Maija mēneša priekšmets - konkursa „Visi uz startu” ceļojošā balva garo distanču skriešanā, 1981.-1988.

1Brūnas krāsas koka balva, cilindriskā formā, vidusdaļā pīta no klūgām, augšā iestiprināta apaļa koka lode. Uz lodes iededzināts skrējēja figūras siluets un uzraksts: „KONKURSA”, augšējā malā iededzināts uzraksts: „”VISI UZ STARTU”/ LAUREĀTS”, balvas apakšējā daļā iededzināti uzraksti vienā stabiņā (balvas ieguvēji pa gadiem): „1981. G. - G. JERMOLAJEVS /JŪRMALA// A. TĪRUMS /VALMIERA// 1982. G. - A. TĪRUMS /VALMIERA// 1983. G. - D. OZOLS /RĪGAS RAJ.// 1984. G. - V. MERZĻIKINS /RĪGA// 1985. G. - V. MANTINIEKS /RĪGA// 1986. G. - N. FEDOTOVSKIS /KULDĪGA// 1987. G. - N. FEDOTOVSKIS /LIEPĀJAS RAJ.// 1988. G. - V. KLANOVSKIS /DAUGAVPILS/”. Izgatavotājs nezināms; uzrakstus uz balvas veidojusi Silvija Skulme.

Konkursu „Visi uz startu” izveidoja Edgars Brēmanis 1981.gadā, lai popularizētu garo distanču skriešanu kā tautas sporta veidu. Skriešanas sezonas laikā no maija līdz oktobrim katrās brīvdienās notika vismaz vienas sacensības (distance visbiežāk bija 10 km). Skrējieni notika: apkārt Cēsīm, apkārt Valmierai, Talsos, Limbažos, Krustpilī, Ogrē, Daugavpilī, Rēzeknē, Kuldīgā, Rojā, Edolē u.c.. Daudzi Latvijas pārstāvji piedalījās arī skrējienā apkārt Vīlandes ezeram Igaunijā. Balvas pasniedza decembrī svinīgā pasākumā Rīgas Sporta pilī. Konkursa uzvarētājus noteica pēc piedalīšanās skaita sezonas laikā notikušajās sacensībās. Balvas pasniedza dažādās kategorijās – vīriešiem, sievietēm, senioriem un no 1984.gada arī seniorēm. Konkurss notika no 1981.-1988.gadam.
Šo balvu, kā arī vēl citas konkursa „Visi uz startu” balvas Latvijas Sporta muzejam dāvinājis Edgars Brēmanis.
Edgars Brēmanis (dzimis 1935.gada 20.decembrī Cēsīs), Dr.med., docents, neiroķirurgs, sporta fiziologs. Latvijas skrējēju un soļotāju kluba dibinātājs un pirmais vadītājs. Strādājis LVFKI (Latvijas Valsts Fizkultūras un Kultūras institūts, tagad Latvijas Sporta akadēmija) vairāk nekā 25 gadus, sākumā kā docents, vēlāk kā Fizioloģijas katedras vadītājs, vēlāk kā prorektors zinātniskajā darbā.

 

Aprīlis – Goda raksts Edvīnam Bietagam par XI Olimpiādes spēlēs izcīnīto 2. vietu grieķu romiešu cīņā pussmagā svarā Berlīnē (Vācija), 1936. 

Lasīt tālāk ...

Marts – Kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa izcīnītā Bronzas medaļa kamaniņu braukšanā vieniniekos XX Ziemas Olimpiādes spēlēs, Turīna (Itālija), 2006.

Lasīt tālāk ...

XXIII Olimpiādes spēļu, Phjočhana, 2018 talismani Sohrangs un Bandabi (Soohorang and Bandabi) - baltais tīģeris un Himalaju melnais lācis, nāk no korejiešu mitoloģijas un ir cieši saistīti ar nācijas kultūru un folkloru. 

Lasīt tālāk ...

Bobsleja stūmēja Gunta Oša aizsargķivere, lietota XV Ziemas Olimpiskajās spēlēs, Kalgari (Kanāda), 1988.

Ķiveri ražojusi vācu firma Römer. Priekšpusē redzama tās emblēma – uzraksts: “römer”, kur burta o iekšpusi rotā balta stilizēta ķivere. Sākotnēji ķivere bija paredzēta lietošanai motosporta sacensībās, uz tās attēlots melnbalti rūtots karodziņš. To, ka ķiveres īpašnieks bijis PSRS izlases komandas dalībnieks, apliecina sarkans karodziņš ar zvaigzni un sakrustotu sirpi ar āmuru. Ķivere ir apaļas formas ar izbīdījumu žokļu/zoda rajonā. Tās ārējā daļa izgatavota no cieta un triecienizturīga materiāla – poliamīda, iekšējā daļa no triecienu absorbējoša un izolējoša materiāla – polistirola cietajām putām. Ražotāja pamācībā norādīts, ka šāda ķivere tīrāma ar ūdeni un ziepēm vai denaturētu spirtu. Ķiverē iestrādātas arī ventilācijas atveres – zoda daļā un aizmugurē kakla daļā. Ķivere aiztaisāma zem zoda ar lipekli un siksniņu ar metāla sprādzi. 

Lasīt tālāk ...