tas bija piestiprināts pie J.Lūša sporta krekliņa, kad viņš izcīnīja savu vēsturisko uzvaru, kļūstot par Olimpisko čempionu šķēpa mešanā Mehiko pilsētā, 1968.gadā.

Lasīt tālāk ...

 Septembra mēneša priekšmets - Andreja Apsīša izcīnītā  3.Vienības brauciena balva, 1938.

Lasīt tālāk ...

        Augusta mēneša priekšmets – Harija Ozoliņa tenisa čības, 20.gs. 20.gadu vidus – 30.gadi.

Lasīt tālāk ...

Jūlija mēneša priekšmets – Valda Muižnieka izcīnītā sudraba medaļa basketbolā XVII Olimpiskajās spēlēs Romā (Itālija), 1960.gada 10.septembrī.

Lasīt tālāk ...

1971.gada 10.janvārī mākslinieks Džems Bodnieks savas personālizstādes noslēgumā Zinību namā dāvāja Latvijas PSR Riteņbraukšanas federācijai ceļojošo balvu ar mērķi pasniegt to Latvijas PSR labākajam riteņbraucējam – sprinterim.

Lasīt tālāk ...

Apaļš, baltas krāsas porcelāna šķīvis ar „spoguli” /“spogulis” gludā daļa šķīvja vidū/ un nelielu slīpi uzliektu pakāpi, kas noslēdzas ar lēzenu, slīpu malu. Virsglazūras dekors: dekols /novelkamais attēls – uzlīme, līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu/, apvilkums ar zeltu – zelta josliņa ap šķīvja aukšējo slīpo malu. Spoguļa vidū izvietota kompozīcija – lauku ainava ar motobraucējiem uz zemes ceļa. Lēzeno, slīpo malu rotā trīs dekoratīvas figūras: meitene slēpotāja, soļotājs un bumbotājs; kompozīcija veidota brūnganos, zilganos, zaļganos un iesarkanos krāsu toņos. Pamatnes apakšā pa vidu “kronītis” /iespējams, apgleznošanas darbnīcas zīme/ un pie “pēdas” masā iespiesti cipari: “ 8.39 3” un uzraksts: “JESSEN/ RIGA”. Izgatavots J.K. Jesena porcelāna fabrikā Rīgā, apt. izgatavošanas laiks 1910.-1917.; dekoli /attēlu sagataves/ ievestas no Vācijas. Oriģināls. Porcelāns. Izm.: Q – 195 mm, h – 2,6 cm.

Lasīt tālāk ...

Aprīļa mēneša priekšmets – pasaules slavenā soļotāja Jāņa Daliņa izcīnītais kauss starptautiskajās sacensībās Quer durch Berlin (Šķērsām cauri Berlīnei). 1924.gadā Egona Brauna firma dāvāja šo ceļojošo balvu 25 km soļošanas distances uzvarētājam. Jānis Daliņš skaisto sudraba kausu ieguva savā īpašumā 1932.gadā, kad bija uzvarējis sacensībās trešo gadu pēc kārtas.

Lasīt tālāk ...

9.martā atzīmēsim Iulijakas (Uļjanas) Semjonovas 65 gadu jubileju. Godinot vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, par marta mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Uļjanas Semjonovas sporta kedas, ar kurām viņa spēlēja basketbolu 20.gs. 80.gadu beigās.

Lasīt tālāk ...

Februāra mēneša priekšmets – Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākais apbalvojums – SOK Olimpiskais ordenis. Tas piešķirts Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidentam Vilnim Baltiņam par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā. Ordeni V.Baltiņam pasniedza SOK prezidents Žaks Roge svinīgā ceremonijā Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, 2011.gada 19.februārī.

Lasīt tālāk ...

Janvāra mēneša priekšmets - Tāļa Pāvuliņa tramplīnlēkšanas slēpes.
Tālis Pāvuliņš ar tramplīnlēkšanu nodarbojās no 1963-1978.gadam. 1966.gadā viņš saņēma PSRS Sporta meistara nozīmi tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. 1969.gadā pārstāvēja PSRS Arodbiedrību izlases komandu starptautiskās sacensībās, izcīnot attiecīgi 22. un 29.vietu. 1971.gadā kļuva par Baltijas 4.tramplīnlēkšanas sacensību uzvarētāju, bet 1977.gadā PSRS Lauku ziemas sporta spēlēs Kudimkarā ieguva 8.vietu. T.Pāvuliņš četrpadsmit reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu ziemeļu divcīņā un lēkšanā. Pārstāvēja Latviju trīs PSRS Tautu spartakiādes, kā arī Arodbiedrību ziemas spartakiādēs.

Lasīt tālāk ...

