1971.gada 10.janvārī mākslinieks Džems Bodnieks savas personālizstādes noslēgumā Zinību namā dāvāja Latvijas PSR Riteņbraukšanas federācijai ceļojošo balvu ar mērķi pasniegt to Latvijas PSR labākajam riteņbraucējam – sprinterim.
Latvijas PSR Nopelniem bagātajam māksliniekam Dž.Bodniekam vienmēr bijusi īpaša interese par riteņbraukšanas sportu. Viņa dēls Imants Bodnieks (dz. 1941.) ir izcilākais Latvijas treka pārstāvis, trīs Olimpisko spēļu dalībnieks (1960, 1964, 1968) un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs riteņbraukšanā trekā 2 km sprintā tandēmiem (Tokija, 1964).
Metālkalēja Dž.Bodnieka veidoto iespaidīgo balvu rotā četras vertikālas Austras koka (arī Saules koka) ornamenta joslas. Mākslinieka iecerē simbolisks elements – kā ceļš treka riteņbraukšanas tālākai augšupejai. Bija paredzēts, ka balva ceļos 30 gadus – līdz pat 2000.gadam, par ko liecina arī gada skaitļi uz balvas. Kausa augšdaļā arī raksturīgā padomju laika simbolika – sakrustots sirpis ar āmuru. Balvas izmēri ir iespaidīgi – kopējais augstums sasniedz gandrīz 110,0 cm, un tas ir viens no lielākajiem sporta apbalvojumiem, kas glabājas muzeja krājumā.
Uzsākot balvas izcīņu, tās nolikumā tika noteikts, ka labākā sprintera noskaidrošana notiek katru gadu, sākot ar 1971.-2000.gadam. Uzvarētājs tiek noteikts pēc iegūtās lielākās punktu summas sezonā, vērtējumā ņemot vērā Latvijas PSR individuālajos – komandu čempionātos, PSRS čempionātos un kausu izcīņās, pasaules meistarsacīkstēs un starptautiskās sacensībās uzrādītos rezultātus, kā arī jebkura Latvijas PSR rekorda labojumu 200-1000 m distancē. Uzvarētājam tiek piešķirts diploms, ceļojošā balva un piemiņas žetons, ko arī darinājis Džems Bodnieks. Tāpat uzvarētājs tiek ierakstīts Latvijas PSR Riteņbraukšanas federācijas Goda grāmatā. Savukārt 2. un 3.vietu ieguvēji tiek apbalvoti ar žetoniem un diplomiem. Uzvarētāju apbalvošana notiek katras riteņbraukšanas sezonas noslēguma vakarā, bet ceļojošā balva glabājas sporta biedrībā, kuru pārstāv uzvarētājs. Cita starpā, nolikumā bija noteikts, ka 2000.gadā balva jānodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas PSR Sporta muzejam vai mākslas muzejam...
1971.gadā kā pirmais šo balvu izcīnīja republikas čempions sprintā Vjačeslavs Aņisimovs, kas uzsāka uzvarētāju sarakstu uz lielā, mākslinieciski veidotā kausa. Vēl par balvas ieguvējiem kļuva Vladimirs Akimovs (1972), Jānis Reinfelds (1973-1976, 1978), Gints Miezis (1977), Edvīns Silovs (1979), Andis Lejiņš (1980-1982), Andris Ločmelis (1983), Dainis Grantiņš (1984). Savukārt pēdējie gravējumi uz balvas veikti 1985. un 1986.gadā, kad uzvaras izcīnīja Uldis Brēmanis.
Džems Bodnieks (1910.-1987.) mācījās Rīgas Tautas augstskolas zīmēšanas un gleznošanas studijā. 1936.gadā viņš iestājās Rīgas Valsts amatniecības skolā, kur 1939.gadā pabeidza metāla kaldināšans nodaļu. Darbojoties kā metālkalšanas mākslinieks, viņš paralēli strādāja arī Rīgas daiļamatniecības vidusskolā (40.gados) par metāla mākslinieciskās apdares nodaļas vadītāju, un kombinātā “Māksla” (no 1951.gada). 1975.gadā mākslinieka personālizstādē bija eksponēti vairāki riteņbraukšanas tēmai veltīti mākslas darbi.