Aprīlis - Starptautisko skriešanas un soļošanas sacensību Quer durch Berlin kauss

Aprīļa mēneša priekšmets – pasaules slavenā soļotāja Jāņa Daliņa izcīnītais kauss starptautiskajās sacensībās Quer durch Berlin (Šķērsām cauri Berlīnei). 1924.gadā Egona Brauna firma dāvāja šo ceļojošo balvu 25 km soļošanas distances uzvarētājam. Jānis Daliņš skaisto sudraba kausu ieguva savā īpašumā 1932.gadā, kad bija uzvarējis sacensībās trešo gadu pēc kārtas.

 LSM 11 249 - Solotaji Svabs Dalins Pops 10

Jānis Daliņš (1904.-1978.) ir spilgtākā zvaigne Latvijas soļošanas vēsturē. Viņš kļuva par neatkarīgās valsts pirmo Olimpisko spēļu laureātu – sudraba medaļas īpašnieku 50 km distancē Losandželosā, 1932.gadā. Otrs lielākais panākums bija uzvara 1934.gada pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Turīnā. Starptautiskā Amatieru Vieglatlētikas Federācija reģistrēja sešus J.Daliņa pasaules rekordus. Sportists kļuva par trīskārtēju Latvijas meistaru (1931, 1932, 1942), kā arī neskaitāmu starptautisku sacensību uzvarētāju un laureātu.
Pēc olimpiskās sudraba godalgas izcīnīšanas, J.Daliņu iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, bet 1940.gadā kā vienīgajam sportistam Latvijā par izciliem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē valdība apbalvoja viņu ar Tēvzemes balvu.

 6.jpg

 Foto: Arturs Motmillers (no kr.), Jānis Daliņš un Kārlis Blumbergs ar Quer durch Berlin sacensībās izcīnīto kausu, 1932.gada maijs. Autors nezināms.

 Pirmo reizi populārajās Quer durch Berlin sacensībās Latviju soļošanā reprezentēja Alfrēds Ruks, kas 1923.gadā 25 km distancē izcīnīja 12.vietu. 1929.gadā šajā vērienīgajā sporta sarīkojumā piedalījās arī J.Daliņš. Tas bija viņa pirmais izgājiens starptautiskajā arēnā. J.Daliņš izcīnīja godalgoto 2.vietu, kā arī izpelnījās Vācijas preses ievērību ar savu skaisto soļošanas stilu. Jau nākamajā gadā J.Daliņš plūca uzvarētāja laurus, un paši sacensību dalībnieki viņu uz rokām nonesa no laukuma. Atgriežoties dzimtajā Valmierā, stacijā J.Daliņu sagaidīja vairāki tūkstoši valmieriešu. Valmieras sporta biedrība pasniedza uzvarētājam lauru vainagu un lenti, Tirgotāju un rūpnieku biedrība dāvāja zelta pulksteni; spēlējot orķestrim, svinīgā gājienā pa Valmieras ielām ļaudis sumināja jauno zvaigzni.

Pirms J.Daliņa šo grezno kausu izcīnīja Vācijas soļotāji Pauls Zīverts (1924) un Karls Hēnels (1925, 1926, 1928, 1929), kā arī viens no J.Daliņa sīvākajiem konkurentiem – šveicietis Artūrs Švābs (1927). Uz kausa vācu valodā iegravēti sacensību uzvarētāju uzvārdi:
„Sieger:/ 1924 Sievert, N.S.F./
„Sieger:/ 1925 Hähnel, Erfurt”;
„Sieger:/ 1926 Hähnel, Erfurt”;
„Sieger:/ 1927 Schwab, S.C.C.”;
„Sieger:/ 1928 Hähnel, Erfurt”;
„Sieger:/ 1929 Hähnel, Erfurt”;
„Sieger:/ 1930 Dahlin, Lettland”.
„1931 Dahlin, Lettland”.

Sudraba kauss veidots no 8 platām un 8 šaurām vertikālām joslām. Tam ir ovālveida forma ar sašaurinājumu uz leju un izliektu augšmalu, pamatne ar reljefu dekoratīvu elementu joslu. Kauss izgatavots Vācijā, E.L. Vietor – Darmstadt, 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā, par ko liecina pamatnē iesistās izgatavotāja zīmes. Kauss ir 26,2 cm augsts un tā svars ir gandrīz 1,5 kg.

20170404 095718 20170404 095742

J.Daliņš četras reizes kļuva par šo sacensību uzvarētāju (1930, 1931, 1932, 1939), bet trīs reizes bija godalgoto vidū (1929, 1938 – 2.vieta, 1937 – 3.vieta). Tieši ar pirmajām uzvarām Quer durch Berlin sacensībās sākās spožākais soļotāja panākumu laiks. J.Daliņu aicināja startēt ārzemēs, bet pasaules slavenie soļotāji brauca uz sacensībām Latvijā, kur stadionos pulcējās rekordliels skatītāju skaits, lai redzētu, kā mūsu J.Daliņš cīnās ar olimpiskajiem čempioniem un pasaules rekordistiem – Artūru Tellu Švābu (Šveice), Armando Valenti (Itālija), Alfrēdu Popu, Tomasu Grīnu (Anglija), Paulu Zīvertu, Karlu Hēneli (Vācija) u.c..

20170404 095839 20170404 093013  20170404 100017

Ar J.Daliņa sporta balvu vēsturi saistās arī laimīgākais atradums Latvijas sporta vēsturē. 1944.gadā J.Daliņš un viņa ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pirms aizbraukšanas no Latvijas, viņš savas balvas (t.sk., šo Quer durch Berlin sacensību kausu) apraka dzimto „Daliņu” māju zemē Valmierā. Tur tās nogulēja gandrīz 50 gadus! Tikai 1993.gadā J.Daliņa mazdēlam Andrejam Mežciemam izdevās atrast leģendārās sudraba relikvijas un izcelt tās no zemes.

2015.gadā Latvijas Sporta muzejs ieguva Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu J.Daliņa unikālo sporta balvu restaurācijai. Restaurācijas darbus veica Rīgas Celtniecības koledžas lektore un metāla restaurācijas darbnīcas vadītāja – metāla restauratore – meistare Ieva Baļļa.
Restaurētās balvas apmeklētājiem būs pieejamas apskatei no 2018.gada septembra muzeja jaunajā ekspozīcijā „Latvijas Sporta muzeja Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza". Ekspozīciju atklās par godu Latvijas Valsts 100 dzimšanas dienai, un tā būs veltīta Latvijas izcilākajiem sportistiem un viņu sasniegumiem.