Decembra mēneša priekšmets - šķēpmetējas Ineses Jaunzemes izcīnītā Olimpiskā zelta medaļa Melburnā, 1956.gada 28.novembrī. Atzīmējot 60 gadus kopš Ineses Jaunzemes panākuma Latvijas Olimpiskā komiteja 2016.gada 28.novembrī medaļu nodeva glabāšanā Latvijas Sporta muzejam, kur tā būs aplūkojama ikvienam interesentam līdz 2017.gada 31.maijam.

Lasīt tālāk ...

Novembra mēneša priekšmets - kamaniņu braucēja Ojāra Andersona sporta kamaniņas 1968.-1971

Lasīt tālāk ...

Oktobra mēneša priekšmets - fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra Voldemāra Šmidberga (1893.-1975.) etvija. Voldemārs Šmidbergs saņēmis etviju kā dāvinājumu, 20. gs. 30. gadu sākumā un lietojis to līdz 40. gadu vidum. Pēc paša V. Šmidberga stāstītā ģimenes locekļiem, ar šo etviju savulaik aizsargājies, atvairot kādu pret sevi vērstu laupītāju uzbrukumu (no tā arī robi un bojājumi etvijā). Etvija bija izstādīta ekspozīcijā „No Latvijas PSR sporta vēstures” Ļeņina rajona masu aizsardzības un sporta namā „Aurora” Rīgā, Cieceres ielā 9 (atklāta 1974. gada 22. martā). Austris Šmīdebergs (Šmidbergs) ir Voldemāra Šmidberga dēls, etviju mantojis no tēva un līdz nodošanai muzejam glabājis pie sevis. 

Lasīt tālāk ...

Septembra mēneša priekšmets - žurnālista un fotogrāfa Zigurda Mežavilka fotoaparāts „Зоркий”, pirkts 1952. gadā. Izgatavots Padomju Savienībā, Krasnogorskas mehāniskajā rūpnīcā (pēc rūpnīcas Leitz fotoaparātu parauga).

Lasīt tālāk ...

Augusta mēneša priekšmets - XXII Olimpiādes spēļu lāpa, Maskava, 1980. 

Lasīt tālāk ...

Jūlija mēneša priekšmets – Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā izgatavotā keramikas krūka ar olimpisko simboliku. Šo oriģinālo krūku Latvijas studentu komanda uzdāvināja Vācijas profesoram Dr. Peter Jaeck pateicībā par studentu treniņu nometnes vadīšanu XI Olimpiādes spēļu laikā Berlīnē, 1936.gada 1.-16.augustā.

Lasīt tālāk ...

Tuvojoties 2016.gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīram, kas risināsies Francijā no 10.jūnija līdz 10.jūlijam, par jūnija mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Adidas „JABULANI” – 2010. gada FIFA Pasaules kausa oficiālo bumbu. 2010.gada FIFA Pasaules kauss risinājās Dienvidāfrikas Republikā no 11.jūnija līdz 11.jūlijam.

Lasīt tālāk ...

Par maija mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Latvijas vieglatlētes, skrējējas Ievas Zundas sporta apavus – naglu kurpes jeb tautā sauktās “naglenes”.

Lasīt tālāk ...

Saistībā ar Eiropas čempionāta U19 atlases kārtu volejbolā, kas notiks Rīgā no 2016.gada 1.-3.aprīlim, par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies 1983.gada PSRS Tautu VIII vasaras spartakiādes uzvarētājas – Latvijas PSR volejbola izlases un 1984.gada PSRS čempionu – volejbola meistarkomandas Rīgas „Radiotehniķis” spēļu bumbu.

Lasīt tālāk ...

Saistībā ar Eiropas čempionātu grieķu-romiešu, brīvajā cīņā un brīvajā cīņā sievietēm, kas no 2016.gada 8.-13.martam notiks “Arēna Rīga”, par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies brīvās cīņas atklājēja Latvijā – Jāņa Leskinoviča zābakus.

Lasīt tālāk ...

Par februāra mēneša priekšmetu esam izvēlējušies 20.gs. 20., 30.gadu bobsleja kamanas.

Bobsleja kamanas būvētas Cēsīs pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Septiņdesmitajos gados tās atrada inž. Jānis Lamaks meliorācijas objektā Cēsu pilsētas tuvumā nojaukšanai paredzētā saimniecības ēkā.

Lasīt tālāk ...

Par janvāra mēneša priekšmetu esam izvēlējušies muzeja pēdējo jaunieguvumu –
izcilā latviešu hokejista, “Dzelzs vīra” KĀRĻA SKRASTIŅA spēļu cimdus.

Lasīt tālāk ...