Septembris - Andreja Apsīša izcīnītā 3.Vienības brauciena balva, 1938

 Septembra mēneša priekšmets - Andreja Apsīša izcīnītā  3.Vienības brauciena balva, 1938.

Vienības brauciena tradīcija aizsākās 1936.gadā Rīgā pēc Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa ierosinājuma. Neatkarīgās Latvijas laikā braucieni tika organizēti četrus gadus (1936-1939), un tie kļuva par lielākajiem tautas svētkiem.

3.Latvijas Riteņbraucēju Vienības brauciens risinājās 1938.gada 27. un 28.augustā. Sacensībās piedalījās ap 1300 dalībnieku no visiem valsts novadiem. Sporta biedrības “Marss” pārstāvis Andrejs Apsītis, kurš tolaik bija sasniedzis 50 gadu vecumu, startēja vecmeistaru klasē 70 km distancē ar sacīkšu divriteņiem. Finišā Uzvaras laukumā viņš ieradās kā pirmais, bet cieši pa pēdām sekoja otrs “Marsa” vecvīrs Fricis Immermanis. Uzvarētāja laiks – 2:00:35 sek.. Finišā abus braucējus šķīra tikai 7,7 sekundes.
“Daudz netrūka, ka Fricis būtu mani vēl apdzinis”, sagaidītājiem stāstīja Apsītis.

1.3 Martinsona mat Marss Apsitis 2.3 Vienibas brauciens

1. Foto: Andrejs Apsītis sporta biedrības „Marss” laukumā Rīgā. Autors:   D.Gorlickij, Rīga
2. Foto: 3.Vienības brauciena finišs Uzvaras laukumā Rīgā, 1938. Autors nezināms

28.augusta pievakarē ziediem rotātajā Uzvaras laukumā apmēram 20 000 skatītāju klātbūtnē notika pirmo vietu ieguvēju apbalvošana un sveikšana, pasniedzot krāšņas un vērtīgas balvas – kristāla un sudraba augļu traukus, vāzes, zelta pulksteni... Apbalvošanas ceremonijā piedalījās Vienības brauciena ierosinātājs un protektors Valsts prezidents Dr. K.Ulmanis līdzās ar augstāko sporta vadītāju, sabiedrisko lietu ministru A.Bērziņu, izglītības ministru prof. J.Auškāpu, Tautas labklājības ministru J.Volontu, armijas komandieri ģen. R.Berķi, galvaspilsētas Rīgas galvu R.Liepiņu, Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vicepriekšsēdētāju ģen. R.Klinsonu un Riteņbraukšanas savienības priekšsēdētāju J.Dikmani.

Sudraba augļu trauku par izcīnīto uzvaru Andrejam Apsītim pasniedza pats balvas ziedotājs – Valsts prezidents Dr. K.Ulmanis. Kā apliecinājums tam – gravējums uz balvas roktura “3.LATVIJAS RITEŅBRAUCĒJU VIENĪBAS/ BRAUCIENA VALSTS PREZIDENTA BALVA/ 1938.g. 28. VIII.”. Sudraba trauku izgatavojis Rīgas meistars Sālamans Loišs, 20.gs. 30.gados.

Septembra prieksm 2017 1 Septembra prieksm 2017 3

 Vbr uzvar 1938

3.Vienības brauciena pirmo vietu ieguvēji ar Valsts prezidenta dāvātajām balvām. 
No labās: 1. A.Immermanis (275 km dist.), 2. E.Undigs (240 km), 3. A.Krūmiņš (120 km), 4. A.Apsītis (vecmeistari, 70 km),
5. V.Dāvidsons (vecmeistari, 70 km ar ceļa divriteņiem), 6. brauciena vecākais dalībnieks – 79 gadu vecais rīdzinieks E.Everss,
7. A.Lassi (72 km), 8. vecākā dalībniece sievietēm – madoniete L.Bebre, 9. A.Latvele (72 km ar ceļa divriteņiem), 10. A.Bunte
(210 km). Autors nezināms

Andrejs Apsītis (1888-1945) bija viens no daudzpusīgākajiem Latvijas riteņbraucējiem, kas startēja gan trekā, gan šosejas braucienos. Ar riteņbraukšanu viņš sāka nodarboties 1908.gadā. Divdesmit gadu vecumā droši izaicināja un izkonkurēja vācu riteņbraucējus. 1913.gadā A.Apsīti uzņēma riteņbraucēju biedrībā „Marss”.

Viņš bija vienīgais Krievijas Olimpiskās komandas pārstāvis, kas 1912.gada Stokholmas Olimpiskajās spēlēs spēja grūto 320 km garo distanci ap Melāra ezeru pabeigt. Sāka 12 Krievijas pārstāvji, bet pabeidza tikai latvietis A.Apsītis, izcīnot 60.vietu un saņemot diplomu par īpašu varonību – Diploma of Merit.

Vēlāk sekoja lieliski starti Viskrievijas olimpiādēs – zelta medaļas Kijevā (1913) un Rīgā (1914), Latvijas meistara titulu izcīnīšana trekā un šosejā (1930, 1931). 1924.gadā A.Apsītis startēja savā otrajā Olimpiādē Parīzē – treka braucienā Latvijas valsts vienības sastāvā.

1934.gadā A.Apsītis no treka atvadījās un pārgāja vecmeistaru klasē. Viņš piedalījās arī 1.Vienības braucienā, bet riteņu sadursme ar kādu līdzbraucēju neļāva cīnīties par uzvaru. Panākumi atnāca ar nākamajiem Vienības braucieniem – vecmeistars bija ātrākais gan 1937., gan 1938.gadā.

2.Pasaules karš un Latvijas okupācija pārtrauca Vienības braucienu norisi. Velobrauciena organizēšanas tradīcijas tika atjaunotas 1995.gadā – pēc 56 gadu pārtraukuma. Populārās sacensības tagad notiek katru gadu septembra sākumā Siguldas apkārtnē.

Svētdien, 3.septembrī, Sigulda aicina visus sporta draugus piedalīties nu jau 27.Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienā.