Septembra mēneša priekšmets - Andreja Apsīša izcīnītā  3.Vienības brauciena balva, 1938.

Vienības brauciena tradīcija aizsākās 1936.gadā Rīgā pēc Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa ierosinājuma. Neatkarīgās Latvijas laikā braucieni tika organizēti četrus gadus (1936-1939), un tie kļuva par lielākajiem tautas svētkiem.

3.Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciens risinājās 1938.gada 27. un 28.augustā. Sacensībās piedalījās ap 1300 dalībnieku no visiem valsts novadiem. Sporta biedrības “Marss” pārstāvis Andrejs Apsītis, kurš tolaik bija sasniedzis 50 gadu vecumu, startēja vecmeistaru klasē 70 km distancē ar sacīkšu divriteņiem. Finišā Uzvaras laukumā viņš ieradās kā pirmais, bet cieši pa pēdām sekoja otrs “Marsa” vecvīrs Fricis Immermanis. Uzvarētāja laiks – 2:00:35 sek.. Finišā abus braucējus šķīra tikai 7,7 sekundes.
“Daudz netrūka, ka Fricis būtu mani vēl apdzinis”, sagaidītājiem stāstīja Apsītis.

1.3 Martinsona mat Marss Apsitis 2.3 Vienibas brauciens

1. Foto: Andrejs Apsītis sporta biedrības „Marss” laukumā Rīgā. Autors:   D.Gorlickij, Rīga
2. Foto: 3.Vienības brauciena finišs Uzvaras laukumā Rīgā, 1938. Autors nezināms

28.augusta pievakarē ziediem rotātajā Uzvaras laukumā apmēram 20 000 skatītāju klātbūtnē notika pirmo vietu ieguvēju apbalvošana un sveikšana, pasniedzot krāšņas un vērtīgas balvas – kristāla un sudraba augļu traukus, vāzes, zelta pulksteni... Apbalvošanas ceremonijā piedalījās Vienības brauciena ierosinātājs un protektors Valsts prezidents Dr. K.Ulmanis līdzās ar augstāko sporta vadītāju, sabiedrisko lietu ministru A.Bērziņu, izglītības ministru prof. J.Auškāpu, Tautas labklājības ministru J.Volontu, armijas komandieri ģen. R.Berķi, galvaspilsētas Rīgas galvu R.Liepiņu, Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vicepriekšsēdētāju ģen. R.Klinsonu un Riteņbraukšanas savienības priekšsēdētāju J.Dikmani.

Sudraba augļu trauku par izcīnīto uzvaru Andrejam Apsītim pasniedza pats balvas ziedotājs – Valsts prezidents Dr. K.Ulmanis. Kā apliecinājums tam – gravējums uz balvas roktura “3.LATVIJAS RITEŅBRAUCĒJU VIENĪBAS/ BRAUCIENA VALSTS PREZIDENTA BALVA/ 1938.g. 28. VIII.”. Sudraba trauku izgatavojis Rīgas meistars Sālamans Loišs, 20.gs. 30.gados.

Septembra prieksm 2017 1 Septembra prieksm 2017 3

 Vbr uzvar 1938

3.Vienības brauciena pirmo vietu ieguvēji ar Valsts prezidenta dāvātajām balvām. 
No labās: 1. A.Immermanis (275 km dist.), 2. E.Undigs (240 km), 3. A.Krūmiņš (120 km), 4. A.Apsītis (vecmeistari, 70 km),
5. V.Dāvidsons (vecmeistari, 70 km ar ceļa divriteņiem), 6. brauciena vecākais dalībnieks – 79 gadu vecais rīdzinieks E.Everss,
7. A.Lassi (72 km), 8. vecākā dalībniece sievietēm – madoniete L.Bebre, 9. A.Latvele (72 km ar ceļa divriteņiem), 10. A.Bunte
(210 km). Autors nezināms

Andrejs Apsītis (1888-1945) bija viens no daudzpusīgākajiem Latvijas riteņbraucējiem, kas startēja gan trekā, gan šosejas braucienos. Ar riteņbraukšanu viņš sāka nodarboties 1908.gadā. Divdesmit gadu vecumā droši izaicināja un izkonkurēja vācu riteņbraucējus. 1913.gadā A.Apsīti uzņēma riteņbraucēju biedrībā „Marss”.

Viņš bija vienīgais Krievijas Olimpiskās komandas pārstāvis, kas 1912.gada Stokholmas Olimpiskajās spēlēs spēja grūto 320 km garo distanci ap Melāra ezeru pabeigt. Sāka 12 Krievijas pārstāvji, bet pabeidza tikai latvietis A.Apsītis, izcīnot 60.vietu un saņemot diplomu par īpašu varonību – Diploma of Merit.

Vēlāk sekoja lieliski starti Viskrievijas olimpiādēs – zelta medaļas Kijevā (1913) un Rīgā (1914), Latvijas meistara titulu izcīnīšana trekā un šosejā (1930, 1931). 1924.gadā A.Apsītis startēja savā otrajā Olimpiādē Parīzē – treka braucienā Latvijas valsts vienības sastāvā.

