Maijs - KONKURSA „VISI UZ STARTU” CEĻOJOŠĀ BALVA GARO DISTANČU SKRIEŠANĀ

Maija mēneša priekšmets - konkursa „Visi uz startu” ceļojošā balva garo distanču skriešanā, 1981.-1988.

1Brūnas krāsas koka balva, cilindriskā formā, vidusdaļā pīta no klūgām, augšā iestiprināta apaļa koka lode. Uz lodes iededzināts skrējēja figūras siluets un uzraksts: „KONKURSA”, augšējā malā iededzināts uzraksts: „”VISI UZ STARTU”/ LAUREĀTS”, balvas apakšējā daļā iededzināti uzraksti vienā stabiņā (balvas ieguvēji pa gadiem): „1981. G. - G. JERMOLAJEVS /JŪRMALA// A. TĪRUMS /VALMIERA// 1982. G. - A. TĪRUMS /VALMIERA// 1983. G. - D. OZOLS /RĪGAS RAJ.// 1984. G. - V. MERZĻIKINS /RĪGA// 1985. G. - V. MANTINIEKS /RĪGA// 1986. G. - N. FEDOTOVSKIS /KULDĪGA// 1987. G. - N. FEDOTOVSKIS /LIEPĀJAS RAJ.// 1988. G. - V. KLANOVSKIS /DAUGAVPILS/”. Izgatavotājs nezināms; uzrakstus uz balvas veidojusi Silvija Skulme.

Konkursu „Visi uz startu” izveidoja Edgars Brēmanis 1981.gadā, lai popularizētu garo distanču skriešanu kā tautas sporta veidu. Skriešanas sezonas laikā no maija līdz oktobrim katrās brīvdienās notika vismaz vienas sacensības (distance visbiežāk bija 10 km). Skrējieni notika: apkārt Cēsīm, apkārt Valmierai, Talsos, Limbažos, Krustpilī, Ogrē, Daugavpilī, Rēzeknē, Kuldīgā, Rojā, Edolē u.c.. Daudzi Latvijas pārstāvji piedalījās arī skrējienā apkārt Vīlandes ezeram Igaunijā. Balvas pasniedza decembrī svinīgā pasākumā Rīgas Sporta pilī. Konkursa uzvarētājus noteica pēc piedalīšanās skaita sezonas laikā notikušajās sacensībās. Balvas pasniedza dažādās kategorijās – vīriešiem, sievietēm, senioriem un no 1984.gada arī seniorēm. Konkurss notika no 1981.-1988.gadam.
Šo balvu, kā arī vēl citas konkursa „Visi uz startu” balvas Latvijas Sporta muzejam dāvinājis Edgars Brēmanis.
Edgars Brēmanis (dzimis 1935.gada 20.decembrī Cēsīs), Dr.med., docents, neiroķirurgs, sporta fiziologs. Latvijas skrējēju un soļotāju kluba dibinātājs un pirmais vadītājs. Strādājis LVFKI (Latvijas Valsts Fizkultūras un Kultūras institūts, tagad Latvijas Sporta akadēmija) vairāk nekā 25 gadus, sākumā kā docents, vēlāk kā Fizioloģijas katedras vadītājs, vēlāk kā prorektors zinātniskajā darbā.