Jūlijs, 2017 - VALDA MUIŽNIEKA OLIMPISKĀ SUDRABA MEDAĻA BASKETBOLĀ

Jūlija mēneša priekšmets – Valda Muižnieka izcīnītā sudraba medaļa basketbolā XVII Olimpiskajās spēlēs Romā (Itālija), 1960.gada 10.septembrī.

PSRS izlases sastāvā Itālijas galvaspilsētā Romā spēlēja četri latvieši – bez Valda Muižnieka, arī Maigonis Valdmanis, Jānis Krūmiņš un Cēzars Ozers. Ceļu uz Olimpisko medaļu izlase sāka priekšsacīkstēs, gūstot pārliecinošas uzvaras pār Meksiku (66:49) un Puertoriko (100:63), bet zaudējot pasaules čempionei – Brazīlijai (58:54); šajā mačā ar rezultatīvu spēli izcēlās tieši Valdis Muižnieks. Pusfinālā PSRS basketbolisti sagādāja smagu sagrāvi slavenajai Urugvajas izlasei (89:53), pārspēja Dienvidslāviju (88:61) un piedzīvoja zaudējumu ASV izlasei (81:57), nodrošinot sev vietu finālturnīrā. Finālspēles risinājās sporta pilī “Palazzo dello Sport”. PSRS izlase vēlreiz tikās ar Brazīliju, dramatiskā spēlē izcīnīja uzvaru ar 64:62, kā arī savā pēdējā spēlē ar 78:70 pārspēja Itālijas izlasi un izcīnīja Olimpisko sudraba medaļu. Sakarā ar izmainīto turnīra kārtību, spēle par 1.vietu netika rīkota. Galvas tiesu pārāka par visām izrādījās ASV nacionālā izlase, svinot vieglas rekorduzvaras pār visiem pretiniekiem un izcīnot zelta medaļas tāpat kā iepriekšējās Olimpiskajās spēlēs Berlīnē, Londonā, Helsinkos un Melburnā.

Olimpiskā medaļa izgatavota no sudraba un bronzas. Tās aversā attēlota uzvaras dieviete, kas kreisajā rokā tur palmas zaru un labajā rokā uzvarētāja vainagu; kreisajā pusē redzama vāze, labajā pusē amfiteātra fragments un zirgi. To papildina uzraksts itāļu valodā – leģenda “GIOCHI DELLA/ XVII OLIMPIADE/ ROMA MCMLX”. Reversā attēlots pūlis, kas nes uz rokām olimpisko čempionu, fonā olimpiskais stadions. Medaļa iestiprināta greznā bronzas lauru lapu vainaga ietvarā un ķēdē, ko veido 20 kopā savienotas bronzas lauru lapas. Ietvara apakšā puslokā iegravēts uzraksts itāļu valodā “PALLACANESTRO”, kas apliecina, ka medaļa izcīnīta basketbola turnīrā. Skaistās godalgas dizaina autors ir florenciešu mākslinieks Giuseppe Cassioli (Itālija, 1865.-1942.), tā izgatavota uzņēmumā Stabilimenti Artistici Fiorentini, Florence, Itālija.

1234 12345

123456 1234567

Valdis Muižnieks (1935.-2013.) bija viens no labākajiem 20.gs. 50., 60.gadu latviešu basketbolistiem. Sportists spēlēja uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, kļūstot par vienu no ASK komandas un PSRS izlases līderiem. Karjeras laikā V.Muižnieks PSRS izlases sastāvā trīs reizes kļuva par Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēju – Melburnā (1956), Romā (1960) un Tokijā (1964). PSRS izlases sastāvā viņš izcīnīja arī trīs Eiropas čempionāta zelta medaļas (1957, 1959, 1961). No 1954.-1964.gadam V.Muižnieks spēlēja leģendārajā Rīgas ASK meistarkomandā, ar kuru kopā kļuva par trīskārtēju Eiropas kausa ieguvēju (1958.-1960.), kā arī četrkārtēju PSRS čempionu (1955.-1958.). Spēlētāja karjeru noslēdza Rīgas VEF komandā, tās sastāvā vēl izcīnot 3.vietu PSRS čempionātā (1966). 1998.gadā izcilais sportists iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (V šķira).

1988.gadā Valdis Muižnieks uzdāvināja šo medaļu ASV latviešu izcelsmes ārstam Kristapam Jurim Keggi pateicībā par sarežģītas gūžas operācijas veikšanu.

Kristaps J. Keggi (dz. 1934., Rīgā) ir pasaulē vispāratzīts ķirurgs, ortopēds, Jeilas universitātes ortopēdiskās ķirurģijas profesors, Amerikas Ortopēdijas akadēmijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Paula Stradiņa balvas laureāts u.c.. Kopš 1987.gada izcilais profesors regulāri viesojas Latvijā; viņš pazīstams kā mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā. 1988.gadā dibināja Keggi Ortopēdijas fondu, ar kura atbalstu Latvijas medicīnas speciālisti papildina zināšanas ASV klīnikās. K.Keggi organizēja un atbalstīja veterānu sacensības akadēmiskajā airēšanā (Rīgā, Bostonā); tāpat finansēja ikgadējās Latvijas riteņbraukšanas sacensības „Keggi velo”, kas bija veltītas viņa tēvam – ārstam Jānim Keggi (kopš 1990.). Pats K.Keggi, 20.gs. 50.gados, studējot Jeilas universitātē, nodarbojās ar paukošanu, 70.gados pievērsās skriešanai (noskrējis 6 lielos pasaules maratonus), bet 80., 90.gados bija saistīts ar akadēmisko airēšanu.