Maijs, 2017 - porcelāna šķīvis ar dekolu

Apaļš, baltas krāsas porcelāna šķīvis ar „spoguli” /“spogulis” gludā daļa šķīvja vidū/ un nelielu slīpi uzliektu pakāpi, kas noslēdzas ar lēzenu, slīpu malu. Virsglazūras dekors: dekols /novelkamais attēls – uzlīme, līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu/, apvilkums ar zeltu – zelta josliņa ap šķīvja aukšējo slīpo malu. Spoguļa vidū izvietota kompozīcija – lauku ainava ar motobraucējiem uz zemes ceļa. Lēzeno, slīpo malu rotā trīs dekoratīvas figūras: meitene slēpotāja, soļotājs un bumbotājs; kompozīcija veidota brūnganos, zilganos, zaļganos un iesarkanos krāsu toņos. Pamatnes apakšā pa vidu “kronītis” /iespējams, apgleznošanas darbnīcas zīme/ un pie “pēdas” masā iespiesti cipari: “ 8.39 3” un uzraksts: “JESSEN/ RIGA”. Izgatavots J.K. Jesena porcelāna fabrikā Rīgā, apt. izgatavošanas laiks 1910.-1917.; dekoli /attēlu sagataves/ ievestas no Vācijas. Oriģināls. Porcelāns. Izm.: Q – 195 mm, h – 2,6 cm.

Šķīvis piederējis vieglatlētes Irmas Jaunzemes mātei Adelei Tītsarei (Adele Titsar, dz. 1891., pēc tautības igauniete).  A. Tītsare bija bērnu (zēnam un meitenei) audzinātāja fon Ungernu-Šternbergu ģimenē Maskavā. Šīs dzimtas pārstāvji nopirka Jaunmoku pili (tā celta 1901.gadā kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils) un pārvaldīja to no 1910.-1918.gadam. Pa ziemu dzimtas locekļi dzīvoja Maskavā, bet vasaras ar bērniem pavadīja Jaunmoku pilī. Šķīvis esot no darbošanās laikiem ar bērniem. 1917.gadā A.Tītsares kalpošana beidzās. 1920.gadā viņa apprecējās ar Jāni Ūdri. 1921.gadā šķīvi atveda uz Rīgu; pēc tam tas visu laiku atradās A.Tītsares - Ūdres un viņas  meitas Irmas mājsaimniecībā. Pēc redzamo bilžu tematikas – bumbotāja, soļotāja, motobraucējiem, šķīvja  “sportiskais” saturs saistīts ar jaunas un modernas parādības ienākšu ikdienas dzīvē – tas ir sports, kad 19.-20.gs. mijā pieauga liela interese par tehniku un līdz ar to arī tehniskiem sporta veidiem – motosportu, aviāciju u.c. veidiem.  Irma Ūdre – Jaunzeme (dz. 1922.), Latvijas Sporta biedrības vieglatlēte  /starpkaru Latvijā/ un sporta darbiniece  /pēckara Latvijā/.