1934.gadā A.Apsītis no treka atvadījās un pārgāja vecmeistaru klasē. Viņš piedalījās arī 1.Vienības braucienā, bet riteņu sadursme ar kādu līdzbraucēju neļāva cīnīties par uzvaru. Panākumi atnāca ar nākamajiem Vienības braucieniem – vecmeistars bija ātrākais gan 1937., gan 1938.gadā.

2.Pasaules karš un Latvijas okupācija pārtrauca Vienības braucienu norisi. Velobrauciena organizēšanas tradīcijas tika atjaunotas 1995.gadā – pēc 56 gadu pārtraukuma. Populārās sacensības tagad notiek katru gadu septembra sākumā Siguldas apkārtnē.

Svētdien, 3.septembrī, Sigulda aicina visus sporta draugus piedalīties nu jau 27.Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienā.

 

        Augusta mēneša priekšmets – Harija Ozoliņa tenisa čības, 20.gs. 20.gadu vidus – 30.gadi.

 

Lasīt tālāk ...

Jūlija mēneša priekšmets – Valda Muižnieka izcīnītā sudraba medaļa basketbolā XVII Olimpiskajās spēlēs Romā (Itālija), 1960.gada 10.septembrī.

Lasīt tālāk ...

1971.gada 10.janvārī mākslinieks Džems Bodnieks savas personālizstādes noslēgumā Zinību namā dāvāja Latvijas PSR Riteņbraukšanas federācijai ceļojošo balvu ar mērķi pasniegt to Latvijas PSR labākajam riteņbraucējam – sprinterim.

Lasīt tālāk ...

Apaļš, baltas krāsas porcelāna šķīvis ar „spoguli” /“spogulis” gludā daļa šķīvja vidū/ un nelielu slīpi uzliektu pakāpi, kas noslēdzas ar lēzenu, slīpu malu. Virsglazūras dekors: dekols /novelkamais attēls – uzlīme, līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu/, apvilkums ar zeltu – zelta josliņa ap šķīvja aukšējo slīpo malu. Spoguļa vidū izvietota kompozīcija – lauku ainava ar motobraucējiem uz zemes ceļa. Lēzeno, slīpo malu rotā trīs dekoratīvas figūras: meitene slēpotāja, soļotājs un bumbotājs; kompozīcija veidota brūnganos, zilganos, zaļganos un iesarkanos krāsu toņos. Pamatnes apakšā pa vidu “kronītis” /iespējams, apgleznošanas darbnīcas zīme/ un pie “pēdas” masā iespiesti cipari: “ 8.39 3” un uzraksts: “JESSEN/ RIGA”. Izgatavots J.K. Jesena porcelāna fabrikā Rīgā, apt. izgatavošanas laiks 1910.-1917.; dekoli /attēlu sagataves/ ievestas no Vācijas. Oriģināls. Porcelāns. Izm.: Q – 195 mm, h – 2,6 cm.

Lasīt tālāk ...

Aprīļa mēneša priekšmets – pasaules slavenā soļotāja Jāņa Daliņa izcīnītais kauss starptautiskajās sacensībās Quer durch Berlin (Šķērsām cauri Berlīnei). 1924.gadā Egona Brauna firma dāvāja šo ceļojošo balvu 25 km soļošanas distances uzvarētājam. Jānis Daliņš skaisto sudraba kausu ieguva savā īpašumā 1932.gadā, kad bija uzvarējis sacensībās trešo gadu pēc kārtas.

Lasīt tālāk ...

9.martā atzīmēsim Iulijakas (Uļjanas) Semjonovas 65 gadu jubileju. Godinot vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, par marta mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Uļjanas Semjonovas sporta kedas, ar kurām viņa spēlēja basketbolu 20.gs. 80.gadu beigās.

Lasīt tālāk ...

Februāra mēneša priekšmets – Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākais apbalvojums – SOK Olimpiskais ordenis. Tas piešķirts Latvijas Olimpiskās komitejas Goda prezidentam Vilnim Baltiņam par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā. Ordeni V.Baltiņam pasniedza SOK prezidents Žaks Roge svinīgā ceremonijā Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā, 2011.gada 19.februārī.

Lasīt tālāk ...

Janvāra mēneša priekšmets - Tāļa Pāvuliņa tramplīnlēkšanas slēpes.
Tālis Pāvuliņš ar tramplīnlēkšanu nodarbojās no 1963-1978.gadam. 1966.gadā viņš saņēma PSRS Sporta meistara nozīmi tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. 1969.gadā pārstāvēja PSRS Arodbiedrību izlases komandu starptautiskās sacensībās, izcīnot attiecīgi 22. un 29.vietu. 1971.gadā kļuva par Baltijas 4.tramplīnlēkšanas sacensību uzvarētāju, bet 1977.gadā PSRS Lauku ziemas sporta spēlēs Kudimkarā ieguva 8.vietu. T.Pāvuliņš četrpadsmit reizes kļuva par Latvijas PSR čempionu ziemeļu divcīņā un lēkšanā. Pārstāvēja Latviju trīs PSRS Tautu spartakiādes, kā arī Arodbiedrību ziemas spartakiādēs.

Lasīt tālāk ...