Oktobris - Jāņa Lūša Olimpiskais starta numurs, Mehiko, 1968

Oktobra mēneša priekšmets – pasaules sporta leģendas Jāņa Lūša Olimpiskais starta numurs. Tas bija piestiprināts pie J.Lūša sporta krekliņa, kad viņš izcīnīja savu vēsturisko uzvaru, kļūstot par Olimpisko čempionu šķēpa mešanā Mehiko pilsētā, 1968.gadā.

Šķēpmetējam J.Lūsim (dz. 1939.g.) kā vienīgajam Latvijas sportistam izdevies fenomenāls sasniegums – iegūt visa kaluma olimpiskās medaļas – zelta (Mehiko, 1968), sudraba (Minhene, 1972) un bronzas (Tokija, 1964). Četras reizes J.Lūsis kronēts kā Eiropas stiprākais šķēpraidis (1962, 1966, 1969, 1971). Divas reizes viņa šķēps piezemējies aiz pasaules rekorda atzīmes – 91,68 m (1968) un 93,80 m (1972). 1987.gadā Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF) J.Lūsi atzina par visu laiku izcilāko šķēpmetēju pasaulē un 2014.gadā Monako viņš kā pirmais Latvijas sportists uzņemts IAAF Slavas zālē. Latvijā J.Lūsis atzīts par 20.gs. labāko sportistu un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (1999).

1967.gadā J.Lūsis bija pārvarējis jau 90 m robežu un uz XIX Olimpiādes spēlēm Mehiko aizbrauca kā favorīts. Olimpiskās šķēpmešanas finālsacensības risinājās 1968.gada 16.oktobrī. J.Lūsis Olimpiādē startēja ar numuru “814”. Interesanti, ka saskaitot kopā, izveidojas daudziem tik biedējošais “13”... Tomēr sacensības J.Lūsim izvērtās ļoti veiksmīgas. Pirms pēdējā mēģinājuma viņš izšķīrās par metiena imitāciju, lai „noķertu” pareizās izjūtas (starptautiskajos noteikumos bija punkts, kas ļāva vienu reizi ieskrieties, bet šķēpu neizmest). Sestajā metienā, koncentrējoties uz vienu punktu pretējās tribīnēs, J.Lūsim izdevās metiens, kas atnesa uzvaru un vienlaikus bija arī jauns Olimpiskais rekords – 90,10 metri.

Starta numuri parādījās jau vairāk nekā pirms 120 gadiem. Vieglatlētika bija viens no pirmajiem sporta veidiem, kur tos sāka izmantot sacensību dalībnieku identificēšanai. Līdz pat 1964.gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Tokijā uz vieglatlētu numuru zīmēm bija attēlots tikai dalībnieka starta numurs. J.Lūša Olimpiskā starta numura zīme izgatavota no baltas krāsas auduma, uz tās ir liels melns numurs „814” un apakšā melns uzraksts spāņu valodā: „JUEGOS DE LA XIX OLIMPIADA MEXICO68”. Tieši 1968.gadā, kad J.Lūsis izcīnīja zelta medaļu, pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē uz vieglatlētu numura zīmēm parādās arī spēļu nosaukums, to norises vieta un gads. Sākot ar nākamajām spēlēm, starta numuros sāk attēlot spēļu emblēmu, savukārt 1984.gadā Losandželosā vieglatlēti jau var lepoties ar savu uzvārdu uz starta numura zīmes.
Interesanti, ka ziemas Olimpisko spēļu starta numuros olimpiskā simbolika parādās daudz ātrāk nekā vasaras spēlēs. Jau 1948.gadā uz St.Moricas ziemas Olimpisko spēļu dalībnieku numuriem redzami olimpiskie apļi un spēļu norises vietas nosaukums. Kā atpazīstamības zīme vienmēr kalpojis arī dalībnieka pārstāvētās valsts karodziņš, ģērbonītis vai valsts saīsinājuma apzīmējums, kas attēlots uz sporta formas.
Auduma numurs, uz kura ar krāsu uzkrāsots numurs, papīra vai plastikāta numurs, starta krekliņš vai veste ar numuru, starta numurs ar ievietotu laika kontroles mikročipu.. Modernās tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas starta numuru izgatavošanā, gadu gaitā mainās arī izgatavošanas materiāli, tomēr to nozīme paliek nemainīga. Starta numurs ir būtisks un neatņemams gandrīz jebkuru sacensību atribūts, bez tā dalībnieks netiek pielaists pie starta. Sportisti glabā numurus kā dārgas piemiņas, ar tiem saistās daudzi notikumi, atmiņas un mīti.

LSM 16.624

 Foto: J.Lūša zelta metiens – 90,10 m, XIX Olimpiādes spēles, Mehiko, 1968